Bosnijas Serbu Republika uzsāk atdalīšanos no valsts 18
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Eiropas Savienības (ES) uzmanību piesaistījis Krievijas potenciālais iebrukums Ukrainā, Balkānos nobriedis cits nemiera perēklis, kas pie sliktākā scenārija arī var izvērsties karadarbībā. Bosnijas un Hercegovinas sastāvdaļas – Bosnijas Serbu Republikas – parlaments Baņa Lukā lēmis uzsākt atdalīšanās procedūru no valsts, kuras otru daļu administratīvi veido bosniešu un horvātu dominētā Bosnijas un Hercegovinas federācija.
Novērotāji konstatē, ka ES un ASV diplomāti Balkānos pārāk ilgi bijuši pasīvi, tāpēc nogulējuši bīstamos procesus. Kaut jauns 90. gadu parauga Balkānu karš ir mazticams, serbu aktivitātes dragā jau tā vājo Bosnijas un Hercegovinas pārvaldes sistēmu un ekonomiku. Valsts ir viena no nabadzīgākajām Eiropā.
Samezglojumu Bosnijā šodien un rīt apspriedīs ES valstu vadītāju sanāksmē Briselē, kurā aicināti arī vairāku bloka kaimiņvalstu delegāti.
Bīstamais balsojums
No divām autonomām vienībām izveidotā Bosnija un Hercegovina, dažkārt saukta vienkārši par Bosniju, ir Rietumu diplomātijas auglis. Kā starptautisks subjekts ar galvaspilsētu Sarajevu tā radās 1995. gadā, pateicoties ASV panāktajam Deitonas miera līgumam. Līgums faktiski piespieda izbeigt trīs gadus ilgo asiņaino Bosnijas karu starp serbiem no vienas un Bosnijas musulmaņiem jeb bošņakiem un horvātiem no otras puses. Radās iekšpolitiski trausla valsts, kurā mēģināts sabalansēt visu tās apvienoto etnisko grupu intereses.
Serbu Republika gan nekad pilnībā nav atteikusies no separātisma, lolojot domu reiz pievienoties pārējai Serbijai. Atdalīšanās kustības un tā saukto “serbu pasaules” (“srpski svet”) ideju līderis pēdējos gados ir Bosnijas serbu ilggadējais populārākais politiķis Milorads Dodiks. Šobrīd viņš ir viens no Bosnijas un Hercegovinas valsts prezidentālās padomes locekļiem – minētā padome sastāv no trīs etnisko grupu vadītājiem, kas rotācijas kārtībā nomaina viens otru padomes priekšsēdētāja, tas ir, valsts vadītāja, amatā.
Dodiks jau pirms 10 gadiem proponēja, ka Bosnija ir “neiespējama”, uzspiesta valsts, kas radīta kā “eksperiments”. Starptautiskajai Miera īstenošanas padomei, angliskajā abreviatūrā PIC, kas apvieno 55 valstis, tostarp arī Krieviju, uzraudzīt Deitonas miera vienošanās ievērošanu, faktiski kontrolēt situāciju Bosnijā un Hercegovinā un turēt serbu separātismu rāmjos, pēdējos gados kļuva aizvien grūtāk.
Pagājušajā piektdienā Bosnijas serbu parlaments – Skupščina – ar 49 balsīm pret trim nobalsoja par procesa uzsākšanu, lai atšķeltos no Bosnijas un Hercegovinas centrālajām institūcijām, aizejot no kopējās armijas un drošības spēkiem, atdaloties no nodokļu un tieslietu sistēmas. To plāno paveikt nākamo sešu mēnešu laikā.
Parlaments tāpat atbalstījis jaunas Serbu Republikas konstitūcijas izstrādi. Ar starptautisko starpniecību ieviestie likumdošanas akti esot “nekonstitucionāli”. Praktiski tiek veidots paralēlais varas centrs. Opozīcija balsojumā nepiedalījās. Tās vadītājs no Serbu demokrātiskās partijas Mirko Sarovičs pauda, ka Dodiks ved republiku pa “katastrofas” ceļu, kas var novest pie kara.
Jāpiebilst, ka kopumā Skupščinā ir 83 deputāti, līdz ar to atdalīšanās lēmums nenozīmē absolūta vairākuma gribu.
Starptautiskā reakcija
Pēc Dodika piekritēju soļa kopēju paziņojumu publiskoja ASV, Lielbritānijas, Francijas un Itālijas vēstniecības Sarajevā, kā arī ES pārstāvniecība. Paziņojumā Serbu Republikas parlamenta lēmums bija nosaukts par “kārtējo eskalācijas soli”, kas apdraud valsts vienotību un ekonomisko attīstību, turklāt grauj stabilitāti visā Balkānu reģionā. Serbu Republikas vadība jau tāpat nokaitinājusi kolēģus no musulmaņu – horvātu federācijas, mēnešiem bloķējot vairāku valsts līmeņa institūciju darbību, kurās nepieciešams kopējs lēmums.
Rietumvalstis nu aicina serbu un pārējo etnisko grupu līderus atmest situāciju pasliktinošas runas, atgriezties pie kopīga darba valsts institūcijās, kur vienoties arī par šķeļošiem jautājumiem. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens jau iepriekš vēstulē Bosnijas un Hercegovinas vadībai atgādināja, ka konstitucionāla ceļa, kā Serbu Republikai vienpusēji izstāties no savienotās valsts, nav.
Tāpat PIC brīdinājusi, ka “vienpusēja aiziešana” pārkāpj Deitonas miera noteikumus un nozīmē “sekas”. Paziņojumu gan neparakstīja Krievija, kas atbalsta Dodiku.
Serbu Republikas vadītājs decembra sākumā Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sarunu saturs lielā mērā palicis noslēpums. Dodiks pēc tam pateicās Krievijai par atbalstu. Vietējie mediji apgalvo, ka sarunas skārušas “Gazprom” gāzesvada atzara izveidi caur Serbiju uz Bosnijas Serbu Republikas galvaspilsētu Baņa Luku un divu termoelektrostaciju būvi. Tas grautu Bosnijas un Hercegovinas mēģinājumus izveidot vienotu valsts energoapgādes sistēmu un likumdošanu.
Uzskata, ka Rietumi centīsies atvēsināt Dodiku ekonomiskiem līdzekļiem, samazinot finansiālo palīdzību, kā arī iedarbojoties caur viņa sabiedroto, Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču. Vācijas jaunā valdība pirmdien aicināja ES ieviest sankcijas pret Dodiku. Vācijas medijos spriež, ka Ukrainas un Bosnijas krīzes vienlaicīgums, ņemot vērā, ka abos svarīgu lomu spēlē Maskava, nav sakritība.
