
Kad vajadzīga zemes inventarizācija? 1
Gribu pārdot zemi, māju un saimniecības ēku. Pēdējoreiz inventarizāciju veicu 2006. gadā. Vai tagad to vajadzētu darīt atkārtoti? Un vai tā ir nepieciešama, ja es pārdotu tikai zemi? Andrejs Lēdmanē
Ja ir izmaiņas
Apstiprinot pirkuma līgumu, notārs prasa to, kas vajadzīgs zemesgrāmatai. Zemesgrāmatu nodaļā paskaidroja, ka viņi neprasot veikt jaunu inventarizāciju. Taču gadījumā, ja zemesgrāmatā ierakstītais neatbilst ēku stāvoklim dabā, pircējs var prasīt, lai īpašnieks veic inventarizāciju. Piemēram, māja ir pārbūvēta, parādījusies piebūve vai jumta izbūve, uzcelta jauna saimniecības ēka, kura nav reģistrēta zemesgrāmatā, vai kāda saimniecības ēka nojaukta. Pircējs vēlēsies, lai šīs izmaiņas būtu atspoguļotas zemesgrāmatā, lai viņam vēlāk nerastos problēmas.
Ja nekādu izmaiņu nav, jauna inventarizācija nav vajadzīga.
Ja vēlaties pārdot tikai zemi, vispirms savas pašvaldības būvvaldē jānoskaidro, vai iespējams atdalīt atsevišķu zemes gabalu. Atdalot zemes gabalu, tam piešķir jaunu nosaukumu un ieraksta zemesgrāmatā kā atsevišķu īpašumu. Par to vairākkārt esam rakstījuši mūsu žurnālā.
Zemi zem ēkām atsevišķi pārdot nevar, to var pārdot tikai kopā ar ēkām.
Ienākuma nodoklis
Atcerēsimies arī par nodokļiem. Ja šis īpašums vismaz pēdējo piecu gadu laikā ir zemesgrāmatā uz jūsu vārda un vismaz 12 mēnešus pirms pirkuma līguma noslēgšanas ir bijusi jūsu deklarētā pamata dzīvesvieta, neko maksāt nevajadzēs. (Tas teikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 33. punktā). Taču, ja šādu nosacījumu nav, nāksies valstij samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli – 15 % no peļņas, ko rēķina kā starpību starp pārdošanas cenu un cenu, par kādu to kādreiz esat ieguvis. Ja nekustamo īpašumu esat ieguvis, atjaunojot īpašuma tiesības, par tā iegūšanas cenu uzskata pašreizējo kadastrālo vērtību.
Ja atdalīsiet un pārdosiet atsevišķu zemes gabalu, arī tad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas būs jauns īpašums, klajā laukā dzīvesvietu deklarēt nav iespējams, tādēļ minētos nosacījumus piemērot nevar. Tomēr arī šajā situācijā ienākuma nodoklis jāmaksā, ja pārdošanas cena nepārsniedz kadastrālo vērtību (jo peļņas nav).
Nodoklis nebūs jāmaksā arī tad, ja lauksaimniecības zemi pārdosiet lauksaimniekam un būs izpildīti vairāki nosacījumi:
1) pircējs Uzņēmumu reģistrā reģistrēts kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicējs;
2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem veidojuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī tas no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks;
Pārdevējs atbilst vienam no šiem kritērijiem:
a) veic lauksaimniecisko darbību un atbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,
b) pirms aiziešanas pensijā nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību un atbildis 2. punktā noteiktajiem kritērijiem,
c) viņam kā bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” atjaunotas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības zemi,
d) lauksaimniecības zemi saņēmis mantojumā no “a”, “b” vai “c” apakšpunktā minētajām personām,
e) lauksaimniecības zemi saņēmis kā dāvinājumu no “a”, “b”, “c” vai “d” apakšpunktā minētās fiziskās personas, kurš ir dāvinājuma saņēmēja laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
Tas teikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta 3. daļā.