Kaķi – tik līdzīgi un tik dažādi!
Kaķi – tik līdzīgi un tik dažādi!
Foto: Laura Blumberga

Mūžīgais jautājums: laist kaķi ārā vienu pašu vai nē? Ko apdraud pūkainais plēsējs un kas – viņu pašu? 1

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Lasīt citas ziņas

Kas pirmais nāk prātā, kad agros pavasara vai vasaras rītos mazo dziedātāju treļļu vietā dzirdamas vārnu ķērkas, – vainīgi kaķi. Ārvalstu pētījumos kaķu upuru skaits mērāms miljardos un miljonos. Latvijā neviens tos nerēķina, lai gan pēc mājsaimniecību skaita, kurās dzīvo kaut viens minka, ieņemam otro vietu Eiropā. Kāpēc lai viņi nemedītu putnus?

Jau izpētīts, ka plašā mājas kaķu izplatība nodara lielu postu vietējo putnu, zīdītāju un rāpuļu sugām nelielās un vidēja lieluma salās, kurās kaķiem nav dabisko ienaidnieku, taču pēdējos gados nākusi klāt atziņa, ka apdraudējums var būt arī kontinentālajās teritorijās. ASV Smitsona Migrējošo putnu centra un Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests 2013. gadā šokēja sabiedrību, ka savvaļai nepiederīgie kaķi ASV katru gadu nogalina 3,7 miljardus putnu un 20,7 miljardu mazu zīdītāju. Jaunzēlande gluži vai pieteikusi karu kaķiem un citām invazīvajām sugām, kas izjauc dabisko līdzsvaru dzīvnieku pasaulē. Eiropā sarūk putnu sugas, kas dzīvo tiešā cilvēku tuvumā, piemēram, mājas zvirbulis, mājas strazds un sugas, kas ligzdo uz zemes viensētu vai fermu tuvumā, piemēram, lauku cīrulis un lukstu čakstīte. Pie vainas piemērotu dzīvotņu zudums, nelegālas medības emigrācijas laikā, sadursmes ar stiklotām būvēm un kaķu plēsonība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Latvijā sarūk šo sugu putnu skaits. Par mājas strazdu vēl varam neuztraukties, bet lauku cīruļa un lukstu čakstītes populācijā notiek mērens samazinājums. Tas gan nenozīmē, ka visi akmeņi jāmet minku dārziņā. Piemēram, lauku cīruļa dzīvi krietni pabojā lauksaimniecības ķīmija, īpaši pesticīdu lietojums, bieža lauku apstrāde, izvēlētā lauksaimniecības kultūra u. c.

“Latvijā nav datu, cik putnus gadā kaķi nogalina, taču tas, ka neesam kaut ko izpētījuši, nepadara to par nenozīmīgu.

Zināmā mērā šis ir ētikas jautājums – cilvēkiem vajadzētu uzņemties atbildību par to, ko nodara viņa dzīvnieks,” spriež Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.

Vieni ķer, citi slaistās

“Džesis medī visu, kas kustas, tiek galā ar ūdensžurkām, pat zemesvēzi bija atnesis un arī putnus. Saliek medījumu pie mājas durvju priekšā un gaida, ko teikšu,” par sava rudā mīluļa gaitām stāsta Sandra Ruska, žurnāla “Praktiskais Latvietis” galvenā redaktore. Viņai ir divi kaķi – runčuku paņēmuši kā mazu kaķēnu, kaķenīti Pumu noskatījuši patversmē. Medī abi. Kad pamēģinājuši iesprostot mājā, lai pirmajos koronavīrusa mēnešos pasargātu no slimības, kas kaķiem bija parādījusies Ropažu pusē, sākušies protesti. “Saku viņiem – ciemā korona, ārā neiesiet, abi staigā pakaļ un bļauj, bet Džesis pat metās gāzt puķu podus – vienu pēc otra,” smejas saimniece. Viņa sapratusi, ka brīvdabas dzīvi izbaudījušus kaķus istabā nenoturēt.

