Ķirsis ved pie kārtības veselību. Noder pat saknes! 0
Ķiršogas – aicinošs gardums gan ļaudīm, gan putniem. Veselības sargs un saimnieču prieks. Romantiķu nebeidzamais pārsteigums: mīļā, tev lūpas kā saulē pietvīkuši ķirši.
Var teikt gandrīz tā: lai uz kuru pusi sāktu gāzelēties veselība, ķirši palīdz to saukt pie kārtības. Var palīdzēt mazināt sāpes, klepu un elpceļu vainas, atvairīt artrītu un podagru, normalizēt vielmaiņu, uzlabot asinsriti un asins sastāvu. Tajos esošās vielas labi ietekmē sirdi un redzi. Tik plašu iedarbības loku nodrošina bagātīgais vitamīnu un minerālvielu klāsts – beta karotīna vien ķiršos ir daudzkārt vairāk nekā zemenēs. Svarīgi arī, ka ķirši aktivē melatonīna veidošanos organismā. Tas nav tikai miega hormons, bet arī līdzsvarota diennakts ritma nodrošinātājs un līdz ar to – iedarbīgs pretnovecošanās līdzeklis. Un kur vēl tievētāju prieks, jo šajos augļos maz kaloriju, toties daudz antioksidantu un organismam tik vajadzīgā strukturētā ūdens.
Pārliecinies tūlīt – labs
Ķirškoka plašā piedāvājuma dāsnākā daļa – augļi, gan saldi, gan skābi. Gan agrie, gan vēlīnie.
* Skābie ķirši ir labs sāpošu locītavu dakteris. Lai iedarbība būtu maigāka, tos ieteicams ēst kopā ar pienu.
* Sauja ķiršu pirms gulētiešanas raisa ciešu, spirdzinošu miegu. Ja ir vēlēšanās, arī labu seksu, jo ķiršēdājiem spēcinās potence.
* Ķiršogas – viegls caurejas līdzeklis pret hronisku vēdera aizcietējumu.
* Ja vasaras svelmē gadījies saķert kakla sāpes, iedarbīgi palīdz svaigi spiesta ķiršu sula vai ogas ar saldējumu.
* Ja moka podagra vai ir slieksme uz akmeņu veidošanos urīnceļos, jāēd ķirši un vismaz daļa no tiem – ar visām sēklām (kauliņiem). Jā, tie satur arī nedaudz zilskābes, kas ir inde, taču svaigā veidā vai kopā ar ievārījumu vai kompotu apēst tik daudz kauliņu, lai rastos kaitējums veselībai, ir gandrīz neiespējami.
* Pret paaugstinātu nervozitāti der augļu novārījums.
Ēdot ķiršus vai gatavojot tos glabāšanai, kātiņus prom mest nevajag.
* Ķiršu kātiņu novārījums – elpceļu iekaisuma mazināšanai, pastiprinātas asiņošanas novēršanai mēnešreižu laikā, arī kā diurētisks prettūskas līdzeklis: uz glāzi ūdens ņem 10 gramus drogas, pavāra 15 minūtes, nokāš, dienā gaitā lēni izmalko.
Ķiršu laiks ir īss, un ražas nosargāšanā vienmēr jābūt gatavībā konkurēt ar putniem. Strazdu baram pietiek ar piecminūšu vizīti, lai augļu smaguma vietā vējā šūpotos tukši zari. Tāpēc – ja ogas gatavas, pa virtuvi jāpagrozās mazliet ilgāk, lai izaugušo labumu sarūpētu uzglabāšanai. Ķiršus var saldēt, žāvēt – gan atsevišķi, gan kā sukādes –, spiest sulā, likt kompotā, gatavot ievārījumu, želeju. Šis auglis ir izcils jebkurā izpildījumā.
* Ķirši savā sulā: 5 kilogrami ogu, kilograms cukura. Vispirms 3 kilogramiem ogu izņem kauliņus, apber ar cukuru un mazliet noslogo, lai labāk izvelkas sula. Otrā dienā tīrās burkās saliek 2 kilogramus ogu, uzlej radušos sulu un 80 līdz 85 grādu temperatūrā pasterizē – puslitra burkas karsē 45 minūtes, litrīgās ilgāk. Notecinātās ogas var apbārstīt ar cukuru un izžāvēt. Vai likt saldētavā.
