Lai sekmētu nozares izaugsmi un popularizēšanu, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) jau ilgstoši atbalsta elektronikas un robotikas pulciņu izveidošanu vidusskolās, papildina eksakto zinātņu pedagogu prasmes un motivē viņu darbību, regulāri rīko atraktīvus valsts mēroga konkursus par savas nozares sniegtajām iespējām un aktuālajām tēmām.
Lai sekmētu nozares izaugsmi un popularizēšanu, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA) jau ilgstoši atbalsta elektronikas un robotikas pulciņu izveidošanu vidusskolās, papildina eksakto zinātņu pedagogu prasmes un motivē viņu darbību, regulāri rīko atraktīvus valsts mēroga konkursus par savas nozares sniegtajām iespējām un aktuālajām tēmām.
Publicitātes foto

“Uzņēmēji ir sapratuši, ka nevar stāvēt malā un neko nedarīt.” Uzņēmēji investē zināšanas un līdzekļus mācību iestādēs 1

“Uzņēmēji ir sapratuši, ka nevar stāvēt malā un neko nedarīt.” Uzņēmēji investē zināšanas un līdzekļus mācību iestādēs

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušajā nedēļā “Latvijas Avīzes” slejās varēja lasīt, kā mūsu valsts atbildīgie dienesti un mācību iestādes, mācoties no citu valstu pieredzes, gatavojas reformām, lai darba ņēmējus sagatavotu nākotnes profesijām un darba meklējumi bezdarbniekiem nekļūtu par nolemtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pozitīvas pieredzes netrūkst. Piemēram, Dānijā bezdarbnieku kursu un tālākizglītības sistēma ir decentralizēta, piemērota reģioniem un konkrētai pašvaldībai.

Paralēli darbojas vairākas apmācību programmas, ko efektīvi un elastīgi veido sadarbībā ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām, balstoties to sniegtajos datos un konkrētos darbinieku pieprasījumos. Līdz ar to bezdarbniekiem pēc kursu beigšanas darbs esot praktiski garantēts.

Iepriecina, ka arī Latvijā vismaz uzņēmēju iniciatīvu līmenī jau tagad varam vērot līdzīgas tendences. Marta sākumā tapa zināms, ka sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotājs AS “Sakret Holdings” ir sācis ilgtermiņa sadarbību ar mācību centru “BUTS”, lai rosinātu būvniecības nozarē strādājošos paaugstināt kvalifikāciju darbā ar mūsdienīgiem būvmateriāliem un tehniku, kā arī apgūt jaunu profesiju tiem, kas šobrīd ir bez darba.

Vieni sāk, citi turpina

“Sakret” grupas uzņēmumi ir vieni no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem Baltijas reģionā. Pirmais “Sakret” uzņēmums dibināts 2003. gadā, 100% uzņēmuma akciju pieder Latvijas pilsoņiem. Grupas sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

“Mūsu mērķis, sākot sadarbību ar mācību centru “BUTS”, ir radīt iespēju apgūt zināšanas par mūsdienīgiem, pasūtītāju pieprasījumam atbilstošiem materiāliem. Domājot par ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecībai tik nozīmīgās nozares attīstību, ir svarīgi, lai objektos strādā izglītoti un kvalificēti speciālisti,” par uzsākto sadarbību izteicies “Sakret” komercdirektors Juris Grīnvalds.

Viņš arī uzsvēris, ka pandēmijas krīze ir piemērots laiks, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes un paaugstinātu savu kvalifikāciju gan būvniecības nozarē strādājošajiem, gan arī tiem, kas vēlas apgūt jaunu un darba tirgū pieprasītu profesiju.

Arī mācību centrs “BUTS” ir privāta profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestāde, kas darbojas jau kopš 1991. gada. Uzņēmums nodrošina mācības 17 pilsētās visā valsts teritorijā. Mācību centrā “BUTS” gadā vidēji apmāca 18 000 speciālistu viņus interesējošajās profesijās.

