Itālijas krasta apsardze pēc izglābšanas jūrā Pocallo ostā Sicīlijas salā nogādā 200 migrantus.
Itālijas krasta apsardze pēc izglābšanas jūrā Pocallo ostā Sicīlijas salā nogādā 200 migrantus.
Foto: Francesco Ruta/EPA/SCANPIX

Migranti Eiropā ierodas straujāk, nekā ES institūcijas spēj atrisināt ar to uzņemšanu saistītās problēmas 74

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju? 126
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus 12
VIDEO. “Mēs pastāvam tik ilgi, kamēr mēs apspiežam citus.” Krievs skaidro, kāpēc Krievija nevar iztikt bez karošanas 124
Lasīt citas ziņas

Migrācija bija galvenais ieplānotais jautājums pašreiz notiekošajā ES līderu samitā jeb Eiropadomē, kuru Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās atbīdīja otrajā plānā. Arī karš Ukrainā sasāpinājis jautājumu par migrāciju, neattiecinot šo tēmu tikai uz aizjūras un Tuvo Austrumu valstīm, jo Eiropas valstīs izmitināti aptuveni astoņi miljoni bēgļu no kara plosītās Ukrainas.

Jauno paktu par migrāciju un patvērumu Eiropas Komisija ierosināja 2020. gada septembrī, un tā mērķis ir radīt sarežģītu migrācijas plūsmu pārvaldības sistēmu. Taču darbs buksē, jo dažas Centrāleiropas valstis noraida migrācijas sloga dalīšanas principu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Migranti no Baltkrievijas
Sagaidāms, ka šoreiz ES valstu vadītāji prasīs virzību jaunā patvēruma un migrācijas pakta izstrādāšanā.

Kā iepriekš atzinusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone, ES ir vērojama lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Kā iecerēts risināt ar patvēruma meklēšanu saistītos jautājumus?

Arvien vairāk ierodas nelikumīgi

Debates šoreiz, visticamāk, koncentrēsies uz ES ārējo robežu kontroli, uz to, kā vislabāk sadarboties ar trešajām valstīm, un uz to patvēruma meklētāju atgriešanas palielināšanu.

Kā zināms, kopš pagājušā gada jūnija pēc Francijas ierosinājuma uzsākts brīvprātīgais solidaritātes mehānisms, ko atbalstīja 19 dalībvalstis un kas paredz 8000 migrantu pārvietošanu gadā no pārslogotajām Dienvideiropas valstīm uz citām dalībvalstīm, bet pagaidām pārvietoti tikai 435 migranti no Itālijas un Kipras.

Tas ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar 924 000 patvēruma pieprasījumiem, ko pērn saņēmušas Šengenas un ES valstis.
Migranti pie robežām

Turklāt ES robežu pārvaldības aģentūra “Frontex” pērn līdz oktobrim bija reģistrējusi aptuveni 28 tūkstošus nelikumīgas ierašanās gadījumu – par 77% vairāk nekā 2021. gadā un vislielāko skaitu kopš tā sauktās bēgļu krīzes augstākā līmeņa 2015. un 2016. gadā.

Krievijas karš pat radījis izmaiņas cilvēku kontrabandistu tīklos – migrantu vešanā pa jūras ceļu no Turcijas uz Itāliju ukraiņu jūrnieki tiek aizstāti ar Krievijas pilsoņiem, noskaidrojusi nevalstiskā organizācija “Arci Porco Rosso”.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Itālijas policija arestējusi vismaz 14 Krievijas valstspiederīgos, apsūdzot viņus patvēruma meklētāju nelegālā pārvadāšanā.

Polija un Baltijas valstis bažījas, ka Krievija un Baltkrievija turpinās palīdzēt migrantiem šķērsot robežas, lai destabilizētu Eiropu.

Savukārt “Frontex” brīdinājusi, ka “teroristu grupas varētu izmantot migrācijas plūsmas, lai šķērsotu Eiropu un pieņemtu darbā jaunus dalībniekus no starptautisko migrantu vidus”.

Tiesājas, bet nenotiesā

Lauvastiesu patvēruma meklētāju tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ nākas uzņemt Itālijai – pērn tā fiksējusi 103 tūkstošus pieprasījumu. Tā visādi ir centusies ierobežot migrantu plūsmu – griezt atpakaļ bēgļu laivas pie Āfrikas krastiem, nelaist savās ostās citzemju nevalstisko organizāciju kuģus, kurus tā vainojusi cilvēku kontrabandā.

Ir pārmetumi par laikus neveiktu glābšanu. Bet līdz šim tiesās apstrīdētie gadījumi nav guvuši notiesājošu spriedumu.

Nupat strīdīgi tiek uztverts jaunākais janvārī pieņemtais dekrēts par migrantu meklēšanu un glābšanu. Tajā noteikta kārtība, ka pēc katras glābšanas kuģim jāatgriežas ostā ar izglābtajiem.

Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas un tagad arī Eiroparlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) to kritizē un aicina Eiropas Komisiju rīkoties: “Šis dekrēts var būtiski ietekmēt pamattiesības uz dzīvību, jo civilie glābšanas kuģi tagad ir spiesti nekavējoties doties uz noteiktu Itālijas ostu pēc katras glābšanas, savukārt citi cilvēki varētu atrasties briesmās jūrā un viņiem būtu nepieciešama glābšana.”

Arī pēdējās nedēļas laikā ir upuri. Vismaz trīs migranti gājuši bojā un vairāki pazuduši pēc tam, kad otrdien apgāzās un pie Grieķijas Lesbas salas nogrima migrantu laiva. Laiva, kurā atradās vismaz 41 pasažieris, nogrima pēc ietriekšanās klintīs, 16 migranti tika izglābti. Divas dienas agrāk nogrima kuģis pie Lerosas salas un gāja bojā četri migranti, tostarp trīs bērni.

Pret tukšu deklarāciju

Austrija un Nīderlande īpaši cenšas panākt konkrētus risinājumus migrācijas shēmām, jo strauji pieaudzis to iebraucējus skaits, kuri ES robežas šķērso nelikumīgi.

Piemēram, Austrija pieprasījusi divus miljardus eiro no ES budžeta žoga pagarināšanai uz Bulgārijas robežas ar Turciju. Arī Latvija kopā ar sešām citām valstīm pievienojusies Austrijas pozīcijai, vēstulē Eiropadomei un Eiropas Komisijai pieprasot stiprināt bloka ārējās robežas. Bet Eiropas Komisija pagaidām stāv iepriekšējās pozīcijās – “jaunas sienas uz ES robežas nebūvēt”.

Austrijas kanclers Karls Nēhamers intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” atzinis, ka ir gatavs bloķēt ES samita gala dokumentu, ja netiks panākta konkrēta vienošanās par nelegālās imigrācijas apkarošanu. Ar tukšiem vārdiem nepietiek, trešdien publicētajā intervijā uzsvēris Nēhamers.