Ūdensžurku un zemesvēžu medības Sandra kaķiem nepārmet, jo kā lai cīnās ar kukaiņiem un grauzējiem, kas augiem apgrauž saknes, iznīcina sīpolpuķes, dārzā rok alas. Vai tad labāk lietot indes? Džesis vai ik dienas vaktē ūdensžurkas Tumšupītes krastos un pa kādai arī noķer, Puma medībās vairs nepiedalās, jo reiz dabūjusi ciest no grauzēja – tas viņai iekodis.

Par putniem gan saimniecei sāpot sirds, tiesa, pagaidām divu hektāru platībā dziedātāju netrūkst, ziemā izliekot barotavas un pa logu vērojot, kā atlido dzeņi, dzilnas, zīlītes un vēl vesels lērums citu ciemiņu.

Vasarā pa zālienu tekalē pupuķis, arī viņš medījot zemesvēžus. Kaķi netiek klāt ne barotavai, ne putnu būrīšiem, ko gan nevarot teikt par žagatu, kas vienu pēc otra no mājiņas izķeksē jaunos putnēnus.

“Ne visi kaķi ir putnu ķērāji,” par saviem minčiem spriež mūzikas skolotāja Olga Dobrovoļska, kas dzīvo privātmājā Saulkrastos Ķīšupītes krastā. Līdz šim viņas kaķu saimē tikai viena kaķenīte bijusi sparīga medniece, taču šopavasar gājusi bojā. Ķērusi mazos, no ligzdas izkritušos putniņus un vājākus eksemplārus. Upuru skaits neesot bijis liels. Olga savus kaķus sterilizē vai kastrē, izņemot Marsiju, sauktu par ciltsmāti, kuru kaimiņiene bija atradusi pamestu mežā un atdeva viņai audzināšanā. Kaķenītei jau 13 gadu, nupat atskrējis jaunais papildinājums, kas diebj pa pagalmu un rāda, ko spēj. Saimniecei Marsija ir īpaša, tāpēc negribot riskēt ar viņas veselību, lai dzīvo pilnvērtīgu kaķa dzīvi! Putni viņu daudz neinteresē, arī pēcnācējiem medību instinkts vairāk izpaužas ar pelēm, kurmjiem, sienāžiem un sliekām. Olgas kaķu dārzā valda kārtība – ēdienreizes noteiktos laikos un vakarā jābūt mājā. Siltā laikā no minčiem disciplīnu panākt grūtāk, tāpēc saimniece atļauj pa nakti arī palikt laukā.

Mājās atnes mazāk nekā noķer

Saimnieku novērojumi par savu mīluļu medību sekmēm nav pilnīgi, noskaidrojuši poļu un britu pētnieki. Piestiprinot kaķiem kameru, lai fiksētu viņu gaitas ārpus telpām, viņi atklāja, ka uz mājām dzīvnieki atnes tikai 23% no sava guvuma, 49% atstāj nomedīšanas vietā, bet 28% notiesā uzreiz.

Tātad patiesais noķerto putnu un zīdītāju skaits varētu būt daudz lielāks.

Pētījums atspēko arī argumentu, ka regulāri barots dzīvnieks nemedīs – visiem ar kamerām aprīkotajiem kaķiem bija saimnieki, kas par viņiem labi rūpējās.

“Cilvēki reizēm attaisno savus kaķus, ka dabā katram sava vieta – viņš apēd, viņu apēd, kas principā ir taisnība, tikai aizmirstot, ka kaķim Latvijas dabā nav vietas, ka mūsu dabā viņš ir kā latvānis, suga, kam šeit nebija jābūt. Kaķis šeit ir sen, taču nav savvaļas dzīvnieks, līdz ar to, medījot putnus, tas konkurē ar savvaļas plēsējiem, atņemot viņiem barību,” atgādina Viesturs Ķerus.

