Ja krīzes laikā Latvijas bankām ir tik liela peļņa, varbūt mūsu dzīve šobrīd nemaz nav tik grūta? 72
Kā tas iespējams, ka krīzes laikā Latvijas bankām ir liela peļņa? Vai tas nozīmē, ka esam tik “trekni”, ka mūs var “noslaukt”? Varbūt mūsu dzīve nemaz nav tik grūta. Šāds jautājums radies TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Savās pārdomās, atbildot uz jautājumu, dalījies “Citadele” bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists norāda, ka te varam sākt filozofēt par to, kas ir un kas nav liela peļņa. Ja mums ir 40 miljardu ekonomika, vai 300 miljonu peļņa bankai, ņemot vērā inflāciju, ir daudz vai maz?
Cilvēki ierauga ciparus, un tie liekas lieli, taču vēsturiski esot bijusi arī 400 un 500 miljardu peļņa. Āboliņš gan ir sašutis, ka bankas vienmēr tiek uzskatītas par vainīgajām pie visa, arī pie tā, ka to peļņa ir pārāk liela.
Vairāk esot vērts domāt par konkurenci un biznesa vidi Latvijā. Beidzamajos gados no Latvijas tirgus ir aizgājušas vairākas Eiropas līmeņa finanšu iestādes, visticamāk, tas nav noticis tāpēc, ka šeit peļņas iespējas nav grandiozas. Pastāv virkne problēmu.
Āboliņš arī rosina paskatīties uz banku peļņas rādītājiem no citas puses. Pašu kapitāla atdeve ir nedaudz virs 10% gadā. Pajautājot jebkuram uzņēmējam, vai tas ir daudz, top skaidrs, ka tā nav liela summa. Bankas nevar uzskatīt par pelnošāko tautsaimniecības nozari.
Situācija šobrīd nav vienkārša, ekonomists norāda uz vēl kādu faktoru: “Tāda dīvaina sajūta – no vienas puses, aicinām bankas aktīvi kreditēt, bet, no otras puses, mums prasa gatavoties ekonomikas lejupslīdei, ko centrālā banka mēģina izraisīt, jo ir jācīnās ar inflāciju. Ko jūs īsti gribat no mums?”
