Auns 0
Auns Līgo ballītē ierodas tā, it kā būtu atbraucis nevis svinēt, bet komandēt nelielu militāru operāciju. Viņš vēl nav izkāpis no mašīnas, kad jau jautā: “Kur liekam grilu? Kāpēc ugunskurs vēl nav sakrauts? Kurš atbild par mūziku?”
Viņš ēd visu, kas karsts, ass un tikko no restēm. Šašliks? Jā. Desiņas? Jā. Vēl viens gabals? Protams. Auns nav ieradies knakstīties ar gurķīšiem — viņš iekaros svētku galdu.
Dzer viņš pārliecinoši, bet ar sacensību garšu. Ja kāds pasaka: “Nu, vēl vienu?” — Auns jau ir pacēlis glāzi. Viņam patīk būt pirmajam arī tostos, īpaši, ja var pateikt kaut ko skaļu, drosmīgu un mazliet pārspīlētu.
Dziedāšanā Auns ne vienmēr zina visus vārdus, bet tas viņu neaptur. Viņš dzied skaļi, pārliecinoši un ar tādu enerģiju, ka pārējie sāk domāt — varbūt tie tiešām ir īstie vārdi?
Komunikācijā Auns ir tiešs, enerģisks un dažbrīd mazliet par skaļu. Taču bez viņa ballīte nekustētos. Tieši Auns pirmais ierosina spēles, pirmais lec pāri ugunskuram un pirmais paziņo: “Šovakar neviens neguļ!”
