Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Uzņēmumi Latvijā arvien vairāk lieto sociālos medijus. Kādu tendenci atklāj CSP aprēķini? 0

Uzņēmumi Latvijā arvien vairāk lieto sociālos medijus, aģentūrai LETA atzina Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz pārvaldes ikgadējā aptaujas datiem par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu uzņēmumos.

Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku 19
Lasīt citas ziņas

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2019.gada sākumā 99% uzņēmumu Latvijā lietoja internetu, bet 64,2% bija sava tīmekļa vietne, tostarp mājaslapa bija 94,1% lielo, 86,1% vidējo un 59% mazo uzņēmumu.

Vienlaikus 2009.gadā Latvijā tikai 42,1% uzņēmumu bija tīmekļa vietne. Visstraujāk desmit gadu laikā šis rādītājs pieaudzis vidējos (par 23,8 procentpunktiem) un mazajos uzņēmumos (par 21,5 procentpunktiem), savukārt lielajos pieaugums veido 9,7 procentpunktus, jo 2009.gadā jau 84,4% lielo uzņēmumu bija mājaslapa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nozaru dalījumā tendence desmit gados nav mainījusies.

Visvairāk uzņēmumu, kam ir sava tīmekļa vietne, ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (92%) un izmitināšanas nozarē (84,2%).

Apkopotie dati arī liecina, ka 23,8% uzņēmumu, kuriem ir tīmekļa vietne analizē mājaslapas lietotāju veiktās darbības ar mērķi sevi reklamēt un uzlabot klientu apmierinātību.

Statistikas pārvaldē minēja, ka 40,9% uzņēmumu lieto sociālos medijus, no tiem 74,5% lielo, 49,9% vidējo un 38,2% mazo uzņēmumu. 2017.gadā sociālos medijus lietoja 30% uzņēmumu, savukārt 2013.gadā vien 15,4%. Salīdzinājumā ar 2017.gadu visstraujāk sociālo mediju lietošana pieauga mazajos uzņēmumos (par 11,3 procentpunktiem), kamēr vidējos un lielos uzņēmumos attiecīgi par 8,6 un astoņiem procentpunktiem.

Arvien vairāk – 39,7% uzņēmumu darbībā izmanto sociālos tīklus, piemēram, “Facebook”, “Draugiem”, “LinkedIn” u.c.

Multimediju satura koplietošanas vietnes, kā “Instagram”, “YouTube”, “Flickr” izmanto 16,4%, bet blogus vai mikroblogošanas vietnes, piemēram, “Twitter”, “WordPress” – 10,3% uzņēmumu. Vismazāk (3,7%) lieto “vikivietnēs” balstītus zināšanu koplietošanas rīkus, kā “MediaWiki”, “Confluence”, “SharePoint”.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados uzņēmumi sociālos medijus visvairāk izmanto uzņēmuma tēla popularizēšanai vai produktu atpazīstamības veicināšanai (37,9%), informācijas iegūšanai par klientu viedokļiem un atsauksmēm vai atbildes sniegšanai uz klientu jautājumiem (26,4%), kā arī darbinieku meklēšanai (23,2%). Retāk – klientu iesaistīšanai preču vai pakalpojumu attīstīšanā un pilnveidošanā (16,2%), sadarbībai ar biznesa partneriem vai citām organizācijām (14,8%) un viedokļu veicināšanai vai zināšanu apmaiņai uzņēmuma iekšienē (12,1%).

Šogad pirmo reizi uzņēmumiem tika jautāts par IKT drošību.

Aptaujas rezultāti liecina, ka īpaši noteikumi par IKT drošības prasībām un pasākumiem ir izstrādāti 41,9% uzņēmumu.

Lielākā daļa no tiem (25,4%) dokumentāciju par IKT drošības pasākumiem un prasībām ir atjaunojuši pēdējā gada laikā, 12,2% – gada līdz divu laikā, bet 4,2% – pirms vairāk nekā diviem gadiem.

Par IKT drošības pasākumu īstenošanu uzņēmumos pārsvarā atbild ārpakalpojumu sniedzēji (69% uzņēmumu), bet 24,4% uzņēmumu – paši uzņēmuma darbinieki, savukārt 5,4% uzņēmumu – gan ārpakalpojumu sniedzēji, gan paši uzņēmuma darbinieki. Šādu ārpakalpojumu lielākoties piesaista mazie (75,6%) un vidējie (72,9%), retāk – lielie (44,6%) uzņēmumi.