* Pārstaigājot dārzu pēc ražas novākšanas, dažkārt redzams, ka pie daudzu koku stumbriem saradušies jaunie dzinumi – lielisks papildinājums pirtsslotai.
Rudenī nenokavē
Jebkura ķirškoka sastāvdaļa ir veselībai noderīga.
* Ja moka kuņģa čūla, ik pa laikam der iemalkot ķiršu sakņu novārījumu.
* Izsitumu mazināšanai un niezošu vietu nomierināšanai vērts ādu nosmērēt ar ķirškoka sveķiem. Turklāt nav par ļaunu pa sveķu gabaliņam iemest mutē un apēst.
* Locītavu sāpju, nakts krampju un neirozes māktajiem der pamēģināt šīs ligas mazināt ar mizas uzlējumu: ēdamkaroti mizas aplej ar glāzi auksta ūdens, dažas stundas pamērcē, tad mazliet pavāra, izkāš un dienas gaitā ēdienreižu starplaikos izdzer.
* Pret caureju labi der ķiršu zariņu novārījums.
Kas veselīgs, tas lietojams arī ēdienkartes dažādošanai. Ķiršu lapa piestāv gurķu skābēšanai paredzēto garšaugu saišķim, auga specifiskā un tīkamā garša piešķir pa jaunai niansei kompotiem, sulām un ievārījumiem, ko dažreiz pie garšas izcilniekiem nepieskaitām (ērkšķogu, jāņogu vai aroniju izstrādājumiem).
Ziemā nenokavē
Kad dienas īsas, bet aiz loga pelēks un vējains, vērts mēģināt vērst prātu gaišāku, televizora skatīšanās laikā paniekojoties ar kaltētiem ķiršiem – tie palīdz mazināt klepu un noder bronhīta gadījumā. Vai radoši liekot lietā ziemai sagatavotos ķiršogu gardumus. Cik saimnieču, tik recepšu un izmantojamo produktu proporciju nianšu.
Izmēģiniet šos ieteikumus!
* Gatavojot olu biskvītu, divas karotes miltu aizvieto ar kakao. To pievieno arī vārītajam krēmam. Kārta biskvītam, tad brūnajam krēmam, ko noklāj ar cukurotiem ķiršiem; vēlreiz biskvīts, bet tam pāri balts krēms. Virskārtā – ķirši to sulas želejā.
Pēdējā laikā aizvien lielāku uzmanību gūst saldo ķiršu dārzi ne tik daudz ogu, kā vērtīgās koksnes ieguvei. Šis koks ātri aug, sasniedz līdz 20 metru garumu un ievērojamu ikgada koksnes pieaugumu, tāpēc tiek uzskatīts pat izcilu izejmateriālu gan mēbeļu, gan mājsaimniecības priekšmetu izgatavošanai. Prasmīga amatnieka izgatavotas ķirškoka karotes mūžs, pat ja tā ir ikdienas lietošanā, bieži mērāms vairākos gadu desmitos. Bet mēbeļu gatavotāji ķirša koksni, līdzīgi ozolam, uzskata par cēlmateriālu.
Pavasarī nenokavē
* Par ķiršu ziedēšanas laiku mēdz teikt – ķiršu lietus. Un tad var droši kādu sauju no šīm maigi smaržojošajām ziedlapiņām jeb lietus lāsēm savākt tējai. Jebkura ziedošu rožu dzimtas augu droga, arī ķiršu ziedlapas, īpaši ieteicamas sievietēm – skaistumam, veselībai, maigumam, priecīgam prātam.
Kad lapas jau nobriedušas, bet ogu sezona to spēku vēl nav patukšojusi, ieteicams sākt lapu vākšanu veselības stiprināšanai.
* Deguna asiņošanu var apturēt, ieliekot nāsīs saburzītas ķiršu lapas kumšķīti vai lapu novārījumā samērcētu tamponu. Līdzīgi var mēģināt mazināt slikti dzīstošu brūču sulošanos.
* Organisma stiprināšanai pēc dzeltenās kaites izslimošanas – ķiršu lapu novārījums ar pienu.
* Žāvētas, fermentētas, tāpat arī svaigas ķiršu lapas ir aromātiska un veselīga piedeva jebkurai jauktajai zāļu tējai.
