Foto – LETA

Īsta rudzu maizīte atrodama arī lielveikalos 0

“”Latvijas Maiznieka” rudzu maizes sastāva apraksts man, vairāk nekā 80 gadus nodzīvojušai, izraisa šermuļus. Vai nosaukums “rudzu maize” nav kļuvis par izsmieklu? Vai Latvijā vairs nav zemes, kur audzēt rudzus, ja cilvēkiem jāēd dažādas E vielas un pat kaut kādi sveķi?!”
Skaidra Dobeles novadā

Reklāma
Reklāma

 

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Mēs ļoti bieži esam sašutuši par ražotāju piedāvājumu, bet neaizdomājamies, ka ikviens tirgus darbojas pēc pieprasījuma – piedāvājuma likuma. Preces, kuras ikdienā izvēlamies, veido pieprasījuma daļu, un ražotājs attiecīgi to arī piedāvā. Ja neviens nepirktu šīs uzlabotās maizes, neviens arī tās neražotu. Taču ir viena problēma – mēs gribam pirkt maksimāli lēti, bet no rudzu miltiem lētu maizi nevar saražot.

Lai no zemas kvalitātes miltiem iegūtu kaut cik lietojamu produktu, nepieciešami uzlabotāji – emulgatori, biezinātāji, stabilizētāji. Turklāt to izmantošana maksimāli atvieglo ražošanas procesu. Jā, ir iespējams izcept maizi bez uzlabotājiem, bet tad vajadzīgi labas kvalitātes milti. Maizītes cepšana – tas ir smags darbs, kas prasa daudz rūpju, laika, pacietības. Lētāk, vieglāk un ātrāk ir iepirkt jau gatavus maizes maisījumus, kādus ražotājiem piedāvā lieltirgotāji, sajaukt to visu ar ūdeni un štancēt vienu kukulīti pēc otra. Nu ir lēti un ērti, toties nav veselīgi. Reizēm, ēdot šādu uzlabotu rupjmaizi, tiešām nav saprotams, kas šoreiz nopirkts, jo latvietis zina, kas ir īsta rupjmaize, viņu nevar apmānīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā nav, ka Latvijā vairs neražo īstu rupjmaizi no rudzu miltiem un bez jebkādiem uzlabotājiem un konservantiem. Ražo! Tikai ir jārūda pacietība un jāuzliek brilles, lai veikalos atrastu šādas maizes, tās parasti nav pircējam viegli saredzamā vietā. Visdažādākajos veikalos daudzās pilsētās vairākus mēnešus periodiski meklēju īstu rupjmaizi. Un atradu, turklāt ne vienu vien! Ir dažas adreses, kur ražo rupjmaizi ne tikai bez E vielām, bet arī bez rauga, tā, kā to darīja mūsu senči …

SIA “Kuldīgas RPB” ražo gardu rudzu maizīti bez uzlabotājiem. Tā ir ar rokām mīcīta, rūgusi salināta koka kublā, sastāvā ir tikai rudzu milti, rudzu graudu gabaliņi, rudzu iesals, ķimenes, cukurs un sāls, bez rauga. Tā gatavota divas diennaktis. Smaržo un garšo lieliski (700 gramu kukulītis maksā 0,69 latus).

Arī maizes ceptuve “Imanta” Ciemupē (Ogres rajonā) cep gardu rupjmaizi pēc senām receptēm, sastāvā ir 62 % rudzu miltu, mazliet kviešu miltu, sīrups, iesals, ķimenes, cukurs un sāls. Garšo un smaržo brīnišķīgi, nebojājas pat mēnesi. Kilogramu smags kukulītis maksā 1,25 latus.

 

Gandrīz katrā lielākā veikalā, rūpīgi meklējot, izdevās atrast vismaz vienu rudzu maizīti, kas cepta pēc sentēvu receptes!

 

Visiem zināma ir “Lāču” īstā rupjmaize, kas tāpat kā agrāk ir cepta ar malku kurinātā krāsnī uz klona. Katru klaipu meistars veido ar rokām – no rupja maluma rudzu miltiem, bez jebkādiem uzlabojumiem. Maize ir ilgstoši raudzēta, nodrošinot labas cepšanas īpašības, nemainīgu garšu, smaržu un augstu uzturvērtību – arī ilgi uzglabājot. Šādi raudzējot, rodas fermenti, kuru sastāvā esošie vitamīni ir vairākas reizes efektīvāki par sintētiskajiem. Cena – 1,94 lati par kilogramu.

Gandrīz katrā lielākā veikalā, rūpīgi meklējot, izdevās atrast vismaz vienu rudzu maizīti, kas cepta pēc sentēvu receptes!

Diemžēl pircējs domā tikai par cenu, pārējais ir diezgan mazsvarīgs. Ja pieprasīsiet savā vietējā veikaliņā īstu rupjmaizi un arī kaimiņi darīs tāpat, tirgotājs atradīs iespēju, kā jums to sagādāt. Jo tieši pieprasījums veido piedāvājumu, nevis otrādi.

Reklāma
Reklāma

Arī no veselības viedokļa vērtīgāk ir apēst vienu šķēlīti īstas rupjmaizes, nevis trīs rikas tādas, kas cepta no maisījumiem ar dažādiem uzlabotājiem, kuru iedarbība patiesībā ir nezināma. Līdz šim vēl nav pētījumu, kā E vielas ietekmē cilvēka veselību ilgākā laikā, vairākās paaudzēs, jo šie laboratorijās tapušie brīnumi mūsu dzīvē ienākuši tikai pirms pārdesmit gadiem. Iespējams, kādreiz ļoti nožēlosim, ka savu organismu esam piepumpējuši ar sintētisku vielu kokteiļiem…

Cik daudz jums ledusskapī ir produktu bez E vielām? Piens, kefīrs un sviests? Bet pārējie…?

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.