Ja kaimiņš miglo.. 0
Vēlamies audzēt zemenes ar bioloģiskām metodēm, bet mūsu lauks robežojas ar saimniecību, kas laukus miglo ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Kādas ir mūsu iespējas? JĀNIS KOCĒNU NOVADĀ
Ievērojot vispārējos likumdošanas aktus, strādājot ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, nedrīkst rasties situācija, kas rada kaitējumu kaimiņa zemesgabalam. Arī izveidojot bioloģisko saimniecību, jāizvērtē visi iespējamie riski.
Bioloģiskajā produkcijā nav pieļaujamas ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas. Lai to nodrošinātu, bioloģiskajam saimniekam jāievēro visi iespējamie drošības pasākumi, to skaitā jārada buferjosla no kaimiņa robežas. Latvijas likumdošanā gan nav noteikts, cik lielai jābūt šai joslai.
Valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs Inspicēšanas sektora tehniskais vadītājs Raimonds Bušs akcentē: “Iepriekš izvērtējot, audzētājam jāatvēl pietiekami liels audzēšanas attālums, lai novērstu ķīmijas nokļūšanu uz zemenēm. Vislielākās bažas rada graudaugu lauku miglošana vējā, tā izraisot augu aizsardzības līdzekļu dreifēšanu lielā attālumā un nodarot kaitējumu blakus piegulošajām teritorijām.”
Sertifikācijas institūcijas Vides kvalitāte Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas programmas vadītājs Juris Grīnfelds piebilst, ka buferjoslu parasti apaudzē ar zālāju, ilggadīgiem stādījumiem, skujkoku dzīvžogu vai ierīko sētu. Aizsargbarjerā nereti stāda arī enerģētiskās kultūras, piemēram, kārklus, un iegūto šķeldu izmanto kurināmajam. Piemēram, Vācijā bioloģiskās saimniecības buferjoslās izmanto mulču no kārklu un citu krūmu zariem, lai pievilinātu derīgos kukaiņus un putnus.
