Jurģis Skulme. Vētras sējējs (13.11.1928. – 25.02.2015.) 0

Varenajai Skulmju dzimtai, bez kuras vērtīgā pienesuma šodien un nekad nebūs iespējams pilnvērtīgi atskatīties un mēģināt tulkot Latvijas glezniecības, tēlniecības, scenogrāfijas, lietišķās grafikas, mākslas zinātnes un politiski sabiedriskās vides veidošanas vēsturi, atšķelts stiprs un kupls zars.

VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus 73
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Lasīt citas ziņas

Ja vēlos īsi raksturot Jurģa Skulmes gājumu, tad citu apzīmējumu nemeklēju – vētras sējējs. Kā lai Raiņa jubilejas gadskārtā neatsaucas uz poētismu, kas sniedz, manuprāt, precīzu un emocionālu īstenības atspoguļojumu. Cilvēciskā un profesionālā lūkojumā. Daudzkrāsaini un blīvi. No bagātās un pretrunīgās Jurģa Skulmes personības šķautnēm šajā reizē minēšu tikai trīs, kuras nav pietiekami apzinātas un izceltas, runājot par viņa vietu un nozīmi mūsu kultūrā.

Domāju, ka no Jurģa Skulmes teju nepārskatāmā veikuma Latvijas mākslas zinātnē – grāmatas, raksti, saziņas līdzekļu pārraides, precizējumi, konsultācijas, jaunatklājumi, vākumi, mudinājumi – īpaši nozīmīgs ir padarītais divos aspektos – uzrunājošais vārds un izteiksmes spēks rakstos par mākslu iepriekšējā gadsimta piecdesmito gadu otrajā pusē, kad Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas absolvents (1954) svaigi, tam laikam neatbilstošā stilistikā un izteiksmes formā stāstīja par savas paaudzes jaunajiem māksliniekiem un viņu centieniem, par vecmeistaru pieredzi. Trāpīgie vērojumi, skaidrā valoda un individualitātes garša bija tās kvalitātes, kas pilnībā atšķīra Jurģa Skulmes publikācijas no vairākuma māk­slas aprakstītāju paģērošajām norādēm un idejisko lozungu skandētājiem. Turklāt plašās kultūras norišu atsauces un amata zināšanas neļāva maldīties tajos pieņēmumos, kurus diktēja dēmoniskā mākslas izpratne un vide. Tādējādi Jurģis atjaunoja un sasēja pārrāvumu veidā, kā runāt par mākslu, kuru tik krāšņi bija iedibinājis viņa tēvs Uga Skulme ar savām publikācijām pirmās brīvvalsts laika izdevumos. Še nevar arī neminēt, ka Jurģis pirmais veidoja pārraides, kas jaundibinātajā Latvijas Televīzijā stāstīja par tēlotāju un lietišķo mākslu. Kopā ar Rūtu Muižnieci (toreiz vēl Ošiņu) viņi lika stingrus pamatus tai intonācijai un vizualizēšanas tradīcijai, kura savā dīgtspējā ir izdzīvojusi un reizēm vēl atplaukst mūsdienu labākajos simtsgramīgajos īstenojumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mākslinieks Jurģis Skulme ir atvase no mūsu krāšņās ainavu glezniecības birzs. Ar savu pazīstamo rokrakstu, uzticību nemierīgam, ekspresīvam triepienam, kur krāsu dinamika izsakās otas un paletes naža skrējienā pāri audeklam. Ar kultūrvēsturnieka atbildību viņš dokumentējis aizejošo laiku – iepriekšējo paaudžu mākslinieku dzimtās mājvietas, baznīcu torņus, riju pussabrukušo godību. Skaistuma un dabas izpratni kārtojis ziedu portretējumos. Viņam nebija skaļi jāafišē nacionālā pārliecība, tā ir un paliks ielogota simtos redzējumu un varējumu uz kartona, audekla.

Un trešais būtiskais nospiedums Latvijas kultūrā saistīts ar darbu Latvijas Mākslas akadēmijā (1961 – 1977). Tuvāk iepazināmies, kad pie viņa studiju gados apguvu glezniecības tehnoloģiju un zīmēšanas, gleznošanas pamatus. Rokojāmies gan kādus gadus agrāk, jo, strādājot jaunatnes laikraksta kultūras nodaļā, aicināju viņu savu autoru pulkā. Kā pedagogs viņš bija aizrautīgs stāstītājs un neaprobētu pasākumu organizētājs. Visam, ko Jurģis darīja un rosināja, piemita tāds tautskolotāja gars, ja ar šo jēdzienu saprotam Jāņa Cimzes ideālus un viņa semināra audzēkņu veikumu Latvijas plauksmei. Akadēmijas darba lielākā un paliekošākā daļa tomēr saistās ar mākslas vēstures materiālu krātuves izveidi (tagad – LMA Informācijas centrs), kur viņš sazobē ar manu Skolotāju dzīvē un mākslā Genovevu Tidomani ielika drošus pamatus saimniecībai, kas turpina pastāvēt, attīstīties, kuras nozīmība Latvijas mākslas vēstures apguvē tikai vairojas. Liktenim labpatika, ka, septiņdesmito gadu prorektora Induļa Zariņa aicināta, kļuvu par savu audzinātāju darba turpinātāju. Tādējādi vai ik dienu neklātienē sastopos ar abiem saviem pedagogiem. Un turpinu mācīties viņu pieredzes un atziņu gaismā.

