Kaitēkļu izplatība rapša sējumos septembrī 0
Sējas laiks rapšiem atkal sākās jau jūlijā, un, sākoties augusta trešajai dekādei, ziemas rapšu sējumos attīstības stadijas augiem bija vērojamas no dīgļlapām (AS 07) līdz četrām lapām (AS 14). Lielākajā daļā novadu pietika ar mitruma gan sētā kultūrauga, gan arī labību kā sārņaugu rapšu sējumos un nezāļu sadīgšanai.
Iespējas ierobežot nezāles rudenī ir vairākas – pirms rapšu sadīgšanas, uzreiz pēc sadīgšanas vai arī līdz nezāļu attīstības četru lapu stadijai. Septembrī lielākajā daļā sējumu vairs derēs tikai pēdējais variants, jo rapši būs jau paaugušies. Lai arī šogad dzeltenā krāsa ir modē un dzeltenie lauki izskatās skaisti, rudens pusē ziedošie rapši rada vien neizpratni par notiekošo. Dzeltenīgās ainavas rudenī veidos krustziežu nezāles (pērkones, zvēres), kas sadīgušas reizē ar kultūraugu. Lai ar panākumiem ierobežotu nezāles, ieteicams pārzināt nezāļu spektru savos laukos, jo ne visi herbicīdi vienādi labi ierobežo visas nezāles, un ielāgot katra preparāta lietošanas īpatnības.
Augustā sausajā un siltajā laikā dīgstošos rapšus apdraudēja spradži, kas dažviet aktīvi barojās ar dīgļlapām. Vēlākos sējas termiņos sētos rapšus tie var apdraudēt arī siltā septembrī, jo augi arī pirmo īsto lapu (AS 11) attīstības stadijā joprojām ir jutīgi pret kaitēkļu darbību. Rapšiem, kas septembrī jau paaugušies, spradži, lai arī cik silts un saulains laiks iestātos, vairs būtisku kaitējumu nodarīt nespēj, jo arī kaitēkļiem drīz iestāsies miera periods.
Gliemežu
attīstībai aizvadītā vasara bija labāka nekā iepriekšējā, jo nokrišņu bija nedaudz vairāk. Augustā VAAD darbinieki nav novērojuši būtiskus bojājumus rapšu sējumos, bet septembra lietainās un miglainās dienās (ja tādas būs) un dzestrajās naktīs gliemeži barosies ar rapšu lapām. Lielai lapu masai tie nosacīti būtiskus kaitējumus spēj izdarīt tikai pašās lauka malās, kas robežojas ar to pastāvīgajām dzīves vietām – grāvmalām un mežmalām, kur gliemežu mēdz būt ļoti daudz.
Pēdējos gados novērots, ka septembrī ziemas rapšu sējumus par labu barības bāzi un vēlāk par ziemošanas vietu izvēlas kāpostu un rāceņu balteņi. Pietiekami siltā septembrī kāpuri steigs baroties ar rapšu lapām, lai paspētu iekūņoties ziemas periodam. Arī krustziežu zāģlapsenes un kāpostu cekulkožu kāpuri būs atrodami uz jaunajiem rapšu augiem. Cekulkodēm vasarā attīstījās jaunas un jaunas paaudzes. Cekulkodes lidoja vēl augusta otrajā pusē, tāpēc ir pamats domāt, ka daļa no tām arī iekūņosies rapšu sējumos.
Kāpostu laputu kolonijas vairāk bija vērojamas vasaras rapšos – augiem atmirstot un līdz ar to beidzoties barībai, tām jāmeklē jaunas iespējas. Un tās tiek atrastas ziemas rapšu lapu apakšpusē, kur pelēkās laputis septembrī turpinās baroties. Laputīm pārlieku savairojoties, to sūkumu dēļ augi var aiziet bojā, nesagaidījuši ziemas pārbaudījumus. Tiesa, tas novērojams reti, bet arī kaitēkļu darbības novājināti augi sliktāk pārziemo.
Septembrī sētiem rapšiem pastāv lielākas iespējas nepārziemot ārējo apstākļu ietekmē, bet agri sētiem laikus jāsāk ierobežot to attīstība. Lietojot fungicīdu–augšanas regulatoru, ir iespēja palīdzēt rapšiem nepāraugt 4–6 lapu (AS 14–16) attīstības stadiju, jo, kad šoruden beigsies veģetācija, neviens vēl nezina. Ja lapu masa veidojas mazāka, sakne attīstās spēcīgāka un augšanas punkts tiek noturēts tuvāk augsnei. Tas savukārt ziemā apgrūtina meža dzīvnieku barošanos ar rapšu centrālo dzinumu, kas, ziemā izēsts, pavasarī neatjaunojas nekādos apstākļos. Ja uz augu nav iedarbojušies pārējie negatīvie apstākļi, tas aug, veidojot sāndzinumus un attiecīgi mazāku ražu.
Krustziežu neīstā miltrasa ir pirmā slimība, kas drīz pēc augu sadīgšanas sāk izplatīties ziemas rapšu sējumos. Tās pazīmes novērojamas uz dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, bet parasti augi ar šo slimību sadzīvo bez vērā ņemamiem bojājumiem.
Katru rudeni uz jaunajām lapiņām sāk izplatīties un kopā ar augiem attīstās krustziežu sausplankumainība un sakņu kakla un stublāju puve. To izplatības apjoms atkarīgs no laika apstākļiem un lauka īpatnībām, arī augu sekas un agrotehnikas.
Iespējama arī krustziežu sakņu augoņu attīstība – infekcijas materiāla atrašanās augsnē savienībā ar pārlieku mitrumu būs slimības attīstību veicinošie faktori rudenī.
Vasaras rapšu sējumi slimo ar tām pašām slimībām kā ziemas rapši, tāpēc ir vērts lauka vēsturē izdarīt atzīmes par baltās puves un krustziežu sakņu augoņu sastopamību laukā. Tas var noderēt, lai gudri saplānotu sējumu izvietojumu turpmākajos gados, pasargājot sevi no nevajadzīgiem zaudējumiem un liekiem tēriņiem.
Kukurūza
VAAD speciālisti katrā reģionā pievērš uzmanību arī kukurūzas platībām, kurām vērojama tendence palielināties. Latvijas apstākļos pagaidām kukurūzai kaitīgo organismu pavisam maz. Septembrī uz vālītēm būs vērojams melnais sodrējums, fuzarioze, iespējama arī putošā melnplauka. Kā kaitēkļus pagaidām var minēt gliemežus un peles, protams, arī mežacūkas un briežus, kam vareni izaugusī kukurūza noder gan kā barība, gan kā slēptuve.
