Kā pirms 90 gadiem tika atsavināta Doma baznīca 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgas Domā jeb Māras baznīcā notika svinīga ceremonija, kurā saimniekošanas tiesības šajā dievnamā īsi pirms Ziemassvētkiem uzņēmās jaunā pārvalde.
Līdz ar to noslēdzās gadu ilgā sīvā cīņa par Latvijas lielākā dievnama piederību – to atsavināja autonomajai vācu luterāņu baznīcai un nodeva Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa rīcībā. Īsāk sakot, vācbaltiešu draudze tajā vairs nebija noteicēja un par saimnieku kļuva latviešu draudze.
Šim jautājumam, kuru bija rosinājuši Saeimas politiķi Marģers Skujenieks un Jānis Breikšs, piemita izteikti nacionāls un politisks raksturs. Turklāt kā starpnacionāla konflikta elementu to uztvēra abās pusēs. Septembra sākumā par baznīcas piederību sarīkoja referendumu.
Tas gan izgāzās kvoruma trūkuma dēļ, jo atnāca tikai 31% balsstiesīgo. Taču tad rīkojumu par Doma baznīcas atsavināšanu vāciešiem izdeva Ministru kabinets un Saeima to apstiprināja. Jautājums bija tik lielā mērā politizēts, ka ar to neapmierināta bija pat LELB virsvalde. Zīmīgi, ka LELB bīskaps Kārlis Irbe svinīgajā baznīcas pārņemšanas ceremonijā nepiedalījās.
Toties uzkrītoši plaša bija politiķu aprindu, tostarp teju visas Latvijas armijas vadības pārstāvniecība. Bija klāt kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Mārtiņš Peniķis, armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, vēl septiņi ģenerāļi un pulku komandieri kā no Rīgas, tā provinces.
Muzikālo pavadījumu nodrošināja 5. Cēsu pulka orķestris. Tāpat bija klāt ārlietu ministrs Kārlis Zariņš, daudzi Saeimas deputāti, un parlamentu pārstāvēja Saeimas prezidija sekretārs Ādolfs Bļodnieks. Kā atzīmēja “Jaunākās Ziņas” – uz “latvju katedrāli” plūda lieli ļaužu pulki un baznīca bija dievlūdzēju pārpilna.
Diemžēl Doma baznīcas atsavināšana saasināja latviešu un vācbaltiešu attiecības un šīs epizodes sekas iekšpolitiski bija jūtamas līdz pat vācbaltiešu izceļošanai 1939./1940. gadā.
