Aivars Eipurs
Aivars Eipurs
Foto: Karīna Miezāja

Aivars Eipurs: Ja grūti mācībās 0

Būs vieglāk kaujā. Sen pierādījies, ka trenējoties cilvēki sasniedz to kapacitāti, kas ļauj uzvarēt sacensībās. Tāpat, bezgalīgi vingrinoties spēlēt mūzikas instrumentu vai dziedāt, koncertos tiek panākts vēlamais efekts, un klausītāji pat mēdz piedzīvot katarsi.

Reklāma
Reklāma
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 3
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Tad, lūk, šajos platuma grādos, līdzībās runājot,

šīs laikam ir nopietnākās civilās aizsardzības mācības gadu desmitiem ilgā laika periodā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, lai vai kā un cik ilgi tas vilksies, mēs iegūsim pieredzi, kura vismaz daļēji derēs vēl kritiskākā brīdī, ja mums tāds būs lemts citreiz.

Slavēju valdības lēmumu sakarā ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, jo citādi iekšzemes cita veida ierobežojumiem būtu nejēdzīgs krievu ruletes režīms, kas izstieptos nebeidzamā žēlabu virtenē vairāku mēnešu garumā – sak, savlaicīgi neizdarījām, ko varējām!

Tagad vismaz esam savā “mājiņā”, un tas nekas, ka izpirkti dezinfekcijas līdzekļi

un vēl dažas pirmās un ne pirmās nepieciešamības preces. Jo nupat man tiešām noderētu kāds spirtots roku gēls līdzi nēsājamā pudelītē, kādu lietoja mans draugs pēc sirds pārstādīšanas operācijas.

Citādi ar to roku mazgāšanu sabiedriskās vietās ir dīvaini – tu nomazgā, bet tūlīt tev vēl ir jāpieskaras kādam kliņķim, ja negribi atvērt vai aizvērt durvis ar kāju. Labi, ka nav vasara un var uzvilkt cimdus. Gumijas cimdus nevilkšu.

Protams, savā dzimšanas dienā man vairs neizdevās iekļūt Lielās ģildes koncertzālē, lai klātienē noklausītos Mālera 5. simfoniju. Tomēr tovakar laimīgas sagadīšanās dēļ koncertu redzēju – uz liela ekrāna ar labu apskaņošanu un izjutu patiesu gandarījumu.

Nedaudz pārsteidza, ka nenotiks dievkalpojumi luterāņu un katoļu, tāpat baptistu baznīcās,

taču, svētdien ieejot pareizticīgo baznīcā, gaiss pēc dievkalpojuma man šķita aizdomīgāks nekā mūsdienu reliģijas citadelē, vārdā “Rimi”. Tā ka droši vien bija pareizi atcelt.

Ir arī ieguvumi. Atjaunoju savas darbošanās iemaņas programmā “Skype”, kuru nebiju lietojis gadus piecpadsmit. Man ir iecere šādā veidā sazināties ar kādu nesamērīgo ēdāju pašpalīdzības grupu kaut kur pasaulē.

Jo dzīvesveids taču būs nekustīgāks, ar vecu, asnot sākušu kartupeļu un citu produktu pārmērīgu ēšanu.

Pagaidām ēdu arī ārpus mājas, tiekos ar cilvēkiem ēdināšanas uzņēmumā “Lido”, tad vēl kādā kafejnīcā.

Dzimšanas dienā man tiek dāvanu karte. Izlietoju atbilstoši situācijai. Proti, nopērku ne tikai Jāņa Joņeva stāstu krājumu “Tīģeris”, bet arī Stīvena Hokinga pēdējo grāmatu “Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem”, kas ir tieši laikā.

Citēju: “Strauji paplašinās iespējas mijiedarboties ar ārpasauli bez fiziskas klātbūtnes. Kā jau varat iedomāties, es to vērtēju atzinīgi, kaut vai tāpēc vien, ka mums visiem lielpilsētas dzīve ir rosības pilna. Cik reizes jūs esat vēlējušies, kaut jums būtu dubultnieks, kas varētu uzņemties daļu darba slodzes?”

Reklāma
Reklāma

Lai gan runa tālāk ir par mākslīgā intelekta iespējām, tomēr situācija patlaban ir laba augsne tam, lai katrs apsvērtu, ko vēl digitālu apgūt no tā, ko advancētie prāti jau ilgāku laiku lieto.

Iepriekšminētais pieder pie tā, ko šajā garajā klusajā periodā, kurš iekritis tieši pirms Lieldienām, darīt.

Atkārtoju, ar gavēni man neiet nekādā jēgā. Futbola spēles atceltas. Kāda koncertzāle mēnesi bez maksas digitāli piedāvā koncertus. Piedāvā filmas, arī Latvijā. Tīmeklī pieejamie seriāli taču arī nav atcelti!

Aizgājām pastaigāt pa Lielajiem kapiem, apciemojām Friča Brīvzemnieka, Krišjāņa Barona un Krišjāņa Valdemāra kapu vietas. Visi trīs kopā. Kā Stīvens Hokings Vestminsteras abatijā – jau divus gadus kopā ar Īzaku Ņūtonu un Čarlzu Darvinu.

Galu galā vislabākais ir lasīt. Rakstniekam – arī rakstīt.

Ienāca prātā, ka tagad daudz lielākam skaitam cilvēku tiek piedāvāta nošķirtība un vienatne, kas gleznotājam vai rakstniekam ir gandrīz visu laiku. Tā ir bijusi labprātīga izvēle, lai kaut ko radītu.

Tātad, cilvēki, esiet laipni lūgti mākslinieku ikdienā!

Tas būs tikai uz laiku, bet pieņemiet šo stāvokli ar cieņu un izturību.

Ko nesīs tuvākie mēneši? Atsvabināšanos vai nīkšanu? Vai daļu naudas par iegādātajām lidmašīnas biļetēm uz Spāniju prasīt atpakaļ? Laikam gan. Man ir tāda iespēja. Vai vēl nogaidīt?

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.