Jaunākās tehnoloģijas cūku turēšanā un ēdināšanā 0
Rietumeiropā cūkkopības tehnoloģiju attīstība pēdējos gados izpaužas galvenokārt divos virzienos: cūku labturības uzlabošanā un ekoloģisko problēmu risināšanā. Abi šie jautājumi var interesēt arī Agro Topa lasītājus. Tādēļ sniegsim par tiem nelielu ieskatu, vadoties pēc starptautiskajā izstādē EuroTier 2018 iegūtās informācijas.
Zīdītājsivēnmāšu turēšanas veida uzlabošana
Jau vairākus gadus Rietumeiropā diskutē par zīdītājsivēnmāšu turēšanas iespējamo uzlabošanu. Vairākumā gadījumu zīdīšanas laikā sivēnmātes fiksē aizgaldā, lietojot speciālu metāla rāmi. Šāds risinājums samazina sivēnu nejaušas nospiešanas iespēju, kas var notikt, sivēnmātei apguļoties. Turklāt šāda tehnoloģija vismaz 1,5–2 reizes samazina nepieciešamo aizgalda platību salīdzinājumā ar alternatīviem variantiem un tāpēc ir ekonomiski izdevīga. Taču lopkopības speciālistus satrauc zīdītājsivēnmātes ierobežotās kustības iespējas, jo fiksācijas rāmis pieļauj cūkas stāvēšanu, ēšanu un gulēšanu tikai vienā konkrētā vietā, bet nepieļauj nekādas pastaigas iespējas. Turklāt šādā situācijā sivēnmātēm ir jāuzturas visu zīdīšanas periodu, t. i., aptuveni 28 dienas.
Vēl valda uzskats, ka līdzšinējā zīdītājsivēnmāšu aizgaldu platība ir pārāk maza. Tas īpaši izpaužas gadījumos, kad cūkai ir liels metiens, piemēram, 14 sivēnu. Tāpēc uzskata, ka aizgalda platībai ir jābūt vismaz 5,5 m2 lielai, nevis kā pašreiz – aptuveni 4 m2. Lai situāciju uzlabotu, ir izstrādāti vairāki jauni risinājumi, kurus tagad piedāvā visas vadošās firmas, kas izgatavo un Rietumeiropā izplata cūku turēšanas aprīkojumu: Weda, Schauer, Lammers, Gillig + Keller un citas.
Jaunos zīdītājsivēnmāšu aizgaldu konstruktīvos risinājumus var iedalīt trīs grupās.
Aizgaldi ar atveramu fiksēšanas rāmi. Lietojot šo risinājumu, cūka ir nofiksēta tikai sivēnu zīdīšanas sākuma periodā, t. i., aptuveni vienu nedēļu. Šajā laikā sivēni kļūst ņiprāki un kustīgāki, tāpēc tie spēj laikus atstāt sivēnmātes apgulšanās vietu un sivēnu nospiešana kļūst ievērojami retāka. Turklāt to samazina arī speciālas laktas, kas nostiprinātas nelielā attālumā no aizgalda blīvajām sienām, tādējādi novēršot sivēnmātes apgulšanos pie aizgalda malām.
Aizgaldi, kur sivēnmāti zīdīšanas perioda sākumā fiksē ar speciāliem vārtiņiem, veidojot atsevišķu sivēnmātes uzturēšanās zonu. Bet aptuveni pēc nedēļas šos vārtiņus atver un izmanto, lai nodalītu sivēnu atpūtas zonu, vai arī tos saloka un piebīda pie aizgalda sienas, tādējādi nodrošinot sivēnmātei lielākas ērtības (sk. attēlu).
Aizgaldi, kuros nav paredzēta sivēnmātes fiksācija. Šāds risinājums izmantojams galvenokārt bioloģiskām cūkkopības saimniecībām. Tehnoloģijas īpatnība, ka aizgalds ir izklāts ar salmu pakaišiem un tajā tiek turētas 4–5 zīdītājsivēnmātes ar jaundzimušiem sivēniem. Taču vēlams vienā aizgaldā izvietot tikai tādas sivēnmātes, kurām prognozētais sivēnu piedzimšanas intervāls nav ilgāks par 5 dienām. Turklāt aizgalda platībai jābūt ne mazākai par 3,5 m2, rēķinot uz vienu sivēnmāti.
