Jāturpina atjaunot pili, nevis jāmeklē vainīgie 0
Vai ticat, ka izdosies atrast vainīgos vai noskaidrot cēloņus ugunsgrēkam Rīgas pilī?
Toms, 23:
“Vai tagad, kad notikušais ir aiz muguras un neko tajā nevaram mainīt, ir nozīme meklēt vainīgo? Manuprāt, tā būtu lieka resursu un laika tērēšana, jo nodarīto postījumu tas nemazinās. Ir ļoti žēl par ugunsgrēkā cietušo pili, kas ir arhitektoniski vērtīga un skaista celtne, taču koncentrēties vajadzētu uz turpmāko rīcību un seku likvidēšanu, nevis uz cēloņu meklēšanu. Mums jāmācās atstāt pagātnē to, kas noticis, un izmantot resursus lietderīgi, ieguldot tos darbos ar pozitīvu iznākumu – jāturpina pils atjaunošana. Es domāju, ka neviens nekļūs laimīgāks, uzzinājis šīs ugunsnelaimes cēloni.”
Elīza, 24:
“Ja arī īstais cēlonis tiks noskaidrots, es nedomāju, ka tas tiks publiski paziņots. Pieļauju, ka iesaistīti varētu būt arī politiski motīvi, un ar ugunsgrēka radītajiem izdevumiem var būt maskētas finansiālas darbības, par kurām Latvijas iedzīvotāji neko neuzzinās. Galu galā mēs tiekam informēti ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un uzzinām tikai tik daudz, cik to paredzējis informācijas sniedzējs. Varbūt vainīgais jau sen ir atrasts, taču līdz mums šīs ziņas gluži vienkārši nav nokļuvušas. Cenšos par to galvu nelauzīt, jo zinu, ka šī problēma nav risināma tautas līmenī.”
Sanita, 24:
“Grūti spriest par to, ko nezinām. Ja pagājušā mēneša laikā tas nav noskaidrots, iespēja, ka tas vispār notiks, visticamāk, ir niecīga. Bet mēs no šī izmeklēšanas procesa esam tik tālu un tik maz informēti, ka spriedumus varam balstīt gandrīz vienīgi uz savu iztēli. Cik saprotu, arī oficiālajā paziņojumā skaidrojums par šo negadījumu ir diezgan nekonkrēts. Tādēļ arī manā rīcībā nav pietiekama informācijas apjoma, lai es varētu būt pārliecināta un paustu pamatotu viedokli. Ja tomēr izmeklēšana izrādīsies veiksmīga, protams, būtu interesanti uzzināt, kas patiesībā noticis.”
Renārs, 28:
“Pie vainas viennozīmīgi ir būvdarbu vadītāja nolaidība. Atjaunošanas projekta īstenotājiem būtu jāstrādā ar lielāku atbildību objektā ar tik augstu, vērā ņemamu statusu. Ļoti iespējams, ka tas tiešām bija tehniska rakstura negadījums, taču arī tad kādam par to ir jāuzņemas atbildība. Uzraudzīt būvdarbus nav nemaz tik sarežģīti, ja tikai nenolaiž acis no apkārt notiekošā un pārliecinās, ka tehnika tiek lietota pareizi un netiek pārkāpti drošības noteikumi. Pats nodarbojos ar būvniecību, tādēļ arī varu teikt, ka šo negadījumu izraisījusi viena kļūda – neuzmanība. Nedomāju, ka cēlonis vai vainīgais patiešām tiek meklēts, tāpēc arī neticu, ka tāds tiks atrasts. Manā uztverē persona, kas atbild par atjaunošanas darbu norisi, ir atbildīga arī par šī ugunsgrēka izcelšanos, jo darbinieku uzraudzīšana ietilpst šī amata pienākumos. Šajā gadījumā atbildība ir oficiāla, tāpēc persona nebūtu jāmeklē tālu. Taču pieļauju, ka izmeklētāji nav ar mani vienisprātis.”
Pēteris, 32:
“Tā kā pagājis jau mēnesis, šaubos, ka kaut kas vairāk tiks noskaidrots. Man par šo ugunsgrēku ir zināms diezgan maz, taču, ja pareizi saprotu, oficiālā informācija nav īpaši izsmeļoša. Arī tas parāda, ka nevienam nav īsti skaidrs, kas tieši notika un kādēļ. Es varu tikai izteikt minējumus, bet domāju, ka tie nevienam nepalīdzēs. Vienmēr pastāv iespēja, ka tas nebija negadījums, bet gan mērķtiecīga rīcība ar nolūku gūt materiālu labumu – kādu finansiālu kompensāciju vai tamlīdzīgi. Bet es nevēlos nevienu apvainot nepamatoti.”
Uzziņa
* Ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21. jūniju, cietuši 3200 pils kvadrātmetri. Visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis.
* Pilī izvietotā Rakstniecības un mūzikas muzeja zaudējumi ugunsgrēkā tiek lēsti 33 000 latu, bet Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zaudējumi – 40 000 latu apmērā.
* Valsts aģentūra “Valsts nekustamie īpašumi” ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju “SBRE” vienojusies, ka tiks sāktas pārrunas un veiktas juridiskas darbības, lai ugunsgrēka seku likvidēšanu apmaksātu apdrošināšanas sabiedrības.
AVOTS: LETA
