“Ja sit, tad mīl?” Kāpēc sabiedrība joprojām piever acis uz vardarbību ģimenē 0
Vardarbība ģimenē joprojām bieži tiek saistīta tikai ar fizisku spēku pielietošanu, taču tā var izpausties arī citos veidos – emocionālā, psiholoģiskā un seksuālā vardarbībā, kā arī situācijās, kad vardarbība notiek bērna klātbūtnē, TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidro Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks Juris Siļčenko.
Viņš norāda, ka pētījumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību liecina – cilvēki visbiežāk atpazīst fizisku vardarbību, kamēr par emocionālu vai cita veida vardarbību izpratne sabiedrībā joprojām ir mazāka.
Pēc Siļčenko teiktā, nereti tikai fiziska ietekmēšana tiek uztverta kā pietiekams iemesls vērsties pēc palīdzības, bet draudi, emocionāla pazemošana vai ilgstoša psiholoģiska ietekmēšana tiek novērtēta nepietiekami.
Eksperts uzsver, ka sabiedrībā joprojām pastāv iecietība pret vardarbību ģimenē – piemēram, uzskats, ka ģimenes iekšējās attiecības ir privāta lieta vai ka bērnu audzināšanā fizisks sods ir pieļaujams.
Tomēr vardarbība ģimenē nepaliek tikai mājas robežās – tās sekas var ietekmēt bērnus un sabiedrību kopumā.
Vienlaikus Siļčenko norāda, ka vardarbība ģimenē ir grūti pilnībā izmērāma, jo tā bieži paliek slēpta. Par tās izplatību iespējams spriest pēc policijas, tiesu un citu iestāžu datiem.
Pēdējos gados pieaug pieteikumu skaits par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas liecina – cilvēki arvien biežāk meklē iespējas aizstāvēt savas tiesības un vēršas pēc palīdzības.
Vardarbības mērogs Latvijā
Par problēmas apjomu var spriest arī pēc statistikas datiem. 2021. gada Eurostat metodoloģijā balstītā aptaujā tika noskaidrots, ka Latvijā fizisku vai seksuālu vardarbību pieaugušā vecumā bija pieredzējusi katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Savukārt partnerattiecībās no vienas vai vairākām vardarbības formām cietušajiem bija 30,1% sieviešu un 17,3% vīriešu. Visbiežāk sastopamā vardarbības forma partneru starpā tika norādīta psiholoģiskā vardarbība.
2023. gadā Valsts policijā tika reģistrēti 8243 ģimenes konflikti. Reaģējot uz tiem, policijas amatpersonas sagatavoja 3705 ziņojumus sociālajiem dienestiem, bet 1342 gadījumos tika pieņemti lēmumi par nošķiršanu.
Policija konstatējusi, ka 62% gadījumu persona, kas radīja draudus, konflikta laikā atradās alkohola reibumā. Tāpat aptuveni trešdaļa ģimenes konfliktu notika nepilngadīgo klātbūtnē, kas nozīmē, ka vardarbības sekas skar ne tikai tiešos upurus.
Vienlaikus Valsts policija norāda, ka šī statistika parāda tikai daļu no problēmas, jo vardarbība ģimenē bieži paliek slēpta un cilvēki pēc palīdzības vēršas tikai pēc ilgāka laika.
Tāpēc būtiska loma ir ne tikai institūciju reakcijai, bet arī sabiedrības izpratnes maiņai – spējai atpazīt vardarbību jau agrīnā stadijā un neuzskatīt to par “ģimenes privātu lietu”.