Kaķis ir izsenis piejaucēts dzīvnieks, un cilvēkam nav pienākuma viņiem nodrošināt dzīvi ārā, uzskata Vija Klučniece, Latvijas Felinoloģijas* asociācijas “Felimurs” prezidente. “Mājas kaķiem pat smadzeņu apmērs kļuvis mazāks nekā, piemēram, Dienvideiropas mežonīgajiem savvaļas kaķiem, kas tur vēl dzīvo, vai Tālo Austrumu niedrāju kaķiem un Āzijas manuliem. Skaidri pierādīts, ja kaķim pašam jādomā par barības sagādi un eksistenci, smadzeņu apmērs ir lielāks, ja cilvēks viņiem nodrošina guļvietu, barību, tualeti un reizēm, ja nav sterilizēts, arī seksuālo baudu, kāpēc būtu vajadzīgs tik liels smadzeņu pods!”

Vijai Klučniecei Ķekavas privātmājā mīt divi Persijas šķirnes mīluļi – gados vecāka kaķene un jaunāks kompanjons, kurš interesējoties par dzīvi ārpus telpām. “Laukā nelaižam, ja nu jaunākais nejauši izsprūk, tad lec pa mauriņu kā zaķis un mēs viņu ātri noķeram.”

Viņa ir pārliecināta, ka kaķi var dzīvot tikai iekštelpās – dzīvoklī vai mājā – un justies laimīgi, jo ir teritorijas dzīvnieki.

Ja nav ieraduma, pēc ārtelpām neesot nekādas vēlmes un šķirnes dzīvnieki pat baidās no tām. Lauku vidē vēl varētu ļaut staigāt, kur pašam patīk, taču tad jāsterilizē. Pilsētā gan nevajag laist ārā, tāpēc ka var atnest mājās ap 15 slimību, ar kurām slimo arī cilvēki. Viena no izplatītākajām – kailā ēde, parazitārā infekcija gan kaķiem, gan suņiem ar apmatojuma izkrišanu un kailiem, zvīņainiem laukumiem uz purna, ausīm vai priekšķepām.

Kā suni pie pavadas

“Ļaut kaķim dzīvot laukā ir tas pats, kas mežā izgāzt atkritumus,” nesaudzīgu vērtējumu saimniekiem, kas minčiem neliedz izbaudīt savvaļas priekus, devusi kāda britu pētniece. Tomēr daudziem viņas kolēģiem tas netraucē pavērt nama durvis un izlaist kaķīti pastaigā.

Kaķu speciālists un grāmatu autors antrozoologs Džons Bredšovs nejūtoties sevišķi vainīgs, ka viņa kaķi var doties ārpus mājās, kad vien vēlas, jo darot ļoti nozīmīgu darbu – iztīra gan mājas komposta tvertni, gan tuvāko apkārtni no žurkām, kas izsenis bijis kaķu pienākums – atbrīvot cilvēku mitekļus no grauzējiem. Bredšovs pieļauj, ka viņa minči noķer arī pa kādam putnam. Lai kompensētu kaitējumu, uzliekot lielākā skaitā drošas putnu barotavas un būrīšus.

Savu runci Toru kādreiz nav laidusi ārā bioētiķe un grāmatas par mājdzīvnieku turēšanas ētiku autore Džesika Pīrsa, ja nu vienīgi iekšpagalmā, kad pati saimniece bijusi klāt. Kad pārcēlušies uz laukiem, ļāvuši viņam iziet pastaigāt, un kaķis juties daudz laimīgāks. “Tādi apgalvojumi, ka nekad nevienu kaķi nedrīkst laist ārā, skan pārāk nelaipni un rada arī labturības problēmas, piemēram, stresu, aptaukošanos un garlaicību.”

