Katrina Palkova
Katrina Palkova
Foto. LETA/Edijs Pālens

Karina Palkova: Vairākas izglītības iestādes vardarbības gadījumus negrib “iznest ārpus skolas” 0

Pievieno LA.LV

Skolās arvien būtiskāks kļūst jautājums ne tikai par bērnu tiesībām, bet arī par jauniešu pienākumiem, savstarpējo cieņu un izglītības iestāžu spēju laikus rīkoties vardarbības risku gadījumos. Par to TV24 raidījumā “Ziņu top” runā tiesībsardze Karina Palkova.

Kokteilis
Ja esi dzimis kādā no šiem četriem mēnešiem, tavs sargeņģelis ir īpaši spēcīgs
Veselam
Onkologs nosauc lietas, kas var palielināt vēža risku: dažas no tām atrodamas gandrīz katrā virtuvē
FOTO. “Īpaši traucējoši tas kļuva, kad visi vienojās “Svētvakarā”.” Pēc koncerta “Manai Dzimtenei” uzvirmo asa diskusija par vecāku atbildību 101
Lasīt citas ziņas

Viņa norāda, ka savā darbā bieži komunicē ar skolām, skolu vadītājiem, skolotājiem un arī pašiem jauniešiem. Šajās sarunās secināts, ka jaunieši ne vienmēr pietiekami labi zina vai pareizi izprot savus pienākumus.

Palkova uzsver, ka skolā ir jābūt ne tikai zināšanām par tiesībām, bet arī izpratnei par iecietību un cieņu – jaunietim pret jaunieti, jaunietim pret pedagogu un arī pedagogam pret skolēnu. Viņasprāt, tā ir būtiska izglītošanas daļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesībsardze atzīst, ka daudzas skolas, ar kurām viņa strādājusi, cenšas šo jautājumu skaidrot un ar jauniešiem runāt. Tomēr problēmas rodas brīdī, kad izglītības iestādei jārīkojas konkrētā situācijā, piemēram, ja tiek konstatēti vardarbības riski.

Palkova norāda, ka ne visas skolas skaidri zina, kā rīkoties šādos gadījumos. Daļa izglītības iestāžu viņai atzinušas, ka nevēlas šādus jautājumus “nest ārpus skolas”, jo baidās par reputāciju, reitingiem vai papildu darbu.

Citas skolas savukārt stāstījušas, ka ir informējušas gan bāriņtiesu, gan sociālo dienestu, taču reāla palīdzība ne vienmēr sekojusi – dažkārt tā aprobežojusies ar konsultācijām.

Vēl viena problēma, ko minējušas skolas, ir juridiskā atbalsta trūkums. Izglītības iestādēm nākas orientēties plašā normatīvo aktu klāstā, taču ne visās skolās ir jurists vai speciālists, kurš varētu skaidri izskaidrot, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā.

Vienlaikus Palkova atgādina, ka šādos jautājumos skolām nav jāpaliek vienām. Atbalstu var sniegt Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes vai departamenti. Viņasprāt, pašvaldībām šajā jomā būtu jāiesaistās vēl aktīvāk un vairāk jāskaidro skolām rīcības soļi.

Tiesībsardze pozitīvi vērtē Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbu, norādot, ka centrs organizē apmācības un kursus pedagogiem. Par šiem kursiem viņa dzirdējusi arī labas atsauksmes no skolām.

Palkova uzsver, ka situācija pamazām mainās. Skolas arvien biežāk pašas sazinās ar tiesībsarga biroju, interesējas un jautā, kā rīkoties konkrētos gadījumos. Viņa norāda, ka agrāk tā neesot bijis tik izteikti, bet tagad, ja skolām rodas bažas vai neskaidrības, tās biežāk meklē padomu.

Tiesībsardzes ieskatā tas ir pozitīvs signāls – izglītības iestādes sāk apzināties, ka vardarbības risku gadījumos svarīgi ir nevis noklusēt problēmu, bet meklēt pareizu un tiesisku risinājumu.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.