“Droši vien, ja es būtu Viktors Valainis, pirms vēlēšanām es arī tā teiktu,” Liepiņa par problēmu, ko neizdodas atrisināt 0
No 1. jūlija vairākām pārtikas precēm – olām, maizei, pienam un mājputnu gaļai – Latvijā piemērota zemāka PVN likme. Šim projektam šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība, un ekonomikas ministrs Viktors Valainis pieļāvis, ka samazināto PVN likmi varētu paplašināt arī citām produktu grupām.
Komentējot šo ieceri TV24 raidījumā “Ziņu top” , Saeimas deputāte, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētāja Linda Liepiņa norāda, ka šādos paziņojumos redzama saikne ar gaidāmajām vēlēšanām.
“Droši vien, ja es būtu Viktors Valainis, pirms vēlēšanām, ZZS pārstāvis, es arī tā teiktu,” saka Liepiņa.
Viņa norāda, ka par samazināto PVN likmi pārtikai jau iepriekš bijuši arī citi priekšlikumi. Liepiņas pārstāvētā partija vairākkārt rosinājusi samazinātu PVN piemērot, piemēram, bērnu pārtikai, taču, pēc viņas teiktā, toreiz ZZS frakcijas atbalsts šādiem priekšlikumiem neesot bijis jūtams.
Vienlaikus deputāte atzīst, ka augstas inflācijas apstākļos PVN samazinājums pārtikai būtu apsveicams solis. Viņas ieskatā Latvijā inflācija joprojām ir nesamērīgi augsta, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tāpēc jebkurš instruments, kas var palīdzēt mazināt cenu spiedienu uz iedzīvotājiem, ir vērtējams nopietni.
Tomēr Liepiņa uzsver, ka ar PVN samazināšanu vien nepietiek. Viņasprāt, politiķiem būtu jāskatās dziļāk – kāpēc pārtikas cenas Latvijā vispār ir tik augstas un kas veido šo cenu bāzi.
Deputāte norāda, ka būtiska nozīme ir ražotāju izmaksām un dažādiem bāzes tarifiem, tostarp elektroenerģijas izmaksām. Ja šīs izmaksas turpinās augt, gala cena pircējam var palikt augsta arī tad, ja PVN tiek samazināts.
“Būtu jāskatās arī, kādēļ šīs cenas ir tik augstas,” saka Liepiņa, norādot uz jautājumiem par bāzes tarifiem un gaidāmo elektroenerģijas cenu kāpumu.
Kā piemēru viņa min “Latvenergo” un plašāku enerģētikas sektoru. Liepiņas ieskatā jāvērtē, kā valdības pieprasītie maksājumi no valsts uzņēmumiem ietekmē kopējo cenu līmeni. Viņa šādu pieeju raksturo kā sava veida slēptu nodokli, kas galu galā ietekmē iedzīvotājus caur tarifiem un izmaksām.
Deputāte arī norāda, ka jāvērtē, kā iespējamos bāzes tarifus nākotnē varētu ietekmēt ar “Latvenergo” un LMT saistītie darījumi un lēmumi enerģētikas nozarē.
Pēc Liepiņas domām, valdībai būtu vairāk jāstrādā ne tikai ar gala cenu veikalā, bet arī ar ražotāja izmaksām. Tas nozīmē pārskatīt nodokļus un maksājumus, kas ietekmē uzņēmēju pašizmaksu, tostarp darbaspēka nodokļus un citus bāzes izmaksu elementus.
“Jāskatās nevis tikai pievienotās vērtības nodoklis, kas ir gala nodoklis, bet arī bāzes nodokļi – darbaspēka nodokļi un tā tālāk,” uzsver Liepiņa.
Viņas ieskatā samazinātā PVN paplašināšana var būt noderīgs solis, taču tas nedrīkst kļūt tikai par priekšvēlēšanu saukli. Ja netiks risināti cenu veidošanās pamati – enerģijas izmaksas, tarifi, ražotāju nodokļu slogs un citas izmaksas –, tad pircēji veikalu plauktos būtisku atvieglojumu var arī nesajust.
Komentāru sniedz Linda Liepiņa, Saeimas deputāte, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētāja, 15. Saeimas deputāta amata kandidāte.