Papildus tiek nodrošināts, lai šajos aizgaldos ērti justos ne tikai sivēnmātes, bet arī sivēni. Tādēļ tajos iekārtota sivēnu atpūtas miga, kurā jaundzimušiem sivēniem ir aptuveni 32–34 oC augsta vides temperatūra, bet pēc tam šo temperatūru pakāpeniski pazemina, lai sivēnu atšķiršanas brīdī (28 dienu vecumā) tā būtu tikai 22–24 oC. Migas tuvumā vēl ierīkota sivēnu papildu ēdināšanas vieta un dzirdne. Tāpat raksturīgi, ka migu, sivēnmātes barības sili un sivēnu papildu ēdināšanas vietu izvieto blakus koridoram, pa kuru pārvietojas cūkkopji. Tas uzlabo aizgalda pārskatāmību un atvieglo kūtī strādājošo darbu. Turklāt sivēnmātes sili tagad mēdz ierīkot apgāžamu, lai vienkāršotu tās tīrīšanu, bet sivēnmātes fiksācijas rāmja atvēršanai un aizvēršanai izmanto sviru, lai šo operāciju varētu veikt no cūkkopju darba ejas, neieejot sivēnmātes aizgaldā.
Jaunākās tehnoloģijas atšķirto un nobarojamo cūku turēšanai
Mūsdienās aktuāla ir nelabvēlīgo gāzu un smaku mazināšanas problēma, kas rodas cūku mītnēs. Pētījumos noskaidrots, ka šo nelabvēlīgo emisiju lielums ir būtiski atkarīgs no nomēslotās platības un apkārtējās vides temperatūras. Turklāt to var mazināt ar daļēji režģotas aizgaldu grīdas ierīkošanu, kanālos savākto šķidrmēslu regulāru iztukšošanu, salmu pakaišu izmantošanu, dzīvnieku urīna tūlītēju atdali no fekālijām un citiem paņēmieniem. Tādēļ tagad praksē sāk lietot dažādus šīs problēmas mazināšanas risinājumus.
Daļēji siltinātu mītņu izmantošana
Firma Schauer izstrādājusi savdabīgu tehnoloģiju barojamo cūku turēšanai daļēji siltinātās mītnēs ar kontrolējamu vides temperatūru. Šajā gadījumā cūkas tur grupveidā pa 15–20 dzīvniekiem, kuri pēc brīvas izvēles var uzturēties trīs dažādās funkcionālās zonās: atpūtas, ēdināšanas un mēslošanas. Atpūtas zona ierīkota mītnes siltinātā telpā, un to var pēc vajadzības palielināt vai samazināt, lietojot pārvietojamu starpsienu. Cūkām augot, šo atpūtas zonu pakāpeniski palielina, lai cūku gulēšanai būtu pietiekami liela platība. Tas nodrošina lielāku tīrību, jo citādi cūkas piemēslo arī lieko guļvietas platību. Cūku atpūtas zonu izklāj ar pakaišu materiālu (smalcinātiem salmiem, ēveļskaidām, šķeldu vai šo pakaišu veidu maisījumu), un to pēc vajadzības papildina. Minimālais pakaišu daudzums ir 0,05 kg, rēķinot uz vienu cūku dienā, taču gadījumos, kad pakaišus izmanto arī kā cūku nodarbināšanas materiālu, šī deva var būt arī lielāka. Turklāt pakaišu izkliedēšanu ir iespējams automatizēt.
Cūku ēdināšanas un mēslošanas zonas izvietotas atsevišķā nesiltinātā telpā. Ēdināšanas zonā grīda ir betonēta un ierīkota ar 3% lielu slīpumu uz mēslu savākšanas kanāla pusi. Turklāt ēdināšanai var izmantot gan šķidro, gan sauso barību. Siļu garumam ir jābūt pietiekami lielam, lai nodrošinātu visu cūku vienlaicīgu piekļuvi. Taču nobarošanas beigu posmā pieļaujams, ka visiem dzīvniekiem vairs nepietiek vietas pie siles.
