Ingrīda Circene: Tas viss iet uz maksas medicīnu tiešā ceļā 134
Veselības ministrija cilvēkresursu atbalsta pasākumiem paredzējusi 36 miljonus eiro, no tiem 27 miljoni eiro ārstniecības personu apmaksas uzlabošanai. Arodbiedrība saka, ka vajadzīgi 69 miljoni. Kāda būs šogad situācija ar algām mediķiem?
“Es domāju, ka tas viss iet uz maksas medicīnu – tiešā ceļā. Attiecīgi ja ne tikai ārsts, bet arī ārsta palīgs un medicīnas māsa nesaņems šo savu nopelnīto naudu valsts sektorā, kā ir privātajā sektorā, tad cilvēks pāries strādāt tur, kur viņam maksā vairāk.”
Šādu komentāru TV24 raidījumam “Ziņu top” sniedza Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte (JV), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedre, bijusī veselības ministre.
Algu sadaļa ir ārkārtīgi būtiska, lai varētu saņemt pakalpojumu. Ir tādas vietas, kas pat neslēdz līgumu ar valsti, viņi uzskata, ka ir pietiekami kvalitatīvi, cilvēkiem viņus vajag, rindas citur ir garas, tāpēc cilvēki nāks un maksās – zināma taisnība tur ir, tā Circene. “Cilvēks atliks visus maksājumus un ies maksās par dzīvības un veselības jautājumu.”
Ja mēs nemaksāsim valsts sektorā algu, kas ir kaut vai līdzvērtīga, kaut vai trīs ceturtdaļas no privātā sektora, tad attiecīgi mums izbeigsies valsts pakalpojums, jo nebūs mediķu, viņš nestrādās.
Meņģelsone: Mediķu atalgojuma modelis jāskata kā pamatalga un piemaksas par sarežģītām manipulācijām
Mediķu atalgojuma modelis ir jāskata kā pamata atalgojums, kā arī piemaksas par sarežģītu operāciju veikšanu un citām svarīgajām ķirurģiskajām un neķirurģiskajām manipulācijām, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone.
Ministre norādīja, ka “mums ir tikpat svarīgi gan ķīmijterapeiti, gan radiologi un citi speciālisti, tomēr šobrīd gan prioritātēs, gan valsts budžeta bāzē meklē iespējas, lai pēc iespējas paaugstinātu finansējumu medicīnas māsām, māsu palīgiem un ārstiem”.
Meņgelsones redzējums ietver straujāku zemāko algu celšanu no pieejamā finansējuma, palielinot algas māsu palīgiem un māsām.
Veselības ministre pauda gandarījumu, ka visi partneri ir atbalstījuši šo redzējumu, tomēr attiecībā par tālākiem risinājumiem vēl ir jāvienojas.
Runājot par kopējo pieejamo finansējuma summu, Meņģelsone norādīja, ka šobrīd vēl par to tiek diskutēts budžeta sarunās. Jau vēstīts, ka pirms jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanas plānots izvērtēt pilotprojektu rezultātus.
Meņģelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka
šobrīd nav nekādas runas par jaunā mediķu atalgojuma modeļa neieviešanu vai apturēšanu. Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) tas pilotprojekta veidā tiek ieviests,
un paredzēts, ka pirms īstā modeļa ieviešanas tiks izvērtēti šo projektu plusi un mīnusi.
“Sākumā izvērtēsim, un tad tālāk ieviesīsim. Tas ir tikai loģiski, jo tāpēc jau pilotprojektus veido, lai pēc tam nebūtu nepareizu lēmumu. Mēs izvērtēšanā iesaistīsim akadēmiskos spēkus – Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) -, jo svarīgi, lai mēs zinātniski un datos balstīti to varētu darīt,” sacīja Meņģelsone.
Viņa atzina, ka patlaban nevar nosaukt konkrētus datumus, kad un cik ilgi varētu notikt pilotprojektu izvērtēšana, jo katrai universitātes slimnīcai ir savs, līdz ar to izvērtēšana notiks saskaņā ar tām.
