Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Foto: AP/SCANPIX

Igaunijas izlūkdienests paziņojis, vai šogad iespējams tiešs militārs uzbrukums Igaunijai 92

Tieša militāra uzbrukuma Igaunijai iespējamība šogad ir zema, otrdien publicētajā Igaunijas Ārējā izlūkdienesta ikgadējā ziņojumā raksta tā ģenerāldirektors Kaupo Rozins.

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
“Gustavo ir bīstams narciss, bet Rutulis un Patrisha tērētas marionetes!” Ainārs Mielavs velta skarbus vārdus radošajiem kolēģiem 2
TV24
“Te gan cilvēks ir fantastisks! Nu ir pamodies no letarģiska miega!” Jaunups sašutis par Levita viedokli jautājumā par LTV priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā 111
Lasīt citas ziņas

Viņš norāda, ka Ukrainas nelokāmība un noturība Krievijas agresijas priekšā ir patiesi atzīstama.

“Tomēr 2024.gadā Krievija, visticamāk, turpinās savu nogurdināšanas karu pret Ukrainu. Lai gan tieša militāra uzbrukuma iespējamība Igaunijai tuvākā gada laikā ir neliela, drošības situācija Eiropā un pie Igaunijas robežām tuvākajā nākotnē ir atkarīga no tā, vai Ukraina ar savu sabiedroto atbalstu spēs sagraut Krievijas imperiālistiskās ambīcijas,” raksta Rozins. .

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lai gan Krievijas zibenskara plāni ir izgāzušies, Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka, turpinot konfliktu, viņš var piespiest pretējās puses sēsties pie sarunu galda. Es runāju par pretējām pusēm daudzskaitlī, jo Kremļa domāšanā tas ne tikai cīnās ar ukraiņiem, bet tā izvēlētais ceļš ietver ilgtermiņa konfrontāciju ar visiem “kolektīvajiem Rietumiem”,” viņš piebilst.

Rozins norāda, ka to ilustrē Krievijas militārā reforma, kas tiek pasniegta kā atbilde uz NATO paplašināšanos.

“Šīs reformas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no notiekošā kara gaitas, taču varam sagaidīt, ka nākamās desmitgades laikā NATO saskarsies ar padomju laika stila masu armiju, kas, lai gan tehnoloģiski ir zemāk attīstīta par sabiedrotajiem, rada ievērojamus draudus sava lieluma, ugunsjaudas un rezervju dēļ. Lai gan Krievijas milzīgie cilvēkresursi – reducēti līdz lielgabalu gaļai – nav spējuši veikt plaša mēroga uzbrukuma operācijas Ukrainā, Kremļa kara mašīnai joprojām ir pietiekami daudz degvielas,” viņš raksta.

Militārajai rūpniecībai strādājot ar pilnu jaudu, Krievijas sabiedrība militarizējas visos līmeņos, un Putina režīms atklāj savu arvien totalitārāko seju, brīdina Igaunijas Ārējā izlūkdienesta vadītājs.

“Ilgstošais, intensīvais militārais konflikts rada pieaugošu spriedzi iekšpolitikā, un Krievijas pilsētās un reģionos izplatās kara noguruma izjūta. Tomēr Kremļa represīvais aparāts tik stingri kontrolē sabiedrības morāli, ka pat desmitiem tūkstošu kaujas laukā palikušo karavīru māšu lūgumi vēl nav izraisījuši rezonansi, kas nopietni apdraudētu režīma stabilitāti. Papildus iekšzemes propagandas centieniem Kremlis turpina izmantot kodolretoriku, lai iebiedētu Rietumu sabiedrību un izplatītu indīgus nepatiesus vēstījumus, lai gan tā iespējas to darīt ir kļuvušas diezgan ierobežotas,” viņš norāda.

Reklāma
Reklāma

Rozins raksta, ka Krievija, kas Rietumu pasaules acīs ir nonākusi izstumtās statusā, cenšas kompensēt savas ietekmes zaudējumu, noturot savā orbītā bijušās padomju valstis, pasaules dienvidu valstis un arābu valstis. Tomēr potenciālie partneri ir vairāk ieinteresēti pragmatiskās sarunās, nevis stratēģisko attiecību veidošanā, viņš piebilst.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.