Mēslošanas zonā ierīkots mēslu savākšanas kanāls, kas nosegts ar režģu grīdu. Virs tās novietotas cūku dzirdnes. Mēslošanas zonas platums ir aptuveni 2 m. Kanālā iekritušos mēslus regulāri aizvāc ar skrāpju transportieri, bet virca aiztek pa reni, kas ierīkota kanāla dibena centrālajā daļā. Tā tiek atdalīta un aizvadīta atsevišķi. Firma uzskata, ka šāds nobarojamo cūku mītnes risinājums ne tikai samazina smaku un nevēlamo gāzu emisijas līmeni, bet arī uzlabo dzīvnieku labturības apstākļus. Turklāt šādas mītnes sakopšana nav īpaši darbietilpīga. Taču jāievēro, ka aukstajā gadalaikā gaisa temperatūra cūku ēdināšanas un mēslošanas zonā nedrīkst būt zemāka par 0 oC. Tādēļ mītnes jumtam jābūt ar siltuma izolācijas klājumu, bet kūts sānu sienā ierīkotajām svaigā gaisa ievades ailām jābūt pieveramām, izmantojot siltinošus aizkarus.
Cūku tualešu lietošana
Citu risinājumu nevēlamo emisiju un smaku samazināšanai piedāvāja firma Big Dutchman, un tas tika augstu novērtēts, piešķirot izstādes sudraba medaļu. Firmas izstrādātais risinājums pamatojas uz cūku urīna tūlītēju atdali no fekālijām. Šim nolūkam aizgalda vienā malā ir ierīkota cūku tualete, kuras grīdu veido līstīšu tipa transportieris. Grīdas līstītes ir izgatavotas no plastmasas, un starp tām ir nelielas spraugas. Tādēļ cūku izdalītais urīns un dzeršanas laikā izšļakstītais ūdens notek cauri līstīšu spraugām uz zemāk esošo vircas savākšanas tilpni, bet pēc tam to aizvada uz mēslu krātuvi. Savukārt cūku mēsli un pakaiši paliek uz slīdošās grīdas virspuses, un tie lēnām virzās uz aizgalda malu. Šeit ierīkots mēslu savākšanas kanāls, virs kura notiek grīdas līstīšu attīrīšana no mēsliem un pakaišiem. Tādējādi būtiski samazinās nevēlamo gāzu emisijas un smakas. Turklāt slīdošās grīdas virzīšanās ātrums nav liels, un dzīvnieki to īpaši neizjūt.
Cūku turēšana uz salmu pakaišiem
Cūku turēšana uz dziļajiem pakaišiem ir sen zināms cūku turēšanas veids. Taču tam ir vairāki trūkumi, kas apgrūtina tā plašāku ieviešanu.
Tehnoloģijas realizācijai ir nepieciešams liels salmu patēriņš. Pēc Vācijā veiktajiem pētījumiem, rēķinot uz vienu atšķirto sivēnu, ir vajadzīgi 0,3 kg, bet uz nobarojamo cūku – 1–1,1 kg salmu diennaktī. Ja pakaišu daudzums ir mazāks, tie nespēj uzsūkt visu mitrumu, turklāt pastiprinās amonjaka izdalīšanās, kas var izraisīt dzīvnieku slimošanu ar elpošanas orgānu un kāju slimībām.
Jābūt labas kvalitātes pakaišu materiālam, jo arī tas var ietekmēt dzīvnieku veselību.
Salmu pakaišu izkaisīšana, kā arī pakaišu kūtsmēslu izvākšana ir saistīta ar lielu darba patēriņu, un ne vienmēr šos darbus var pilnīgi mehanizēt.
