Kā tikt pie garda laša vai taimiņa? Copmaņu vērtīgākie noslēpumi 0
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nenoliedzami, ka viena no azartiskākajām un tīkamajām nodarbēm lielai daļai copmaņu ir tieši lašu un taimiņu spiningošana.
Viens no labākajiem šo zivju ķērājiem Andrejs Maksimovs, daloties pieredzē, atklāj, ka šo zivju ķeršanu upēs var iedalīt trīs periodos: pirmsnārsta (laiks, kad šīs zivis tuvojas nārsta vietām), pēcnārsta (sākot ar 1. janvāri) un visbeidzot – tam sekojošais periods, kad zivis atgriežas jūrā.
Pirmajā periodā lasis ēsmu ķer arī ūdens vidējos un pat augšējos slāņos. “Esmu redzējis, ka tas skrien pēc mānekļa un no ūdens izslējusies muguras spura,” atklāj A. Maksimovs.
Otrajā un trešajā periodā tas jau ir pie grunts, savukārt svaigais vai spožais, tikko no jūras ienākušais taimiņš var atrasties visos dziļumos. “Mani novērojumi liecina – jo augstāks atmosfēras spiediens, jo dziļāk ūdenī ir zivs, un otrādi,” zina stāstīt makšķerēšanas eksperts.
Pirmajā un trešajā periodā raibajām zivīm tīk dabiskās krāsas, otrajā – spilgtākas. Spilgtākas krāsas mānekļi jālieto arī tumšās dienās un duļķainā ūdenī. Ļoti svarīga ir mānekļa vadīšana vai, precīzāk, tā vilkšanas ātrums. To gan eksperts iesaka atklāt katram pašam pēc izjūtas. Lai jebkurā upes posmā panāktu vienādu mānekļa gaitas ātrumu un spēli, jāvariē ar vobleriem.
Straujākā ūdenī jālieto pasīvāki, lēnākā – agresīvāki. “Priecājos, ka iespējams iegādāties un aprīkot voblerus ar Z veida mēlītēm, tagad katra tīkama un labi strādājoša voblera dziļumu varu mainīt no 0,5 līdz 2,5 metriem, mēlīti sasildot un palokot,” atklāj A. Maksimovs. “Vislabākos rezultātus esmu guvis ar 70–90 mm gariem vobleriem.” Lai saprastu, kuros slāņos konkrētajā dienā uzturas mērķa zivs, svarīga ir pirmā cope, bet turpmākais jau ir tehnikas jautājums.
Makšķerējot upē, ļoti svarīgs faktors ir upes pazīšana vai tās nolasīšana. Zivis upē pārvietojas pa vieglākās pretestības ceļiem, bet atpūšas atstraumēs, aiz akmeņiem, upes dibena reljefa izmaiņām, nogrimušiem kokiem utt. “Kādā man zināmā lašupē ir milzīgs akmens, ja izdodas mānekli novilkt caur tā radīto atstraumi, loms gandrīz vai garantēts,” turpina A. Maksimovs.
“Pirms daudziem gadiem, kad sāku mēģināt ķert kādu raibo, kaut kur atradu ziņu, ka lasis gar krastu pret straumi mānekli negrābjot. Liels bija mans pārsteigums, kad manu vilkto šūpiņu pakampa kaut kas liels. Jau pēc brīža ūdenī parādījās prāvs lasis. Kad parādīju šo vietu vietējam taku zinim, viņš teica, ka zivs slēpusies aiz upē mākslīgi izveidotā dambīša.”
Protams, ka nedrīkst nepieminēt tādu svarīgu faktoru kā ūdens dziļums un caurspīdīgums. Lašu spiningošana jau tāda upes dibena skrāpēšana ar mānekli vien ir, taimiņš, kā jau minēts, var būt visos upes slāņos. Kādā copes reizē Ventā pamanīju prāvu taimiņu, kurš laiku pa laikam parādījās ūdens virspusē. Kopā ar vēl vienu censoni stundu cītīgi nomētājām šo vietu. Man apnika, un es devos tālāk, bet nākamajā reizē, kad atkal satiku šo vīru, viņš paziņoja, ka zivi tomēr izdevies pievārēt.
Jā, makšķerēt ir patīkami, un sevišķi patīkami to ir darīt pavasarī. Ja esi bijis pie upes un pēc dažām dienām tur ieradies atkal, nevari beigt brīnīties, cik ātri atmostas daba. Krasts, kas likās tukšs un pliks, jau sazaļojis, no pērnās kūlas ārā spraucas pirmās pavasara puķes, un viss mežs ap upi skan nepārtrauktos putnu treļļos. Dodies dabā, bet dodies ar labestību, sakop aiz sevis, runā ar vietējiem, aizved saimniekiem labu vārdu vai cienastu, un tu tur būsi gaidīts kā savējais.
