Sajūtot kara nogurumu, Kremlis sabiedrību smalki “sapotē” ar patriotismu 0
Krievijā, kura turpina ceturto pilna mēroga kara gadu Ukrainā, varas iestādes arvien smalkākos veidos cenšas stiprināt sabiedrības lojalitāti, atsakoties no agrākās agresīvās militāristiskās propagandas un pievēršoties kultūras pasākumiem, kas uzsver krievu identitāti un tradīcijas.
Mūzikas festivāli, kuros skan patriotiskas un tautasdziesmu iedvesmotas melodijas, kļuvuši par vienu no šādiem rīkiem, lai uzrunātu sabiedrību un veicinātu nacionālo lepnumu. Tomēr šie pasākumi raisa diskusijas par to, cik organiska ir šāda patriotisma kultivēšana.
Poklonnaja Gora Maskavā, kur atrodas Otrā pasaules kara uzvarai veltīts muzejs, nesen kļuva par skatuvi dziedātājas Tatjanas Kurtukovas uzstāšanās vietu. Viņas a cappella izpildītais folkmūzikas hits “Matushka” aizkustināja tūkstošiem klausītāju, kuri pievienojās dziedāšanai.
Festivālā, kas veltīts Maskavas dzimšanas dienai, uzstājās arī rokgrupa Lyube, kas tiek uzskatīta par prezidenta Vladimira Putina iecienīto.
Kā laikrakstam The Moscow Times pastāstīja kāda anonīma koncerta apmeklētāja, šādas dziesmas vairs netiek uztvertas ironiski, bet gan patiesi aizkustina klausītājus. “Cilvēki atskatās uz savām saknēm un Krievijas kultūras vērtībām. Īpaši jaunā paaudze sāk identificēties ar Krieviju un tās tradīcijām,” viņa norādīja.
Mūzikas kritiķis Artemijs Troickis laikrakstam skaidroja, ka sabiedrība ir nogurusi no kara un agrīnās militāristiskās propagandas, tās vietā centrālo vietu ieņem izklaide un nostalģiskas tēmas. Patriotisms tagad Krievijā tiek veicināts caur kultūras pasākumiem, kas piedāvā atelpu no kara realitātes, vienlaikus stiprinot kolektīvo identitāti.
Šogad Krievijā ievērojami pieaudzis festivālu skaits – vasaras pasākumu skaits vien palielinājies par trešdaļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina oficiālie dati. Maskavā programma “Vasara Maskavā” tika reklamēta kā vērienīgākā pilsētas iniciatīva, piedāvājot bezmaksas kultūras, sporta un labdarības pasākumus. Kāds maskavietis aprakstīja šos pasākumus kā grandiozus: “Bija dīdžeji, aktivitāšu zonas, basketbola grozi, gleznošanas darbnīcas un modernas kafejnīcas – viss bez maksas. Pūlis bija pieklājīgs, un viss izskatījās kā labākā pilsēta uz zemes.”
Pat pasākumos, ko tieši neorganizē valsts, jūtama tās klātbūtne. Kā norāda Krievijas kultūras pētnieks Ošanks Hašemi, kara laikā cilvēki biežāk izrāda nacionālo lepnumu, piemēram, valkājot Krievijas karoga krāsas vai atbalstot patriotiskus māksliniekus. Kremlis apzināti atbalsta māksliniekus, kuri pauž šādas jūtas.
Līdzās apolitiskākiem festivāliem Krievijā notiek arī izteikti patriotiski pasākumi, piemēram, “Avtomat i Gitara” Omskas apgabalā, granātu mešanas sacensības Sanktpēterburgā, patriotisko dziesmu festivāls “Mūsu zeme – mana Krievija” Tjumeņā un partijas Vienotā Krievija rīkotais dziesmu konkurss Udmurtijā.
Oficiālie dati liecina, ka patriotisko pasākumu skaits pieaudzis no 514 2023. gadā līdz 905 2024. gadā. Kopš kara sākuma Kremlis patriotiskiem un kara atbalstošiem projektiem iztērējis aptuveni 161 miljardu rubļu (1,7 miljardus ASV dolāru).
Spilgts piemērs ir Aukstā kara laika dziesmu konkursa Intervīzija atdzimšana, ko Krievija 2024. gadā pozicionēja kā alternatīvu Eirovīzijai. Prezidents Putins uzsvēra, ka pasākuma mērķis ir “veicināt kultūras dialogu”, taču kritiķi to uzskata par politiski motivētu projektu.
