Ģenētiķis atšifrē da Vinči kodu: atklāts slavenā “Vitrūvija cilvēka” noslēpums 0
Aptuveni pirms 500 gadiem ģeniālais itāļu mākslinieks un zinātnieks Leonardo da Vinči radīja zīmējumu “Vitrūvija cilvēks”, kas atspoguļoja viņa priekšstatus par ideāli proporcionālu vīrieša ķermeni. Da Vinči zīmējumā apvienotā māksla, matemātika un anatomija gadsimtiem ilgi ir fascinējusi zinātniekus. Tagad britu eksperts apgalvo, ka viņam izdevies atminēt, kā da Vinči spēja tik perfekti ievietot cilvēka figūru aplī un kvadrātā, raksta “Daily Mail”.
Ģenētiķis un kvalificēts zobārsts Rorijs Maksvīnijs apgalvo, ka da Vinči zīmējuma ģeometriskā koda atslēga meklējama piezīmēs, kurās minēts vienādmalu trīsstūris, kas novietots starp figūras kājām.
Saskaņā ar viņa pētījumu, šis trīsstūris nav nejaušs – tas atspoguļo dabā bieži sastopamu konstrukcijas modeli un precīzi atbilst tā dēvētajam Bonvila trīsstūrim – ideālai vienādmalu figūrai, ko zobārstniecības anatomijā izmanto, lai aprakstītu optimālu cilvēka žokļa darbību.
Pēc eksperta vārdiem, tas esot tiešs pierādījums tam, ka da Vinči ilgi pirms mūsdienu zinātnes sasniegumiem, jau bija pilnībā izpratis ideāla cilvēka ķermeņa uzbūves principus.
Izmantojot Bonvila trīsstūri “Vitrūvija cilvēka” zīmējuma kompozīcijā, tiek radīta noteikta proporcija starp kvadrāta un apļa izmēriem.
Pēc pētnieka teiktā, šī attiecība ir 1,64, kas ir gandrīz identiska t.s. zelta griezuma skaitlim – aptuveni 1,618.
Zelta griezums bieži sastopams dabas formās, mākslā un arhitektūrā, un tiek uzskatīts par estētiski ideālu proporciju.
Šīs proporcijas sastopamas ne tikai ideāli funkcionējoša cilvēka žokļa ģeometrijā un galvaskausa proporcijās, bet, pēc dažu zinātnieku domām, pat īpaši stipru kristālu atomu struktūrā.
“Mēs visi meklējām sarežģītu atbildi, bet atslēga bija paša Leonardo vārdos. Viņš visu laiku norādīja uz šo trīsstūri. Patiesi pārsteidzoši ir tas, ka šis zīmējums iemieso universālu likumu,” saka ģenētiķis.
“Vitrūvija cilvēka” zīmējumu Leonardo da Vinči radīja ap 1490. gadu. Renesanses laikmeta zinātniekus, tostarp da Vinči, spēcīgi ietekmēja sengrieķu un romiešu domātāji, īpaši romiešu arhitekts Marks Vitruvijs.
Viņš uzskatīja, ka cilvēka ķermenis ir harmonisks un spēj ideāli iekļauties gan kvadrātā, gan aplī, taču saviem apgalvojumiem viņš nesniedza matemātisku pamatojumu.
Savukārt da Vinči, kurš šo mīklu atrisināja, neatklāja, pēc kāda principa tika veidotas attiecīgās proporcijas.
Pēdējo piecsimts gadu laikā zinātnieki ir piedāvājuši daudzas teorijas un skaidrojumus, taču neviena no tiem nav sniegusi izsmeļošu atbildi, kas pilnībā atbilstu da Vinči zīmējumā redzamajām proporcijām.
