“Kā vispār pieņemt tik milzīgu lēmumu?” Vecāki dalās satraukumā, piesakot topošos pirmklasniekus skolā 0
Pieteikt bērnu skolai ir viens no tiem brīžiem, kad vecāki pēkšņi apzinās – laiks skrien vēja spārniem. Kāda māte vietnē “Threads” dalījusies ar savu satraukumu: “Rudenī meitai paliek 5 gadi – laiks pieteikt skolā. Kā vispār pieņemt TIK milzīgu lēmumu?” Viņa aicināja citus vecākus pastāstīt, kā viņi izvērtēja, kur sūtīt savu atvasi, un kāda ir pieredze gan ar pašvaldības, gan privātajām skolām.
Atsaucība bija liela, un komentāros iezīmējās dažādi kritēriji.
Daži uzsver, ka sākumskolas posmā skolas nosaukumam vai reitingam ir otršķirīga nozīme.
“Sākumskolā svarīgāka ir skolotāja, nevis skola,” raksta kāda lietotāja.
Šis viedoklis iezīmējas arī citos komentāros:
“Viss gan ir atkarīgs no klases audzinātājas- ja patrāpās ar sirdi un dvēseli īstajā vietā, viss būs labi arī skolā ar zemākiem reitingiem.”
“Viss lielākoties sākumsskolā ir atkarīgs no klases audzinātājas. Mums viņa ir fantastiska! Pašvaldības skola. Bet paralēlklasēs gan esmu dzirdējusi gan no bērniem, gan vecākiem, ka klasē liels bullings utt. Ļooti atkarīgs kāda ir audzinātāja.”
Kāda diskusijas dalībniece atzīst, ka skolas izvēlē visvairāk baidās tieši no vienaudžu nežēlības.
“Es gribētu kaut kādu skolu emocionālās labsajūtas topu un bulinga anti-topu, lai saprastu, ko darīt. Tas mani uztrauc daudz vairāk par skolas olimpiāžu rezultātiem.” Šis ieraksts ieguvis vairāku lietotāju atbalstu.
Vecāki liek lietā paši savas izpētes metodes, lai izvērtētu gan pašvaldību, gan privāto sektoru.
Kāda lietotāja dalās ar metodi, kā iegūt informāciju: “Es nu jau gadu aptaujāju visus iespējamos kaimiņus, skolas vecuma bērnus apkārtējos laukumiņos un jautāju par tuvākajām skolām, kā bērniem tā patīk. Tādā veidā arī ievācu atsauksmes no reāliem cilvēkiem par tuvākajām skolām (Zolitūdē, Imantā). Runāju ar meitas bd grupiņas vecākiem par vecāko bērnu pieredzi tuvākajās skolās, ievācu atsauksmes.”
Privāto mācību iestāžu lauciņā vecāku pieredze ir ļoti dažāda – no sajūsmas līdz vilšanās sajūtai.
“Skatījāmies tikai uz privātskolu pusi, jo tuvākās pašvaldības skolas neuzrunāja + likās, ka atmosfēra un mācības būs savādākas. Sākām ar Valdorfskolu Ādažos. (Tāds 50-50, it kā labi, bet neatgrieztos) un tagad meita iet Rīgas Komercskolā. Te gan ir super. Paklausoties no tuvajiem, kādi brīnumi notiek citur, nemaz nenožēloju mūsu izvēli.”
“Vīlāmies divus gadus privātskolā, tāpēc pārgājām uz pašvaldības skolu abiem lielajiem bērniem un esmu stipri apmierinātāka. Mums izvēle nebija liela un bija paliela cīņa par to, kur varam tikt vietu dēļ, tāpēc esmu priecīga, ka tikām tur, kur tikām.”
Daudziem vecākiem galvenais arguments ir loģistika, tāpēc izvēle bieži ir par labu tuvākajai skolai.
“Nebija divu domu – deklarētā mikrorajona skola.”
“Tuvākā skola dzīvesvietai, lai ērti, droši nokļūt pašam skolā.”
Kāda lietotāja raksta: “Pirmkārt, jāskatās, kuras ir deklarētajai adresei piekrītīgās skolas (var atrast karti internetā). Jo labākajās skolās bez ilgākas,vairāku gadu deklarācijas skolai piekrītīgajā rajonā nevar tikt. Piemēram, šādas skolas Pārdaugava, ir Rīgas Angļu ģimnāzija, Āgenskalna sākumskola, arī Friča Brīvzemnieka pamatskola.”
Savukārt cita diskusijas dalībniece raksta: “Ogrē, piemēram, jāpiesaka tā gada pavasarī, lai septembrī tiktu skolā. Neko nevar nokavēt. Skolas ir tieši tik, cik ir. Izvēlējāmies pēc sajūtas, jo skolas savā starpā baigi neatšķiras. Privātskolas neapsvērām – neesam tik bagāti.”
Kā redzams, skolas izvēle daudziem vecākiem nav tikai praktisks lēmums, bet arī emocionāls un ilgtermiņa jautājums. Vecāki uzsver gan skolotāja un klases vides nozīmi, gan loģistiku un ikdienas ērtības, taču parādās arī bažas par bērnu savstarpējām attiecībām un iespējamu bulingu jeb mācību vidē apzināti īstenotu tiranizēšanu, iebiedēšanu, pazemošanu vai pakļaušanu ar vardarbības draudiem.
Ieskats diskusijā:
