Greznākās rotas krāšņie stāsti 0
Tautastērps ir latvieša greznākā rota, ko valkājot pārņem sevišķs, pacilāts noskaņojums. Īpaša diena tautastērpam un tā valkātājam ir Dziesmu svētki.
Tērpi, kurus redzēsim Dziesmu svētkos, ir ne vien krāšņi acu priecētāji, tiem līdzi nāk arī tikpat krāšņi stāsti par prasmēm un cilvēkiem, kuri spēj šādu skaistumu radīt. Lai taptu tautastērps, nepieciešams daudz darba ‒ to zina katrs, kurš mēģinājis izgatavot savu tērpu vai tikai kādu tā detaļu. Visbiežāk šo uzdevumu uzticam amata meistariem. Jostas, villaines, aubes, rotas, brunčus un pārējo ‒ katru tautastērpa sastāvdaļu ir radījis meistars ‒ amatnieks, kurš savā darbā ieliek dvēseli. Nereti gadās, ka tautastērps, kurā greznojamies, ir vairāku cilvēku darbs, un nav rets gadījums, kad viena tērpa tapšanā piedalījušies amatnieki no dažādiem Latvijas apgabaliem. “Kultūrzīmes” pirms Dziesmu un deju svētkiem, sagaidot plašo tautas daiļamata studiju un citu seno prasmju kopēju pārstāvniecību Vērmaņdārzā, viesojās pie vairākiem sava amata meistariem, kuri izrādīja savu darbu.
