75 gadus veca latviešu pensionāre uzaicina 500 viesus uz kāzām, kurām nav lemts notikt. Aiz ielūgumiem slēpjas smaga ģimenes traģēdija 0
Maija bijusi pārsteigta, kad saņēmusi no savas mammas Daces ziņu, ka jāpērk biļete uz Latviju un 25. jūlijā jāierodas uz kāzām dievnamā Jēkabpils novadā. Maija jau ilgus gadus dzīvo Anglijā. Viņas mammai ir 75 gadi. Pērn mūžībā devās sievietes vīrs, Maijas tēvs. Un tad pēkšņi – ziņa par kāzām.
Maija uztraukusies, ka mammas izraudzītais līgavainis ir vismaz 30 gadus jaunāks. Uz kāzām uzaicināti teju 500 cilvēki, tostarp Latvijas politiķi, ASV prezidents Donalds Tramps, kuram dievnamā esot paredzēta vieta līdzās Volodimiram Zelenskim.
Sākotnēji ģimenei radušās aizdomas, ka kāds vēlas izmantot pensionāri un piesavināties viņas mantoto dzimtas īpašumu. Taču patiesība izrādījusies daudz skaudrāka, nekā varēja iedomāties.
Maija portālam LA.LV stāsta: “Es sāku zvanīt visiem radiem. Arī viņi bija saņēmuši ziņas par gaidāmajām kāzām. Es mammai jautāju – kāpēc tev kāds liek precēties? Viņa atbildēja, ka pati to vēlas, jo esot Dieva gans, labais gans un pravietis, kuram ir tiesības citiem norādīt, kā dzīvot.
Sākumā domājām, ka viņu apprecēties mudina draudze, kurā aktīvi darbojas izraudzītais vīrietis, un ka mamma ir nonākusi kādās lamatās. Taču vēlāk sapratām, ka tās ir viņas pašas fantāzijas.”
Maijas mamma skaidrojusi, ka kāzas notikšot namā, kura pagalmu viņa kopj jau gadiem. Ēkas īpašnieks gan vairākkārt esot norādījis, lai viņa tur vairs nenāk, taču kundze katru sestdienu – gan ziemā, gan vasarā – turpina ierasties kā brīvprātīgā palīdze. Vai nama īpašnieks ir informēts, ka viņam piederošajā īpašumā it kā plānotas kāzas ar 500 viesiem, LA.LV noskaidrot neizdevās.
“25. jūlijā viņa gaida, ka tur būs cilvēki un viņi brauks, jo Dievs visus dziedināšot,” pārdzīvo Maija.
Tikmēr vīrietis, kuru pensionāre uzskata par savu topošo vīru, esot domājis vērsties Valsts policijā, jo uzskatot, ka tiek vajāts. Viņš esot precējies, viņam ir ģimene, un ziņas par gaidāmajām kāzām viņam radījušas smagus pārdzīvojumus.
Taču Maijas mamma turpina izsūtīt ielūgumus, lai gan jau ir zināms, ka nekādas kāzas nenotiks.
“Kāzu nebūs. Cilvēks, kuru viņa vēlas precēt, viņu negrib precēt. Viņam ir sava ģimene un sava dzīve. Mamma ir izdomājusi, ka viņš kļūs par viņas vīru,” saka Maija.
Dievs liek rīkoties
Maija stāsta, ka mamma, iespējams, visu mūžu jutusies vientuļa un nesaprasta. Pirms vairāk nekā 25 gadiem viņa iesaistījās svētdienas skolā, un tieši tad sākās viņas ceļš reliģijā. Ģimene pat nenojauta, ka tieši reliģiskie pārdzīvojumi kādu dienu būs cieši saistīti ar mammas mentālo veselību.
“Viņas galvenais mērķis ir panākt, lai visa pasaule dievkalpojumus apmeklētu sestdienās, nevis svētdienās. Viņa gadiem ilgi raksta cilvēkiem.
Es saku – mamma, katram ir sava izvēle. Bet viņa atbild: “Man tā lika Dievs.” Sākumā viņa teica, ka Dievu redz sapņos, bet vēlāk Dievs sāka runāt viņas galvā.”
Pēc meitas stāstītā, šīs balsis nosaka Daces ikdienu. Viņa uzskata, ka tikai izpilda Dieva gribu, tāpēc nejūtas atbildīga par savu rīcību.
Pirms astoņiem gadiem ģimenei esot izdevies mammu nogādāt Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņai diagnosticēja šizofrēniju. Taču pēc tam viņa kategoriski atteikusies ārstēties, neapmeklē psihiatru un nelieto medikamentus.