Jurģis Skulme bija sarežģīta, pretrunīga, daudzslāņaina personība. Reizēm ar savu principiālo taisnīguma izjūtu, vētraino ašumu un emocionālo spriegumu viņš varēja nodarīt pāri saviem tuvākajiem un domubiedriem. Kā mēs katrs. Tikai arī šīs reizes vērtās spilgtākas un neaizmirstamākas, kā daudz no tā, ko viņš apaugļoja ar savu domu un izjūtu intensitāti. Vienlaikus viņš varēja kļūt bezgala maigs, sapņains un romantiski uzmanīgs, ja bija vēlēšanās un prasme pabužināt viņa viļņojošās cirtas un mākslinieka egocentrismu. Pēdējo reizi redzējāmies pirms pāris gadiem uz Skolas ielas netālu no savulaik populāra advokāta biroja. Jurģis kā allaž, bija runīgs, tik senākā kvēle rimtāka. Atļāvos drusku apsmaidīt tās nepatiesību un neprecizitāšu devas, kas atrodamas trijās viņam veltītajās grāmatās – Pētera Dzilnas, Kārļa Klāva (pseidonīmi) “Bankrots”, Skaidrītes Cielavas “Pretvējā”, Andra Grūtupa “Observators”. Pats aprakstītais daļēji spurojās, daļēji piekrita izteikumiem, tik vienojāmies kādreiz, labākos pavaļas laikos, sarunu turpināt par interpretācijas nozīmi faktu atklāsmē. Tagad vien atliek vētru sējējam un vētru pluinītajam vēlēt un lūgt mūžīgu Mieru.

Cieņā un pateicībā – 
INGRĪDA BURĀNE

Atvadīšanās no mākslinieka notiks šodien, 3. martā, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Smieties vai lamāties? Karavāna, kas ved krievu kaujas tehniku uz Ukrainu, pārsteidz garāmbraucējus
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
VIDEO. “Latvijai ir nākotne!” Trīs latviešu puikas pārsteidz ar savu radošumu, izgudrojot unikālu braucamrīku
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
Lasīt citas ziņas
Vai ir taisnība, ka ar vienu raķeti Krievija var “noslaucīt” vairākas valstis? Slaidiņš par krievu kodolarsenāla jaudu
Somija soļa attālumā no NATO: robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka
Būs dārgākas Dziesmu svētku biļetes: rekordaugstas cenas šogad būs uz vokāli simfonisko mūzikas koncertu
Izfantazētā brīvības pasaulē. Saruna ar Nacionālā teātra aktrisi EVIJU KRŪZI
Būs dārgākas Dziesmu svētku biļetes: rekordaugstas cenas šogad būs uz vokāli simfonisko mūzikas koncertu
10:44
Somija soļa attālumā no NATO: robeža ar Krieviju kļūs teju divreiz garāka
10:18
Izfantazētā brīvības pasaulē. Saruna ar Nacionālā teātra aktrisi EVIJU KRŪZI
09:48
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums
Brūss Viliss. Ko aktierim nozīmē runas zudums, nespēja formulēt domu, izveidot vārdus un saprast dzirdēto….
Lielbritānijas karali Čārlzu III Berlīnes lidostā sagaidīs ar 21 lielgabala salūtu: vizīte iezīmēs jaunu sākumu Vācijas un Lielbritānijas partnerībā
TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Zelenskis: Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Putins šo uzvaru “pārdos” Rietumiem un Ķīnai
Atvadas no pēdējā ķirbja. Garda un sātīga biezzupiņa
Vai mūsu laikos Ķīnas robeža varētu būt pie Zilupes? “Ķīnas lienošā okupācija ir sākusies, pie tā ir arī vainīgas sievietes!”
Māris Antonevičs: Putina iespējamo sarunbiedru loks sašaurinās
FOTO. Zosis, stārķi, dzērves – Latvijā pamazām atgriežas gājputni
VIDEO. Policija izplatījusi video, kā šāvēja ielauzās Nešvilas skolā bruņota ar ieročiem un nogalināja 6 cilvēkus
Starptautiskās Olimpiskās komiteja izdabā agresorvalstij Krievijai
“Olainfarm” sāga kā juridiskās drāmas seriālā “Ģēnijs uzvalkā”… Kā uzradās čehu investori?
Priežu dzīvžogs: principi, to veidojot
Uzņēmēju Plaudi-Rēlingeri apsūdz par iespējamu aplokšņu algu izmaksu organizētā grupā
Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst
ES vienojas vēl uz vienu gadu pagarināt gāzes patēriņa samazināšanu par 15%
“Mareks pēdējo cīņu vairs nespēja uzvarēt…” No ievainojumiem miris viens no poļu brīvprātīgajiem, kurš veda humāno kravu uz Ukrainu
Kaut kas noies greizi, bet nevajag uzreiz krist panikā! Horoskopi 29.martam
Saulainākā diena gaidāma Kurzemē, gaiss iesils līdz + 5 grādiem
Krievijā tiesa soda ar cietumsodu tēvu par meitas “diskreditējošo” zīmējumu, bet viņš naktī pamanījies aizbēgt
VIDEO. Austrālijas TV vadītājs skaļu aplausu pavadībā patriec no sava šova vīrieti, kurš pauda atbalstu Putinam
Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā
Levits ir nomocījies ar savu zemo reitingu. Jo viņš vairāk mokās, jo vairāk krīt atbalsta balsu skaits, tā situāciju raksturo politologs
VIDEO. Ukraiņu bērni, kurus okupanti aizveda uz Krimu, atkalapvienojas ar ģimenēm
SPECIĀIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā