Kā tas nākas, ka darbus Mūkusalas promenādē uzraudzīja, bet beigās sanācis brāķis? 0
Diskusijas par būvniecības kvalitāti un drošību Rīgā izgaismo atšķirīgus viedokļus par to, cik droša patiesībā ir konkrētā būve un cik labi strādā esošais regulējums.
Kā TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skaidro Kristaps Kauliņš, Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors, būve šobrīd ir droša un tās ekspluatācija nav ierobežota, lai gan konstatētie defekti, piemēram, betona virsmas bojājumi pēc ziemas un sāls ietekmes, liecina par būvniecības kvalitātes problēmām. Tie tiek uzskatīti par būvdefektiem, nevis tiešu apdraudējumu drošībai.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka regulējums būvniecības jomā Latvijā ir skaidri definēts, nosakot gan atbildību, gan procesu, kā būvniecībai jānotiek, un pēc Zolitūdes traģēdija tas ir būtiski pilnveidots, novēršot iepriekš identificētās nepilnības. Tomēr pats regulējums negarantē, ka praksē netiks pieļautas kļūdas vai pārkāpumi, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi neizslēdz negadījumus.
Savukārt kritiskāku skatījumu pauž Ansis Pūpols, žurnālists, producents, Rīgas domes deputāts (NA), kurš uzsver, ka situācija nav uzskatāma par apmierinošu. Atsaucoties uz komitejas sēdē sniegto analīzi, viņš norāda, ka konkrētajā gadījumā būvniecības procesā ir pieļauta apzināta rīcība, izmantojot neatbilstošu materiālu, par ko atbildīgās personas ir parakstījušās.
Tas liecina nevis tikai par sistēmisku problēmu, bet arī par konkrētu cilvēku atbildību un iespējamu paviršību, kas nav savlaicīgi pamanīta, neskatoties uz vairākiem uzraudzības līmeņiem.
Diskusijā izskan arī bažas par to, vai tie paši iesaistītie uzņēmumi un speciālisti drīkst turpināt darbu pie citiem nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp tiltu rekonstrukcijas. Līdz ar to šis gadījums aktualizē ne tikai tehniskos jautājumus, bet arī plašāku diskusiju par atbildību, uzraudzības efektivitāti un nepieciešamību izvērtēt iesaistīto personu profesionalitāti nākotnē.