Latvijas cūku audzētājus varētu ieinteresēt izstādes EuroTier laikā sniegtā informācija par Lejassaksijā (Vācijā) izstrādāto tehnoloģiju atšķirto sivēnu un nobarojamo cūku turēšanai uz salmu pakaišiem, kas nosaukta par Haletto sistēmu. Arī šai gadījumā dzīvniekus tur atsevišķos aizgaldos. Pirms cūku ielaišanas tajos iepilda aptuveni trešo daļu no kopējā nepieciešamā salmu daudzuma. Vēlāk cūkas šos pakaišus sabradā, saplucina un piemēslo, veidojot daudzmaz viendabīgu kūtsmēslu matraci. Tādēļ šeit attīstās aerobās baktērijas, kas palielina vides temperatūru līdz 35–40 oC. Šādos apstākļos notiek mēslos esošā mitruma iztvaikošana. Vienlaikus gan rodas amonjaka emisijas, gan arī notiek tā daļēja piesaistīšana pakaišu materiālam.
Tāpēc būtiska nozīme ir ierīkotajai ventilācijas sistēmai. Vēlamo kūts mikroklimatu nodrošina ar daudzām svaigā gaisa ievades atverēm kūts sānu daļā un piesārņotā gaisa aktīvu izvadi. Turklāt ir paredzēta gan kūts gaisa temperatūras, gan gaisa mitruma nepārtraukta kontrole un automatizēta nodrošināšana, kā nozīmīgāko parametru izvēloties gaisa mitrumu. Tas nedrīkstētu pārsniegt 65%. Siltajā gadalaikā to var nodrošināt ar svaigā āra gaisa ievadi, jo tas ir pietiekami sauss. Savukārt aukstajā gadalaikā un pārejas periodos nepieciešama ievadāmā gaisa piespiedu uzsildīšana. Tas saistīts ar papildu izdevumiem. Taču tiek uzskatīts, ka šīs izmaksas ir mazākas nekā mikroklimata nodrošināšanas izdevumi pašreiz lietotajās kūtīs, kur tiek turēti audzējamie sivēni, izmantojot līdzšinējās tehnoloģijas.
Pēdējos gados šīs tehnoloģijas pilnveidošanā piedalās arī firma Big Dutchman. Tās speciālisti ir izstrādājuši vairākus papildu pasākumus, kas uzlabo iegūto kūtsmēslu kvalitāti un atvieglo mītnē strādājošo cilvēku darbu. Piemēram, ir izgatavotas speciālas dzirdnes, kas samazina cūku patērēto ūdens daudzumu, kā arī tā izšļakstīšanos (dzeršanas laikā) un notecēšanu uz salmu–mēslu matrača. Turklāt cūku ēdināšanai sāk izmantot speciālu barību ar samazinātu proteīna, bet palielinātu aminoskābju daudzumu. Tāpēc arī mazinās dzīvniekiem nepieciešamais dzeramā ūdens patēriņš. Nākotnē vēl paredzēts, ka šādas cūku mītnes aprīkos ar pakaišu izkliedēšanas robotu, bet sagatavoto kūtsmēslu izvākšanai lietos speciālu tehniku.
Novietnē iegūtie kūtsmēsli ir sausi, tāpēc atgādina zirgu mēslus. Turklāt šo kūtsmēslu slānis ir salīdzinoši viendabīgs, jo virca neuzkrājas arī tā apakšējā daļā, t. i., virs betonētās grīdas. Šādi mēsli satur arī vairāk slāpekļa, jo to ir piesaistījuši salmu pakaiši, tāpēc tie ir augstvērtīgs lauku mēslošanas līdzeklis. Turklāt salīdzinājumā ar šķidrmēsliem tie nesatur ūdens piejaukumu, tādējādi samazinot transporta izdevumus. Iespējama arī šādu kūtsmēslu kompostēšana, tādā veidā iegūstot vēl pilnvērtīgāku augu mēslošanas līdzekli.
Cūku ēdināšanas jaunumi
Zīdējsivēnu papildu ēdināšana
Zīdīšanas perioda laikā sivēni pārtiek no mātes piena. Taču parasti pēc atšķiršanas no mātes tie vēl dažas dienas paliek iepriekšējā aizgaldā un tāpēc ir jāēdina ar speciāli sivēniem piemēroto barību. Taču var būt situācija, ka zīdīšanas laikā sivēnmātei ir nepietiekams piena daudzums vai arī ir mazāk pupu nekā metienā piedzimušais sivēnu skaits. Šādos gadījumos nepaēdušie sivēni sāk nīkuļot un var aiziet bojā. Turklāt sivēniem būtu pakāpeniski jāpierod pie starterbarības, ko izēdinās pēc atšķiršanas no mātes. Vadoties pēc šiem apsvērumiem, mēdz praktizēt zīdējsivēnu piebarošanu, lietojot speciālus ēdināšanas automātus. Tie paredzēti piena dzēriena sagatavošanai no sivēnu vecumam atbilstošas spēkbarības, piemēram, prestartera un ūdens.
