Iemesli, kā mēs neapzināti novedam bērnu līdz dīkdienībai 0
Bērns neko nedara. Sēž un truli blenž datorā vai telefonā. Vai pat bez datora. Un tas, protams, nevar nepadarīt nervozus vecākus.
Mēs esam pieraduši skriet kā vāveres ritenī un no bērniem gaidām to pašu. Ja bērns neko nedara, mums šķiet: kā tā drīkst! Jā, mēs…, bet tu…! Kas no tevis tāda izaugs, tūlīt sāc kaut ko darīt!
Pietiks kliegt. Apstājies uz brīdi un padomā, – varbūt bērnam ir labs iemesls tevi tā kaitinošajai neko nedarīšanai.
1. Bezjēdzība
Bērni līdz 13 gadiem nedomā abstraktās kategorijās. Bet mācību nolūkos viņiem sistemātiski iesaka reizināt abstraktus skaitļus. Ņemam jebkādu uzdevumu no jebkuras mācību grāmatas un mēģinām saprast, kā tas ir saistīts ar reālo dzīvi, un tad no lietderīguma viedokļa izskaidrot bērnam. Rēķināt, cik barības iepakojumu ir nepieciešams, lai pabarotu jūsu kaķi atvaļinājuma laikā un kurā iepakojumā kaķa barībai ir izdevīgāka cena – tas ir interesantāk.
2. Izpildes neiespējamība
Kādam desmit gadus vecam zēnam skolas projektā tika uzdevums “izstrādāt modeli centrālā pilsētas stadiona rekonstrukcijai, ņemot vērā klimatiskās reģiona īpašības.” Šis sarežģītais nosaukums nozīmēja ar ģimenes palīdzību izveidotu bezjēdzīgu stadiona modeli no putuplasta. Lai to saprastu, vecākiem bija jāiztaujā skolotājs-novators. Protams, saskaroties ar nesaprotamu uzdevumu, bērns nedara vispār neko.
3. Cits tehnoloģiju līmenis
Mūsdienu bērniem ir grūti saprast, kāpēc jāmācās reizināšanas tabula, ja ir kalkulators; kāpēc rakstīt ar pildspalvu uz papīra, ja pat dienasgrāmatas tagad ir elektroniskas. Mēs varam darīt bezjēdzīgu darbu, mums to iemācīja padomju izglītības iestādēs, bet bērniem veselais saprāts vēl nav pilnībā izslēgts. Paskaidrojiet, kāpēc jūs prasāt veikt konkrētu rīcību, tajā pašā laikā pašiem saprotot, vai patiešām tam ir kāda jēga.
