Tokijā atklāj XXXII vasaras olimpiskās spēles
Tokijā atklāj XXXII vasaras olimpiskās spēles
Foto: ZUMAPRESS/SCANPIX/LETA

Gunārs Nāgels: Zem Latvijas karoga līdz šim 20 medaļas – no soļotāja Daliņa 1932. gadā līdz 3×3 basketbola komandai šogad Tokijā 3

Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Latvijas un latviešu sportisti ir startējuši un ieguvuši medaļas olimpiskajās spēlēs zem dažādiem karogiem, ieskaitot Padomju Savienības un Austrālijas. Zem Latvijas karoga vasaras olimpiskajās spēlēs līdz šim ir iegūtas 20 medaļas, sākot ar soļotāja Jāņa Daliņa sudraba medaļu 1932. gadā Losandželosā un beidzot ar jaunāko – zelta medaļu – 3×3 basketbola komandai šogad Tokijā.

Jāpiemin, ka 1932. gadā Losandželosā piedalījās tikai divi sportisti no Latvijas, otrais būdams desmitcīņnieks un karognesējs atklāšanas ceremonijā Jānis Dimza. Liktenis ir bijis ļoti skarbs pret Dimzu. Pēc astoņiem no desmit cīņas veidiem viņš ierindojās otrajā vietā, bet nelaimīgi tika pie ievainojuma kārtslēkšanā un bija spiests izstāties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad sākās Latvijas okupācija 1940. gada jūnijā, Dimza bija Rīgas dzelzceļu mezgla policijas priekšnieka palīgs, un viņu apcietināja 1940. gada 6. augustā ar apsūdzību, ka 17. jūnijā piedalījies strādnieku demonstrācijas dalībnieku apšaušanā pie Rīgas dzelzceļa stacijas – tad, kad sarkanarmijas tanki ieripoja Rīgas centrā.

Dimzu turēja ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un, sākoties Vācijas uzbrukumam Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā, viņu aizveda uz austrumiem. Tā paša gada 19. decembrī Ziemeļkazahstānas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija Dimzam piesprieda “augstāko soda mēru”, tas ir, nošaušanu, un mantas konfiskāciju par Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksa 58. panta 13. punkta pārkāpšanu – “par aktīvu darbību vai aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību…”.

Olimpiskās spēles Tokijā notiek pandēmijas ēnā, bet tukšās tribīnes dažiem sportistiem nav nekas jauns. Latvijas vesera metēja Laura Igaune, kura no debijas olimpiskajām spēlēm atcerēšoties sejas maskas un karantīnu, sarunā ar žurnālistiem filozofējusi: “Tribīnes bija tukšas, bet mums, vesera metējiem, tas nav pārsteigums. ASV nekad neesmu redzējusi pilnas tribīnes. Zinu, ka nākamgad pasaules čempionātā Oregonā vesera mešanas sektors būs blakus stadionam, nevis iekšā. Esmu pieradusi, bet, šķita, ka varēja būt vismaz daži skatītāji, lai būtu labāka atmosfēra.”

Vēl arvien ir domstarpības un sūdzības par “Krievijas”/”Nekrievijas” komandas līdzdalību zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Zelta medaļu skaitā komanda ar oficiālo nosaukum “ROC” (saīsinājums no “Russian Olympic Committee”) patlaban ierindojas piektajā vietā aiz Ķīnas, ASV, Japānas un Austrālijas.

Uzvaras reizēs neatskaņo Krievijas valsts himnu, bet gan Pētera Čaikovska pirmo klavierkoncertu. Tātad sankcijas par valsts organizēto dopingu īstenojas tikai kā nosaukuma, karoga un himnas aizliegums. Vara vienmēr nosaka savu. Un skaidrs, ka Krievijai ir vara.