Izstādē šādus automātus piedāvāja vairākas firmas: Weda, Tewe Elektronic un citas. To uzbūve un darbība ir līdzīga. Automāti sastāv no vairākām sauso izejvielu tilpnēm, svaru tipa dozatora, ūdens piegādes un uzsildes sistēmas, piena dzēriena sagatavošanas tilpnes, kurā iemontēts lāpstiņu tipa maisītājs, kā arī sagatavotā dzēriena transportvada un piena dzēriena izēdināšanas siles. Vispirms sajaukšanas tilpnē ievada karstu ūdeni, tad dozētā veidā pievieno barības maisījuma sausos komponentus. Pēc tam šo barību sajauc un pa cauruļvadu sistēmu nogādā līdz sivēnu ēdināšanas silēm. Taču mazākās fermās sagatavotās barības izdalei var izmantot uz ratiņiem novietotu tilpni ar sūkni, līdzīgu tai, kādu lieto teļu ēdināšanai ar mākslīgi sagatavoto piena dzērienu.
Piena dzēriena sagatavošanas automāti aprīkoti ar datorvadību, un tie strādā automātiskā režīmā. Gan nepieciešamās darba programmas ievadi, gan ēdināšanas norises kontroli var veikt ar skārienjutīga ekrāna palīdzību vai izmantojot rokas vadības pulti. Automatizēta arī barības izdales līnijas mazgāšana, tai ir programmējams darba režīms. Ierīkota arī trauksmes signalizācija, kas brīdina par iespējamām būtiskām novirzēm visā sivēnu ēdināšanas laikā.
Kā liecina Gīsenes universitātē (Vācija) veiktie pētījumi, šāda šķidrās papildbarības izēdināšana samazina sivēnu krišanu par 7,1% un salīdzinājumā ar līdzīgas sausās barības piebarošanu palielina sivēnu dzīvmasu atšķiršanas brīdī par 9,8%. Turklāt atsevišķo sivēnu dzīvsvars ir ar mazākām novirzēm, jo pietiekami daudz barības varēja saņemt arī vājākie sivēni.
Cūku ēdināšana ar fermentētu barību
Tā ir jauna Rietumeiropā izstrādāta metode, kas izmantojama sivēnu, nobarojamo cūku, kā arī sivēnmāšu ēdināšanai. Fermentēšanas nolūks ir izraisīt barības pienskābo rūgšanu un tādējādi samazināt tās pH vērtību. Taču vienlaikus fermentētā barība pozitīvi ietekmē dzīvnieku gremošanas trakta darbību, uzlabo barības garšu un sagremojamību, kā arī rada iespēju cūku ēdināšanai izmantot lētākus barības komponentus, piemēram, rapšu atspiedas, rudzu miltus utt.
Hannoveres izstādē fermentētas barības sagatavošanas tehnoloģiju prezentēja firmas Weda, Schauer un Schaumalac.
Barību sagatavo atsevišķu porciju veidā, piemēram, vienas diennakts patēriņam. Vispirms sausai graudu barībai pievieno siltu ūdeni (35–40 oC) un speciālas piedevas (starta kultūru), bet pēc tam šos komponentus sajauc un ievada fermentatorā. Barības fermentēšanas ilgums ir 12–30 stundas. Pēc tam šādi sagatavotā šķidrā barība ir izmantojama cūku ēdināšanā. Kā liecina firmas Weda pētījumi, 24 stundu ilgas fermentēšanas laikā pienskābes daudzums barības sausnā palielinās no 0,62 līdz 7,01%, bet pH vērtība samazinās no 5,91 līdz 4,18.
