Justīns Marcinkevičs, «Lidojošās priedes» 0
No lietuviešu valodas atdzejojusi Daina Avotiņa, mākslinieks Māris Garjānis. “Mansards”, 95 lpp.
90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
Gribi, lai darba devējs tevi dievina? Ir piecas frāzes, kas jebkura vadītāja ausīm būs kā medus
Mīklainos apstākļos pazudusi lidmašīna ar vairākiem cilvēkiem uz klāja – publiskoti pilota pēdējie vārdi
Nevis ar ūdeni – ar mīlestību / šeit esmu kristīts mīlēt. / Zinu es, / ka nekas cits uz zemes nav man darāms.” Lietuviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs Justīns Marcinkevičs (1930 – 2011) debitējis jau pirms vairāk nekā 40 gadiem un plaši atdzejots. Viņa dzejā spilgti ierakstīta gan Lietuvas tūkstošgadīgā pagātne, gan arī katras individuālās esmes dziļā nozīme.
