Jautā skatītāja: Ja krieviem te ir tik grūta dzīve, kāpēc viņi nebrauc prom uz Krieviju? 320
Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi žēlojas par prasību kārtot valsts valodas eksāmenu, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju. Kādai TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājai radies jautājums: ja krieviem te ir tik grūta dzīve, kāpēc viņi nebrauc prom uz Krieviju?
Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs saka, ka šis jautājums ir saistīts ar ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri spēkā stājās šogad un paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā jākārto jauna uzturēšanās atļauja, jāpierāda valodas zināšanas un ienākumi.
Viņš norāda, ka Latvija pati ir veicinājusi to, lai šie cilvēki pieņemtu Krievijas pilsonību.
“Viņi nav atbraukuši no Krievijas, šie cilvēki ir mūsu bijušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri dažādu iemeslu dēļ, dzīvojot šeit, Latvijā, ir pieņēmuši Krievijas pavalstniecību. Un galvenais motīvs vairākiem no tiem bija Krievijas pensija, jo pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem Krievijā ir zemāks nekā Latvijā. Un pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem nebija darba, ienākumu, tas bija vienīgais veids, kā nodrošināt sev kaut kādu iztikas avotu,” Mitrofanovs sacīja.
Viņaprāt, toreiz Latvijas valdošās partijas bija ieinteresētas, lai viņi kļūtu par Krievijas pilsoņiem, lai viņi nebalsotu par tā saucamajām krievu partijām, lai viņi nepiedalītos Latvijas politiskajos procesos, dzīvotu izolēti no Latvijas sabiedrības.
LKS pārstāvis norāda, ka toreiz neviens viņiem neprasīja apliecināt latviešu valodas prasmi.
Jau vēstīts, ka parlaments ar pagājušā gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem noteicis, ka Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.
Taču Saeimas deputāti, nobalsojot par grozījumiem Imigrācijas likumā, tomēr vienojās par nelielu pretimnākšanu šai iedzīvotāju grupai.
Ja persona būs uzsākusi dokumentu iesniegšanas procedūru Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, bet ar pirmo reizi nenokārtos valsts valodas eksāmenu elementārajā līmenī, tad tiks dota otra iespēja nokārtot šo eksāmenu līdz 31. decembrim.
Šāda persona Latvijā varēs uzturēties gadu, kamēr viņa lojalitāti valstij pārbaudīs valsts drošības iestādes.
Taču gadījumā, ja valsts valodas eksāmens būs nokārtots, bet drošības iestāžu atzinumā tiks norādīts, ka attiecīgā persona rada riskus nacionālajai drošībai, tad pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs liegta.
Ja cilvēks, uz kuru attiecas šie likuma grozījumi, nebūs iepriekš saņēmis apliecinājumu par savām valsts valodas zināšanām un atsacīsies kārtot valsts valodas eksāmenu, kā arī nebūs pieteicies jaunai uzturēšanās atļaujai, tad viņam valsts būs jāatstāj.
