Jauna maiznieku iniciatīva – 100 rudzu maizes šķēles valsts simtgadē 0

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, AS “Hanzas Maiznīcas” sāk jaunu iniciatīvu “100 rudzu maizes šķēles līdz Latvijas simtgadei”, kurā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs, apņemoties apēst 100 šķēles rudzu maizes.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuras vienmēr domā, ka visu zina labāk par citiem
Lasīt citas ziņas

Lai gan pēc rudzu audzēšanas platības uz vienu iedzīvotāju Latvija atrodas otrajā vietā Eiropā, rudzu maizes ēšanas tradīcijas izzūd. To apliecina statistikas dati: 20. gadsimta sākumā Latvijā rudzus audzēja 350 000 ha platībā, deviņdesmito gadu sākumā ar rudziem tika apsēti vairs aptuveni 85 000 ha, bet pēdējos gadus vēl gandrīz par trešdaļu mazāk – tikai ap 33 000 ha.

“Lai saglabātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas arī turpmākos simts un vairāk gadus, aicinām ikvienu apņemties apēst vismaz vienu rudzu maizes šķēli dienā. Šī iniciatīva ir svarīga, jo rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā izzūd, bet rudzu maize ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, unikāls mūsu Baltijas reģionam, kas nav citviet pasaulē. Ja neēdīsim rudzu maizi paši, to neēdīs arī citi,” atzina “Hanzas Maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš arī informēja, ka ikviens var savu apņemšanos apliecināt īpaši izveidotā vietnē www.100rudzumaizes.lv. Kā pirmos atbalstīt iniciatīvu tika aicinātas valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents un ministri, kuriem iniciatīvas ietvaros nosūtīti speciāli izcepti rudzu maizes klaipi. Patlaban par iniciatīvas vēstnešiem kļuvuši Māris Olte, Elita Patmalniece, Gundega Skudriņa un Marta Selecka, kas izveidojuši stāstu sēriju par rudzu maizi, ēšanas paradumiem, ticējumiem un paražām, kā arī dalījušies ar savu iecienītāko rudzu maizes recepti.

Jau vasaras sākumā “Hanzas Maiznīcas” sadarbībā ar vietējiem zemniekiem uz labības laukiem uzstādīja speciālas zīmes, kas apliecināja, ka konkrētajā laukā izaudzētie rudzi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā. Uzņēmums ir vienojies ar miltu piegādātājiem par to izcelsmes izsekojamību, kas ļauj noteikt, kurās Latvijas saimniecībās graudi ir izaudzēti. Tādā veidā ražotājs garantē, ka katrs ražotnē izceptais maizes kukulis nāk no vietējiem laukiem.

“Hanzas Maiznīcas” projektu īsteno Latvijas simtgades gadā, turpinot pērn iesākto diskusiju par rudzu maizes ēšanas tradīciju saglabāšanu un veicināšanu ar devīzi “Latvija – rudzu lielvalsts”.

Patlaban “Hanzas Maiznīcas” sortimentā ir tādu zīmolu rudzu maizes kā “Kuršu”, “Klasiskā” un “Ģimenes”. “Kuršu” rudzu maize ir pirktākā Latvijā un “Hanzas Maiznīcas” saražo vairāk nekā 4 miljonu kukulīšu gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.