Īpašas bites dārzeņiem? Holandiešu pieredze bišu selekcionēšanā 0
Autore: Mārīte Gailīte
Holandes firma Bejo ir plaši pazīstama kāpostaugu, burkānu un galda biešu selekcijā. Gan jauno hibrīdu izveidei, gan sēklu pavairošanai ir nepieciešama apputeksnēšana, tāpēc patlaban ar savām 1000 bišu saimēm Bejo ir kļuvusi par Holandes lielāko dravu. Bejo ir ļoti liela firma, tā pārstāvēta 30 valstīs, un vajadzība pēc bitēm ir ļoti liela. Turklāt pašu veikta biškopība dod iespēju kontrolēt bišu veselību un pētīt bišu pavairošanu un to slimību rezistenci.
Patlaban Bejo strādā pie tā, lai, līdzīgi kā dārzeņu selekcijā, būtu iespējams izvēlēties gan labākas bišu mātes, gan piemērotākus tranus. Firmas dravā tiek atlasītas saimes, kurām piemīt noteiktas īpašības – mazāka spietošanas tieksme, labas higiēnas iemaņas, aktīva lidošana un miermīlība pret cilvēkiem. Tas ir svarīgi, jo hibridizācijas jeb augu selekcijas metodes (krustošanas) laikā siltumnīcās strādā cilvēki – selekcionāri un viņu palīgi.
Šādai saimei pievieno māti, kas ir apsēklota ar speciāli atlasītiem tēviņiem. Parasti biškopji šim nolūkam izveido voljeru no pretkukaiņu tīkla un ielaiž iekšā māti un tranus. Tas notiek speciāli ierīkotā vietā tālu no citām dravām. Dārzeņu selekcionāri izmanto arī mākslīgu bišu māšu apsēklošanu. Šo smalko un precīzo darbu veic speciālists ar mikroskopa palīdzību, tā ir dārga un sarežģīta metode, bet nodrošina lielāku selekcijas precizitāti.
Bišu mirstību ziemā veicina ērces Varroa. Ziemā kaitēkļi parazitē uz bitēm, bet vasarā uz olām un kāpuriem. Ērces arī pārnēsā vīrusus. Biškopji visā pasaulē cīnās ar šiem kaitēkļiem, bet ir arī cita iespēja – izveidot bišu šķirni, kas būtu izturīga pret šo ērci. Pašlaik Bejo speciālisti pie tā strādā, meklējot bišu genomā latentus izturības gēnus, ko varētu aktivizēt ar hibridizācijas un selekcijas metodēm. Šeit firma sadarbojas ar vairāku universitāšu pētniekiem. Firma darbojas 30 valstīs, un ar biškopību nodarbojas arī Francijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un ASV. Pētījumi bišu selekcijā notiek galvenokārt Francijā. Liela drava atrodas arī Austrālijā, jo tur ir liels pieprasījums pēc bitēm augstās medus cenas dēļ un ir grūti iznomāt pietiekami daudz saimju dārzeņu sēklu lauku apputeksnēšanai.
Bejo augu hibridizācija tiek veikta ar pretkukaiņu tīkliem izolētos 90–500 m2 lielos boksos. Mazākā boksā pietiek ar vienu bišu saimi, lielākos var būt nepieciešamas piecas sešas, bet pavisam hibridizāciju veic 35 ha platībā. Liela loma ir pavairojamā auga sugai. Piemēram, kāpostu ziedos ir daudz ziedputekšņu un nektāra, tāpēc ir vajadzīgs mazāks stropu skaits, nekā pavairojot sīpolus.
Visu medu atstāj bitēm. Ziedputekšņu un nektāra daudzums, ko bites sanes stropā, nav pietiekams pārziemošanai. Barības trūkumu firmas biškopji kompensē ar cukura sīrupu. To lieto arī jauno saimju audzēšanā. Gada laikā firmas bites patērē 25 t cukura. Tāpat bišu piebarošanai visur, kur iespējams, tiek ierīkotas ziedošu augu joslas. Firmas Bejo lauki ir izvietoti vairākās vietās, visiem apkārt ir grāvmalas, ceļmalas, un visās šajās malās, kā arī zaļmēslojuma laukos (augumaiņa ir nepieciešama) audzē dažādu augu maisījumus, lai bitēm no tiešā darba brīvajā laikā būtu kur baroties. Kopējā šādu ganību platība sasniedz 20 ha.
Agrāk katru vasaru bišu stropus nācās pārvadāt no dravas valsts ziemeļos uz selekcijas un sēklu laukiem un pēc apputeksnēšanas beigām atpakaļ. Tas bija dārgi un prasīja daudz laika. Bišu mūžs nav ilgs – vidēji sešas nedēļas. Tas ir atkarīgs no temperatūras un siltumnīcas, kur notiek lielākā daļa hibridizācijas darba. Temperatūra ir diezgan augsta, tas samazina bišu mūžu. Laukā no siltumnīcas bites netiek, jo vēdlogi ir izolēti ar pretkukaiņu tīkliem, lai iekšā netiktu ne svešie ziedputekšņi, nedz kaitēkļi.
Vasarā liela daļa bišu iet bojā, tāpēc katru gadu teju puse saimju jāatjauno. Daļa jauno saimju nāk no Francijas, kur firmai pieder drava ar 2000 bišu koloniju. Daļu izaudzē paši Holandē. Spēcīga saime sastāv no bišu mātes, 40–50 tūkst. darba bišu un 400–500 tranu. Saimi sadala un bezpajumtniekus izmitina jaunā stropā – līdzīgi tam, kā tas notiek dabā spietošanas laikā. Jaunajai saimei pievieno apaugļoto bišumāti, kas sāk dēt olas jaunajām bitēm. Labākais laiks šādai operācijai ir no maija vidus līdz jūlija vidum.
Vairāķ laiset žurnālā Agro Tops