Par ētisku dilemmu kaķu laišanu brīvsolī nosauc žurnāla “Science” redaktors un grāmatas par attiecībām ar suņiem un kaķiem autors Deivids Grimms. Ar sievu adoptējuši divus minkas no patversmes un tāpat kā “visi trakie kaķu īpašnieki” gribējuši tos vest pastaigā kā sunīšus, taču, tiklīdz ap kaklu aplikta suņu siksna, kaķi nogāzušies uz sāniem kā beigti. Vajadzējis apmēram nedēļu, lai ar kārumiem viņus piedabūtu noiet dažus soļus, došanās ārā tikai līdzinājusies pastaigai, piemēram, 10 minūtes kaķi stāvējuši pie koka, lai “papļāpātu” ar putnu vai kā citādi stieptu gumiju, izrādot attieksmi tik nejēdzīgam pasākumam. Viņu dīvaino pastaigu laikā katru dienu kāds kaimiņš vai garāmgājējs nofotografējies ar kaķiem vai apstājies papļāpāt ar saimniekiem. Grimms simpatizē kaķu brīvībai. “Atšķirībā no suņiem kaķi ir saglabājuši savvaļas garu.

Kad skaties uz viņu dabā, redzi būtni tās pirmatnējā stihijā: staigā pa zāli, kāpj kokos, cīnās par teritoriju. Tas viss joprojām ir stingri iesakņojies dzīvnieka DNS.

Turēt kaķi telpās, nodrošinot viņam ērtu dzīvi, ir tas pats, kas savu sacīkšu automobili glabāt garāžā un nebraukt ar to!” Grimmi kaķus pavadā vairs nevadā, jo pārcēlušies uz dzīvojamo māju ar iekšpagalmu, kur minkām ļauts klaiņot ap stundu dienā, kamēr saimnieks viņus neizlaiž no acīm.

Laid ārā, piekarini zvaniņu?

Viens no padomiem, lai putnus pasargātu no kaķa ķetnām, – laid ārā, piesien zvaniņu! Šādu padomu dod arī ornitologs Viesturs Ķerus: “Ne vienmēr palīdz, bet kaut kādu ietekmi mazina. Taču man ir aizdomas, ka daļā sabiedrības kaķu tiesības ir tādā pašā vai vēl augstākā līmenī kā cilvēktiesības un reizēm pat zvaniņa piekarināšana liekas nejauka izturēšanās pret dzīvnieciņu, lai gan neko sliktu nenodara, tikai mazina iespējas pielavīties kādam savvaļas dzīvniekam, tai skaitā putnam.”

Par “diskutablu jautājumu” kaķu zvaniņus nosauc Vija Klučniece.

“Jābūt īpašai kaklasiksniņai, lai kaķis nepakaras, ja kaut kur aizķēries.”

Briti izskaitļojuši, ka ar zvaniņu aprīkoti kaķi noķer par 41% mazāk putnu un par 34% mazāk zīdītāju nekā bez tās, var izlasīt Lielbritānijas Karaliskās putnu aizsardzības biedrības mājaslapā.

“Abiem kaķiem kaklā zvaniņi, pat divus uzkāru,” stāsta Sandra Ruska. Viņa novērojusi, ka kaķene Puma iemanījusies tik līgani pārvietoties, ka kareklis pat neieskanas. Grūti esot pateikt, cik putniņu nonāktu kaķu ķetnās, ja ne zvaniņi, taču kopējais viena gada medījumu skaits nepārsniedzot četrus piecus putnus. “Ja medītu vairāk, kārtu kaklā kaut vai Austrijas zosu zvanus – lai staigā grabēdami!” minčiem piedraud saimniece.

Laist vai nelaist ārā, kārt zvaniņu vai ne, Latvijā pagaidām ir tikai katra kaķa saimnieka godaprāts un atbildība pret mūsu dabas radībām – putniem un mazajiem zīdītājiem.

