Latvijā
Rīga

“Ja vicemēra līmenī labāk var nodrošināt tiesiskumu, tad mēs ejam uz šādu soli.” Kāds ir Staķa plāns?4


Politisko spēku – “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, Jaunā konservatīvā partija, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – pārstāvji: Mārtiņš Staķis (no kreisās), Olafs Pulks, Kārlis Šadurskis, Vilnis Ķirsis, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns, Jānis Ozols, Linda Ozola, Einārs Cilinskis Rātslaukumā pēc piektdienas sarunām.
Politisko spēku – “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, Jaunā konservatīvā partija, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – pārstāvji: Mārtiņš Staķis (no kreisās), Olafs Pulks, Kārlis Šadurskis, Vilnis Ķirsis, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns, Jānis Ozols, Linda Ozola, Einārs Cilinskis Rātslaukumā pēc piektdienas sarunām.
Publicitātes foto

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Rīgas domes jaunās koalīcijas veidotājs Mārtiņš Staķis no “Attīstībai/Par” un “Progresīvajiem” (“APP”) piektdien pēc pirmās sarunu nedēļas ar to bija apmierināts, jo viss notiekot pēc viņa plāna.

Tas paredz, ka jaunā domes koalīcija divu nedēļu laikā ir gatava uzticības balsojumam.

Viņaprāt, Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija pirmo jaunās domes sēdi varētu izsludināt 18. septembrī. Vienīgais, kas šos plānus var izjaukt, ir Administratīvā apgabaltiesa, kurā vairāki politiskie spēki plāno apstrīdēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus.

Pirmajā sarunu nedēļā partijām ir izdevies sadalīt atbildības jomas, bet domniekiem nāksies grozīt pašvaldības nolikumu, lai izveidotu arī trešo priekšsēža vietnieka posteni, kurā būs Jaunās konservatīvās partijas (JKP) komandas līdere Linda Ozola.

Pirmajā nedēļā M. Staķis un viņa kolēģi no “APP” tikās ar katru partiju atsevišķi. Otrajā sarunu nedēļā visi partneri – “APP”, “Jaunā Vienotība” (“JV”), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un JKP – jau sēdēs pie viena galda, lai vienotos arī par darāmajiem darbiem.

M. Staķis paredzējis tikšanos arī ar opozīcijas partijām, jo visi politiskie spēki esot piekrituši “opozīcijas iesaistei kopējā darbā”. Preses konference pēc sarunām speciāli tika sarīkota Rātslaukumā ar fonā skanošajiem Rātsnama zvaniem, lai spilgtāk iezīmētu izveidoto pārmaiņu koalīciju.

Tās dalībnieki vairs nevēlējās filmēties telpā, kur fonā redzami bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju portreti.

Sola “tiesiskumu vēl nebijušos augstumos”

Rīgas mērs vada arī Finanšu un administratīvo lietu komiteju. L. Ozola savukārt vadīs Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteju. Priekšsēdētāju vietnieku atbildības jomas ir sadalītas atbilstoši partijām uzticētajām komitejām vai to prioritātēm, kas ne visos gadījumos sakrīt.

Priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (“JV”) atbildēs par satiksmi un attīstības jautājumiem, ieskaitot investīciju piesaisti. Kā premjera partijas pārstāvis viņš koordinēs arī sadarbību ar valdību. Otram vicemēram Edvardam Smiltēnam (NA/LRA) uzticēta Lielrīgas stratēģijas īstenošana, kas nozīmē atjaunot sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām. E. Smiltēna partijas biedrs, Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks vada Pierīgas pašvaldību apvienību.

M. Staķis par trešā vicemēra amata izveidi sacīja – viņam esot svarīgi, lai būtu stabila koalīcija, kas nostrādā pilnu pilnvaru termiņu.