Nesenajās debatēs Eiropas Parlamentā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nosauca termiņu, līdz kuram likumdošanas darbs jāpabeidz, – 2024. gada pavasaris. Vienlaikus ir papildus jānostiprina ārējās robežas un jānodrošina ātrāka un cilvēka cienīga migrantu atgriešana savās izcelsmes vai tranzīta valstīs, jāuzlabo brīvprātīgā solidaritāte, jārisina migrācijas pamatcēloņi trešajās valstīs un jāiedibina droši un likumīgi patvēruma meklētāju ierašanās ceļi Eiropā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju?
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
VIDEO. “Mēs pastāvam tik ilgi, kamēr mēs apspiežam citus.” Krievs skaidro, kāpēc Krievija nevar iztikt bez karošanas
Kokteilis
“Man likās, ka šādi ģērbjas tikai Kirkorovs” – Jāņa Zuzāna mīļotā sieviete uz pirmizrādi ierodas ģērbusies luksusa zīmolos “no galvas līdz kājām”
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Lasīt citas ziņas
STOPkadri: No 1. septembra Latvijā pilnībā likvidēta Ceļu policija
Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai – bankas draud pārtraukt kreditēšanu
Vai Rietumi ar nodomu Ukrainai piegādā bojātu militāro tehniku?
FOTO. Ķirbji, kūkas, sieri, kartupeļi un citi rudens labumi – visīstākā latvietības sajūta un garša Straupes Zirgu pasta tirdziņā
Veselam
Asinszāle – augs pret 99 vainām
22:12
Circene: Lai redzētu, kur tā nauda aiziet, vispirms tā ir jāieliek vienā sistēmā
21:07
Mājas
Ekoloģiskākais un lētākais “veļas pulveris” – kastaņi. Praktisko padomi to izmantošanai veļas mazgāšanā
20:28
Streičs: Latgale ir valsts drošības jautājums. Tur būs pirmie upuri, ja nāks tanki
It kā nogalinātais Krievijas admirālis “augšāmceļas” un runā video intervijā
“Ļoti liela un dziļa brūce. Par to nerunā un nejoko.” Ir kāda tēma, par ko nevajadzētu runāt, latviešiem satiekot lietuviešus
Problēma jau nav viens Putins. Problēma ir visā krievu tautā. Saruna ar Ukrainas žurnālistu Dmitriju Gordonu
Dārzs
Gribu pavairot lavandas krūmus! Ir divi veidi, kā to izdarīt
Rīgā krīt pasaules rekordi jūdzes skrējienā
Kokteilis
“Tas tā kā tāds standup comedy pasākums domāts?” – Didrihsone lasīs lekciju, soctīklu lietotāji neslēpj savu izbrīnu
Jānis Vimba: Es neuzskatu, ka mūsdienās ir iespējama tāda virzība, kā kādreiz Tautas fronte
Receptes
Cik ilgi un kādā temperatūrā drīkst sautēt vistu, lai tā nepaliek sausa?
Latvijas iedzīvotājus brīdina par došanos uz Turciju, aicinot izvairīties no no masveida pulcēšanās vietām
Pilnībā atjaunota avārijas dēļ slēgtā satiksme uz Tallinas šosejas
Mājas
Ekoloģiskākais un lētākais “veļas pulveris” – kastaņi. Praktisko padomi to izmantošanai veļas mazgāšanā
Oktobra pirmajā nedēļā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība. Ko sola sinoptiķi?
Ielu intervijas: Kāda pensija jums šķistu pietiekama? Vai būtu gatavs maksāt lielākus nodokļus, lai saņemtu lielāku pensiju?
Kokteilis
“Kaut kāds ārprāts” – Magones kavalieris no Londonas nosauc viņu par slepkavu
Uzdodoties par bērniem, no senioriem divos mēnešos izkrāpj vairāk nekā 30 000 eiro
Jautā skatītājs: vai veselības apdrošināšanas polises īpašniekiem arī būs jāmaksā par analīzēm?
Veselam
Asinszāle – augs pret 99 vainām
Kokteilis
Esi gatavs negaidītiem likteņa pavērsieniem! Horoskopi 2.oktobrim
Pieaug Krievijas specdienestu agresīvu operāciju risks Latvijā
VIDEO. “Mēs pastāvam tik ilgi, kamēr mēs apspiežam citus.” Krievs skaidro, kāpēc Krievija nevar iztikt bez karošanas
Traģiska diennakts uz Latvijas auto ceļiem: satiksmes negadījumos gājuši bojā trīs cilvēki, tostarp divi jaunieši
Patīkami jaunumi hipotekāro kredītu maksātājiem! Tiek virzīts likumprojekts, ar ko plānots palīdzēt 127 00 Latvijas ģimeņu
Receptes
Baravikas saldā krējuma mērcē ar kartupeļu klimpām