2018.gadā 9,4% uzņēmumu saskārās ar IKT pakalpojumu vai sistēmu nepieejamību, 6,7% – ar datu zudumiem vai bojājumiem, bet 1,6% – ar konfidenciālu datu atklāšanu. Pret IKT drošības incidentiem ir apdrošināti 12,2% uzņēmumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visvairāk (86,9% uzņēmumu) lietotā IKT drošības kontrole ir stingrā parole, vismazāk (11,1% uzņēmumu) – biometriskās metodes, piemēram, pirkstu nospiedumi, balss vai sejas atpazīšana.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
Lasīt citas ziņas
Kārtot iestājeksāmenus Tallinas labākajās skolās ir prestiži; tūkstošiem skolēnu pat labprātīgi tā testē savas zināšanas
Kam Latvijā maksā labu algu? Viss, kas ir zem 1000 eiro uz rokas, tiek uzskatīts par slikti apmaksātu darbu
VIDEO, FOTO. “Kāpēc Viljams iemīlējās Keitā? Atbilde ir šeit!” Midltone koķeti nogaršo “Bahamu viagru”
FOTO, VIDEO. Brīnišķīgi jaunumi talantīgās latviešu dziedātājas Katō dzīvē
Kārtot iestājeksāmenus Tallinas labākajās skolās ir prestiži; tūkstošiem skolēnu pat labprātīgi tā testē savas zināšanas
11:15
FOTO, VIDEO. Brīnišķīgi jaunumi talantīgās latviešu dziedātājas Katō dzīvē
11:11
Nanija un Ilgmārs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
10:56
Pāvests Francisks sācis sekot līdzi modei, brauc ar riteni un izklaidējas. Kas šie ir par fotoattēliem?
Pateicoties valsts atbalstam, Ungārijai pāri vēlās kāzu vilnis. Nu tas strauji apstājies
Skaistumkopšanas uzņēmums “aploksnēs” izmaksājis vairāk nekā divus miljonus. VID lūdz sākt kriminālvajāšanu
“Negrib riskēt,” virsnieks skaidro, kāpēc krievi “nemedī” Zelenski Kijivā, bet citur viņa dzīvība ir apdraudēta
Vai tas ir beigu sākums? Slaidiņš par to, ko ukraiņiem nozīmēs Bahmutas zaudēšana
VIDEO. Arī bebrs plecu pie pleca ar ukraiņu karavīriem. Aizraidīts prom, tas atkal un atkal atgriežas ierakumos
Monika Zīle: Liels solis plakanzemes virzienā. Tikai viens ministrs apšauba Čakšas ieceri liegt vidusskolām rīkot pašām savus iestājeksāmenus
Valsts žēlo naudu cilvēka cieņpilnai aiziešanai – mērķis ieviest hospisa pakalpojumu atkal tiks novilcināts
Kora vadītājs: Rīgas projektu koris nav atteicies no dalības koru karos; diriģentu teiktais nav patiesība
140 stundu darba un vēl 50 000 eiro – tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?
Latvijas upēs ir gaidāms pēdējos desmit gados lielākais ūdens daudzums. Vai tas nozīmē, ka applūdīs plašas teritorijas?
Brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem valsts varētu apmaksāt studijas. Cik cilvēku ik gadu izvēlētos šo piedāvājumu?
Laika prognoze kā 1. aprīlī. Šobrīd vietām vēl pamatīgi snieg, bet kas gaidāms jau pēcpusdienā?
“Normālais” stereotips par darbiniekiem – vecums. Kvalifikācija ir, pieredze ir un ir cilvēkam gadi.. Vai pieņemt jaunāko?
Latgalē kāds “veikls” policists par samaksu iedzīvotājiem nodrošinājis piekļuvi aizliegtām TV programmām
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Erdogans: Putins aprīļa beigās varētu ierasties Turcijā
Nenokārtojot obligāto valsts valodas prasmes pārbaudi, Krievijas pilsoņus varēs arī piespiedu kārtā nogādāt uz robežu
Latvijas vēsture skolās – pabērna lomā? Par ārvalstīm skolēniem veidojas priekšstats no filmām un “Youtube”, bet par procesiem Latvijā..
FOTO. Jaunais “Škoda Vagonka” elektrovilciens kritis grafiti zīmētāju nežēlastībā
FOTO. “Grīdas lupata uz galvas!” Elīna Didrihsone tiek pie “sirmiem matiem”, vīrs un fani pamatīgi izbrīnīti
FOTO, VIDEO. Izskatīgā latviešu aktrise Lelde Dreimane pastāsta, kāpēc izlēma piedalīties erotiskā fotosesijā vīriešu žurnālā
Austrālija tik ļoti mīl savus ķengurus, ka ikgadējā kvota to izšaušanai ir – daudzi miljoni
“Zītari LZ” apgalvo, ka atkāpšanās no NBS līguma uzņēmumam draud ar 1,1 miljona eiro līgumsodu
Māris Antonevičs: Psiholoģiskie ieroči strādā, bet ir blefs. Putina vājprāts ar gatavību sarīkot trešo pasaules karu ir uzspēlēts