Kā LA.LV noskaidroja Nacionālajā psihiskās veselības centrā, personas atteikums ārstēties pats par sevi vēl nenozīmē, ka iespējama piespiedu ārstēšana. Vienlaikus ārstniecības iestādē skaidro, ka likumā noteiktos gadījumos, ja persona ar savu rīcību rada nopietnu apdraudējumu sev vai apkārtējiem, psihiatrisko palīdzību iespējams sniegt arī bez pacienta piekrišanas. Par to katrā konkrētajā situācijā lemj ārsti.
“Šobrīd mamma ir izdomājusi, ka jāatdod viss īpašums misionāriem. Viņa vienmēr saka – Dievs gādās. Viņa uzskata, ka pati neko neizlemj, jo visu viņai pasaka Dievs.”
Pēc meitas stāstītā, Dievs esot “licis” pārdot arī mežu un 16 000 eiro ziedot mācītājiem. Maija bažījas, ka līdzīgā veidā mamma kādu dienu varētu atdot arī dzimtas īpašumus un pati palikt bez pajumtes.
“Mamma bija izdomājusi, ka, ja šo naudu atdos, varēs apturēt karu Ukrainā. Vēlāk viņa nolēma samaksāt 33 mācītājiem, jo uzskatīja, ka viņas misija ir glābt pasauli. Pēc tam viņa bija pārliecināta, ka viņai jāapprecas.
Viņa tic, ka pēc vīra pieskāriena kļūs stāvoklī, bet dzemdībās nomirs un tā izglābs cilvēci.”
Maija mammai piedāvājusi pārcelties uz Angliju, kur viņa varētu saņemt aprūpi un medicīnisko palīdzību, taču kundze atteikusies.
“Es jūtos bezspēcīga, jo nevaru mammu pasargāt no viņas pašas. Ikdienā viņa ir laba saimniece – dzīvnieki ir pabaroti, māja un dārzs sakopts. Taču tiklīdz saruna ievirzās par reliģiju, viņas rīcība kļūst neprognozējama.”
Rīcībspēju var ierobežot tikai tiesa
Latvijā personas rīcībspēju var ierobežot tikai tiesa, LA.LV skaidro Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīdze Nadežda Rozenbaha.
Kā noteikts Civillikuma 355.–369. pantā, personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēju var ierobežot tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu rīcību vadīt. Personai netiek atņemta visa rīcībspēja – tā tiek ierobežota tikai konkrētās jomās un tikai tik lielā apjomā, cik tas nepieciešams.
Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.
Ja pieteikumā ir norādīti dati par ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, kurā persona ārstējusies, tiesa pieprasīs medicīnisko dokumentāciju un nozīmēs ekspertīzi. Pēc ekspertīzes rezultātu saņemšanas tiesa lems par rīcībspējas ierobežošanu.
Ja tiesa pieņem lēmumu ierobežot personas rīcībspēju, tā par to informē bāriņtiesu, kas nepieciešamības gadījumā ieceļ vienu vai vairākus aizgādņus.
Nadežda Rozenbaha iesaka iepazīties arī ar Civilprocesa likuma normām par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu.
“Viņa uz kāzām ir uzaicinājusi arī savu ģimenes ārsti. Ārste ir aizpildījusi dokumentus, lai uzsāktu mammas rīcībspējas ierobežošanas procesu, jo viņas rīcība rada emocionālu apdraudējumu apkārtējiem. Viņa vajā cilvēkus, uzbāžas viņiem un vienlaikus apdraud arī pati sevi. Ja mamma atdotu savu īpašumu, viņa varētu palikt bez mājām. Mēs ceram, ka pēc šīm neesošajām kāzām kaut kas beidzot mainīsies, jo ģimenes ārste plānoja ierasties kopā ar psihiatru. Es ceru, ka mamma beidzot saņems nepieciešamo palīdzību,” cerīgi saka Maija.
Kāzas parasti ir viens no skaistākajiem un gaišākajiem notikumiem cilvēka dzīvē. Taču šoreiz izsūtītie ielūgumi atklāja nevis gaidāmus svētkus, bet gadiem ilgu ģimenes traģēdiju. Maija cer, ka tieši neesošās kāzas kļūs par pagrieziena punktu, kas ļaus mammai saņemt tik ļoti nepieciešamo ārstēšanu un pasargās viņu no pašas pieņemtajiem lēmumiem.
