Kultūra
Māksla

Iepriekš neeksponētus Kuzņecova porcelāna priekšmetus izstādīs Durbes pilī0

Publicitātes attēls

Nākamās nedēļas vidū, 30. janvārī plkst. 17, Durbes pilī atklās izstādi “Zudušo laiku meklējot. Kuzņecova porcelāns Zuzānu kolekcijā”, LA.lv uzzināja muzejā.

Izstāde piedāvā ieskatu agrāko laiku priekšmetiskajā godībā, ražotāju tehniskajā un mākslinieciskajā varēšanā, iezīmējot arī Kuzņecova porcelāna īpašo vietu cilvēku atmiņās.

Eksponēti Kuzņecova fabrikās Krievijā un Latvijā ražotā porcelāna un fajansa priekšmeti, kas tapuši no 19. gadsimta otrās puses līdz pat Otrajam pasaules karam.

Izstādes pamatu veido Zuzānu kolekcija, kā arī Tukuma muzeja un Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājumu priekšmeti.

Rīgas fabrika bija viena no deviņiem Kuzņecovu dinastijas uzņēmumiem Krievijas impērijā.

Tai ir nozīmīga vieta porcelāna vēsturē kā vienīgajai fabrikai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru periodā, kad visas fabrikas Krievijā bija nacionalizētas. Kuzņecova produkcijas stilu noteica tādi tehnoloģiskie un dekorēšanas paņēmieni un tehnikas, kas padarīja šos izstrādājumus plaši atpazīstamus.

Līdz šim izstādēs un pētījumos vairāk akcentēta Kuzņecova fabrikas mākslas izstrādājumi, kurus 20. gadsimta 30. gados radījuši labi zināmi Latvijas mākslinieki – Romans Suta, Vilis Vasariņš, Jēkabs Bīne, Herberts Mangolds, Niklāvs Strunke un citi.

Tomēr arī ikdienas produkcijas mākslinieciskais veidols ir novērtējams.

Izstāde iepazīstinās ar dažādām priekšmetu grupām – ikdienas porcelāna un fajansa galda traukiem, servīzēm, interesantiem sadzīves priekšmetiem jeb funkcionālo sīkplastiku (pelnutraukiem, salvešu turētājiem, sālstraukiem, lādītēm), dekoratīvo sīkplastiku un arī mākslas priekšmetiem. Izstāde ar krāšņiem un savdabīgiem priekšmetiem iedzīvina stāstu par laiku un apstākļiem, kādos tie tapuši vai lietoti.

Piemēram, fajansa krūka “Papagailis” no Zuzānu kolekcijas, kas tapusi Kuzņecova fabrikā Tverā, Krievijā, (1864–1887) izvēlēta par izstādes vizuālā tēla nesēju tās amizantā dizaina dēļ.

Savukārt Tukuma muzeja krājumā esošā limonādes krūze “Pelikāns” saistīta par nozīmīgiem Latvijas vēstures notikumiem.

Vēl pirms 90 gadiem tā lietota Mežaparka restorānā Rīgā. 1939. gadā, kad restorāns slēgts sakarā ar īpašnieka piespiedu izbraukšanu uz Vācijas okupētajiem Polijas apgabaliem,

krūzi kā dāvanu no īpašnieka saņēmusi restorāna darbiniece Emīlija Glāzniece no Jaunpils pagasta.

Tā glabāta ģimenē kā dārga piemiņa, līdz uzdāvināta muzejam.

Zuzānu kolekcija ir lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē, kas aptver mākslas darbus no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Šīs kolekcijas Kuzņecova fabrikās ražotie priekšmeti eksponēti pirmo reizi.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Tie, kas nemācās no vēstures, to atkārto. “Kvadrifrons” radījis tiešsaistes mācību materiālus vidusskolām
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Džordžs un Amala Klūniji ziedos miljonu no koronavīrusa cietušo atbalstam
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Pašu saglabātā vēsture: Kalupē jau ceturto reizi notiek seno apģērbu un aksesuāru izstāde
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Vāc parakstus par atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Lieldienās laikapstākļus noteiks ciklons. Zināms, kad atkal kļūs siltāks
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Lieldienās tirdzniecības centri būs slēgti
2 stundas