Balsu skaitīšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās 78. vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.

INFOGRAFIKA. Latvijā esošajos iecirkņos vēlētāju aktivitāte sasniegusi teju 37,8%. Tas ir vairāk nekā vēlēšanās 2019.gadā 70

Vēlētāju aktivitāte Latvijā esošajos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņos šajā gadā sasniegusi 37,76% liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

Tas ir par 42 975 vēlētājiem vairāk nekā 2019.gada EP vēlēšanās, kad vēlētāju aktivitāte Latvijas iecirkņos bija 33,4%

Kopumā EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1,362 miljoni vēlētāju Latvijā un 178 761 vēlētājs ārzemēs. Savukārt 2019.gadā kopējais balsstiesīgo skaits bija 1,415 miljoni, tostarp 1,411 miljoni vēlētāju Latvijā, kā arī 3235 vēlētāji ārzemēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) sociālajos tīklos skaidro, ka vairāk nekā 170 000 Latvijas pilsoņu ārzemēs, kas pieskaitīti balsstiesīgajiem, būtiski mazinājuši vēlēšanu aktivitātes rādītāju gan Rīgas vēlēšanu apgabalā, kam pieskaita ārzemju iecirkņus, gan Latvijā kopumā.

Vienlaikus 2019.gada EP vēlēšanās iedzīvotājiem balsošanai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs bija nepieciešams reģistrēties iepriekš.

Cepurītis akcentē, ka, lai arī ārvalstu iecirkņos nobalsojušo skaits pieaudzis, kā balsstiesīgi tajos pieņemti 179 761 pilsonis, un CVK datos tas radījis aktivitātes rādītāja samazinājumu šai grupai par 87,54 procentpunktiem.

CVK dati liecina, ka aktivitāte Rīgas iecirkņos, neieskaitot ārzemju iecirkņus, šajās EP vēlēšanās bija 36,96%, savukārt 2019.gadā šis rādītājs bija 39,15%.

Savukārt Rīgas vēlēšanu apgabalā, ieskaitot vēlēšanu iecirkņus ārzemēs, kur vēlētāju aktivitāte bijusi niecīga, kopējais Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju aktivitātes rādītājs šajā gadā bijis 26,7%.

Tikmēr Vidzemē vēlētāju aktivitāte 2024.gada vēlēšanās bija 44,44%, kas ir vairāk nekā 2019.gadā, kad nobalsoja 36,07% balsstiesīgo Vidzemes vēlētāju. Arī Latgalē vēlētāju aktivitāte pieaugusi līdz 24,9%, salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad aktivitāte bija 23,57%.

Zemgalē šajā gadā nobalsojuši 38,04% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kamēr 2019.gadā šis rādītājs bija 29,55%. Savukārt Kurzemē kopumā nobalsojuši 38% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, bet 2019.gadā šis rādītājs bija 30,13%.

LETA jau ziņoja, ka CVK svētdienas pēcpusdienā precizētā informācija liecina, ka 2024.gada EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.