Atšķirto sivēnu un barokļu ēdināšana
Atšķirto sivēnu un nobarojamo cūku ēdināšanai var izmantot sauso vai šķidro barību. Ja lieto sauso barību, tad firmas rekomendē izmantot multifāžu piegādes sistēmu un sausās barības vai biezputras izēdināšanas automātus. Šai gadījumā cūku mītnē gar ēdināšanas vietām ir ierīkoti divi cauruļvadi, pa kuriem pievada atšķirīga sastāva barību. Turklāt barības izdales vietās atrodas dozatori, kas uz katru ēdināšanas vietu novada iepriekš iestatītu barības daudzumu, to ņemot attiecīgā proporcijā gan no viena, gan otra barības piegādes cauruļvada.
Ja savukārt cūkas ēdina ar šķidro barību, tad rekomendē lietot bezatlikuma ēdināšanas sistēmu. Tās īpatnība – ēdināšanas starplaikos barības piegādes cauruļvadus aizpilda ar svaigu ūdeni, tādējādi novēršot cauruļvados esošo barības palieku iespējamo saskābšanu. Pēc tam šo ūdeni, kas sajaucies ar barības paliekām, izmanto jaunās barības porcijas sagatavošanai nākamajā ēdināšanas reizē. Vadoties pēc firmas Schauer reklāmas prospekta, šāda barības izdales sistēma var apkalpot līdz 200 m attālinātas ēdināšanas vietas. Turklāt tās lietošana samazina amonjaka emisijas līdz pat 40%.
Jaunākā cūku mītņu sakopšanas tehnika
Cūku mītņu mazgāšanas robots
Izstādes jaunums ir aizgaldu un cūku mītņu mazgāšanas robots ProClaner X100, ko demonstrēja Vācijas firma BEG Schulze Bremer GmbH. Tā konstrukcija izstrādāta pirms sešiem gadiem. Šai laikā mazgāšanas robots ir daudzkārt pilnveidots, un tā pašreizējais variants ir praksē atzinīgi novērtēts.
Robota korpuss balstās uz četriem riteņiem. Korpusā iemontēts augstspiediena sūknis, kas spēj attīstīt līdz 200 bāru lielu mazgāšanai izmantotā ūdens spiedienu. Korpusa augšdaļā nostiprinātas divas sprauslas, kurām ir automātiski maināms ūdens strūklas padeves virziens. Darba laikā mazgāšanas robotam ir pievienota mazgāšanas ūdens piegādes šļūtene un elektroenerģijas pievades kabelis. Gan šļūtenes, gan kabeļa satīšanai ierīkotas speciālas spoles. Robota vadīšanai izmantots minidators ar skārienjutīgu ekrānu, kā arī ultraskaņas sensors. Darba laikā robots pārvietojas pa eju, kas ierīkota starp cūku aizgaldiem un veic telpas mazgāšanu saskaņā ar tam iestatīto programmu.
Robota gabarīta izmēri: 110 x 69 x 160 cm. Svars – 285 kg. Mazgāšanas ūdens patēriņš sasniedz 30–40 litru minūtē. Patērētās strāvas stiprums – 6 ampēri.
Cūku siļu tīrīšanas palīgierīce
Cits izstādes jaunums, kas novērtēts ar izstādes zelta medaļu, ir cūku siļu tīrīšanas palīgierīce Speedy. To demonstrēja Vācijas firma Meier Brakenberg GmbH & Co.KG. Siļu tīrīšana ir nepatīkams roku darbs, kura mehanizācijai firma ir izstrādājusi vienkāršu risinājumu. Palīgierīci pievieno augstspiediena mazgāšanas pistolei. Darba laikā notiek barības palieku izsūkšana no siles, un ar šļūtenes palīdzību tās novada uz režģu grīdu. Pēc tam tās izplūst caur režģu spraugām un ietek zemāk esošajā mēslu savākšanas kanālā. Taču šīs paliekas var ievadīt arī kādā speciālā savākšanas tvertnē. Kad sile ir iztīrīta, to vēl izskalo ar ūdens strūklu, tādā veidā panākot augstu siles tīrību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