Sadarbības laikā ar “Sakret” mācību centrs apmācīs speciālistus četrās profesionālās pilnveides programmās: “Apdares darbi un telpu remonts”, “Dekoratīvo apdares elementu pielietošana dzīvokļa interjerā”, “Sausās būves montāža”, kā arī “Ēku siltināšanas tehnoloģija”. Ar “Sakret” un citu sadarbības partneru atbalstu “BUTS”” mācību centrā top mūsdienīga klase praktiskām nodarbībām ar uzskates materiāliem, turklāt “Sakret” eks­perti kā lektori dalīsies savās zināšanās ar programmas “Ēku siltināšanas tehnoloģija” kursantiem.

Reklāma
Reklāma

Zināšanas šajās profesionālās pilnveides programmās būs iespējams apgūt ne vien Rīgā, bet arī Cēsīs, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Saldū.

Jāatzīmē, ka šī iniciatīva nav pirmā vai vienīgā, kad vietējie uzņēmēji, veicinot interesi par savas nozares profesijām, aktīvi iesaistās valsts izglītības sistēmas pilnveidošanā.

Vairāk nekā desmit gadu ilga sadarbības pieredze ar vispārizglītojošām skolām ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijai (LETERA).

Tā apvieno uzņēmumus, pētniecības un izglītības iestādes, kas darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru, aizsardzības aprīkojuma, aviācijas un kosmosa tehnoloģiju jomās. Lai sekmētu nozares izaug­smi un popularizēšanu, LETERA jau ilgstoši atbalsta elektronikas un robotikas pulciņu izveidošanu vidusskolās, papildina eksakto zinātņu pedagogu prasmes un motivē viņu darbību, regulāri rīko atraktīvus valsts mēroga konkursus par savas nozares sniegtajām iespējām un aktuālajām tēmām.

Sarunā ar “Latvijas Biznesu” LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova vērtēja, ka līdz šim kopumā ieguldītās materiālās vērtības un brīvprātīgā darba stundas ilggadīgajā sadarbībā būtu grūti aprēķināt, taču šī kustība noteikti turpināsies, jo: “Uzņēmēji ir sapratuši, ka nevar stāvēt malā un neko nedarīt. Kopumā LETERA uzņēmumi izglītības sistēmas uzlabojumiem ir ļoti atvērti, un tas noteikti turpināsies, jo pats par sevi nekas neatrisināsies – mēs redzam, ka vispārējā izglītībā ar eksaktajiem priekšmetiem tendence nav laba.”

Eksāmenu kārto tikai viens absolvents

“Mūsu nozarē, lai inženieris varētu mācīties, viņam ir jāzina matemātika un fizika. Kas notiek ar centralizētajiem eksāmeniem šajos priekšmetos, sekojam līdzi jau vairākus gadus. Piemēram, fizikā to kārto arvien mazāk: 2019. gadā visā Latvijā fizikas eksāmenu kārtoja 763 skolēni, no kuriem labu atzīmi saņēma tikai 175!

Pagājušajā Covid-19 gadā šis skaitlis samazinājās vēl vairāk, jo vispār-izglītojošajās skolās fizikas eksāmenu lika tikai 480 jaunieši. Dažā vidusskolā fizikas eksāmenu izvēlas kārtot vispār tikai viens absolvents! Tajā pašā laikā inženierzinātņu apgūšanai valsts mums piedāvā 3000 budžeta vietu augstskolās. Tā ir problēma, jo patiesībā jaunieši nav sagatavoti, lai inženierzinātnes varētu studēt.

LETERA nostāja ir tāda, ka fizikas eksāmenam jābūt obligātam – lai tas nebūtu tikai papildu priekšmets. Kad skolās sākām organizēt elektronikas un robotikas pulciņus, ātri vien sapratām, ka jauniešu atsaucībai un iesaistei viena no galvenajām problēmām ir nevis materiālā atbalsta, bet tieši pedagogu ieinteresētības trūkums,” skaidroja Inese Cvetkova.

Lai situāciju mainītu, LETERA sadarbībā ar IZM divus gadus organizējusi speciālas skolotāju apmācības. Tagad skolas, kur strādā pedagogi ar šo apmācību sertifikātiem, IZM var pretendēt, piemēram, uz speciāliem robotikas komplektiem pulciņu organizēšanai savās mācību iestādēs. Tāpat nozares uzņēmumi atbalstot arī mācību ekskursiju organizēšanu, aicina darbā praktikantus. Savukārt labākos fizikas, matemātikas, bioloģijas un citu eksakto mācību priekšmetu skolotājus atbalstot arī ar naudas balvām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.