“Jautājums ir, kā labāk īstenot mērķi. Ja vicemēra līmenī labāk var nodrošināt tiesiskumu, tad mēs ejam uz šādu soli,” teica M. Staķis, kurš pēc pirmajiem sarunu raundiem nepieļāva vicemēru loka paplašināšanu. No politiķu teiktā var secināt, ka tas darīts, lai nodrošinātu koalīcijai stabilu vairākumu ar 39 balsīm.

Bija dzirdēts arī kāds subjektīvs iemesls – JKP bijis svarīgi,

lai L. Ozola, kas partijas interesēs atstāja Saeimu, kur viņas atalgojums pārsniedza 2000 eiro, domē saņemtu iespēju robežās līdzvērtīgu algu. Tas nebūtu iespējams, ja viņa vadītu tikai komiteju.

Lūgta to komentēt, L. Ozola “Latvijas Avīzei” skaidri neatbildēja, bet uzsvēra, ka kopējais amatu skaits domē netiek palielināts, jo viņa vienlaikus ir divos posteņos. Taču JKP vēlas izcelt savu prioritāti – tiesiskumu un korupcijas apkarošanu.

Preses konferencē L. Ozola gluži kā pirms vēlēšanām uzrunāja iedzīvotājus: “Tiesiskumu kā prioritāti paceļam vēl nebijušā augstumā Rīgas domes pastāvēšanas vēsturē. Sūtām vēstījumu rīdziniekiem un ārvalstu investoriem, ka nesaimnieciskuma laikmets Rīgā ir beidzies.”

Viena vicemēra amatā būs rotācija

Sākotnēji apspriestais proporcionalitātes princips, kas nozīmē amatu sadali atbilstoši iegūto mandātu skaitam, esot ievērots. Zināms, ka visas partijas vēlējās vadīt Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet pirmā roka bija “APP”, kas to arī izvēlējās. Tās vadību varētu uzticēt Ivetai Ratinīkai.

“APP” vēl būs Sociālo jautājumu komiteja, kuras priekšsēdis būtu Viesturs Kleinbergs, kā arī Mājokļu un vides komiteja, kuru vadītu Edmunds Cepurītis (abi no “Progresīvajiem”). “JV” uzticēta Satiksmes un transporta lietu komiteja, kā arī Pilsētas attīstības komiteja, kuras vadībā varētu deleģēt Kārli Šadurski. Taču partija vēl pirmdien valdē pieņemšot galīgo lēmumu ar abu komiteju vadību.

Lai gan visi politiskie spēki apgalvoja, ka ir apmierināti ar sadalījumu, zināms, ka tiem bijušas arī citas intereses.

Nedēļas sākumā parādījās ziņa, ka priekšsēdim būs tikai viens vietnieks, kas būtu V. Ķirsis, kuram ir lielāka pieredze pašvaldības darbā nekā M. Staķim.

Taču ar to mēra partija nav bijusi mierā. Par sava bijušā partijas biedra E. Smiltēna virzīšanu vicemēra amatā esot kurnējusi “Jaunā Vienotība”. “Pretēji preses pīlēm,” kā sacīja Einārs Cilinskis (NA), viņa un E. Smiltēna starpā valdot savstarpēja sapratne.

Saistītie raksti

Abi arī esot vienojušies, ka pusi pilnvaru termiņa domes priekšsēdētāja vietnieks būs LRA līderis E. Smiltēns, bet pēc tam – kāds no Nacionālās apvienības. Līdzīgs modelis tika īstenots Liepājā, kur domes priekšsēdi Uldi Sesku pēc noteikta laika mēra amatā nomainīja Jānis Vilnītis (LRA). NA/LRA vēl paredzēta Pilsētas īpašuma komiteja, kuru vadīšot Dainis Locis.

E. Cilinskis, visticamāk, būs frakcijas priekšsēdis, bet uz augstākajiem amatiem pats nav pretendējis. Iespējams, viņš vēlas turpināt iesākto darbu Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamentā. Uz jautājumu, vai pieteiktā rotācija nozīmē, ka E. Smiltēns kandidēs uz Saeimu, viņš vēl nevarēja atbildēt, jo tas esot tālu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.