“Skatos reāli uz šo situāciju un nedomāju, ka valsts kaut ko var izdarīt, arī citur pasaulē to nekontrolē. Vienīgā prasība – kaķiem jābūt sterilizētiem, un tie, kas nav sterilizēti, jāizķer, lai nonāk patversmē un saimnieks samaksā sodu. Tagad administratīvie sodi ir palielināti, bet neviens jau ar kaķiem negrib ķēpāties,” spriež V. Klučniece. Tāpat kā līdz šim jāturpina sterilizēt vai kastrēt bezsaimnieka kaķu kolonijas. Viņa ievērojusi, ka Rīgā klaidonīšu kļūst mazāk.

Kaķis ar zvaniņu kaklā

Rakstā izmantota informācija no Ingas Freibergas raksta “Problēma. Kaķi un putni” Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla “Putni Dabā” 2019. gada 1. numurā; Latvijas Dienas putnu fona monitoringa 2019. gada gala atskaites par putnu populācijas lieluma izmaiņu tendencēm no 2005. līdz 2019. gadam un Kerijas Lauermanes raksta “Kaķi ir putnu slepkavas” “The Washington Post” 2016. gada 3. septembra izdevumā.

Mājas kaķis – sens ienācējs

* Mājas kaķis pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.

* Ģenētiskie pētījumi rāda, ka kaķu ģints izveidojusies pirms 10 miljoniem gadu.

* Mājas kaķi domesticēti no meža kaķa pasugas Āfrikas savvaļas kaķa.

* Eiropā kaķus ieveda senie romieši no karagājieniem Tuvajos Austrumos.

* Izsenis kaķa uzdevums bija palīdzēt cilvēkiem cīnīties ar grauzējiem, rāpuļiem un pat skorpioniem.

* Mūsdienās statuss ir mainījies un kaķis kļuvis par, iespējams, pasaulē populārāko mīļdzīvnieku. Kopumā pasaulē ir ap 600 miljoniem kaķu.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Felinoloģija – zinātne par kaķiem, kas pētī kaķu fizioloģiju, nodarbojas ar selekciju, attīsta audzēšanas metodiku u. c.

LA.LV Aptauja

Vai tavs kaķis dodas ārā pats savās gaitās?

  • Jā, dodas regulāri
  • Dodas, bet ar zvaniņu kaklā
  • Nē, nedodas, dzīvo tikai iekštelpās
  • Nelaižam ārā vienu pašu, bet dažkārt izmūk
  • Man nav kaķa

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai ir samazināta PVN likme tūrisma naktsmītnēm, ja tās rezervē caur booking vai airnb?
Spageti sacepums ar spinātiem un baziliku
Gatavojam neparastu pamatni Adventes vainagam! 7
FOTO: 4 krāsas, kurām jābūt katrā Adventes vainagā 34
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Baltkrievijas ārlietu ministrs, iespējams, ticis noindēts. Lukašenko panikā nomainījis pavāru un apsardzi 12
Lasīt citas ziņas
Iedzīvotāji satraukti – Pierīgā nedzird trauksmes sirēnas. Un, ja tā nebūtu mācību trauksme? 1
Pasta ar zaļajiem zirnīšiem saldā krējuma mērcē
Ja darba devējs regulāri kavē algas izmaksu. Kā rīkoties darbiniekam? 40
pagatavot izcilu franču sīpolu zupu?
Ja vēlas dzīvoklī nomainīt radiatorus – vai tas jāsaskaņo, lai viss būtu likumīgi? 13
FOTO. Radusies akūta nepieciešamība pārstādīt rozes – vai var riskēt?
“Vienlaikus samazināt ienākumus un palielināt izdevumus var īsu brīdi,” Dālderis par jaunā budžeta tapšanu
KNAB pagājušajā nedēļā aizturējis CVK priekšsēdētāju Bērziņu 38
Kapelāns: “Karš nav Dieva gribēts. Tas ir cilvēku izvēļu rezultāts” 14
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 3
Ukrainas dienesti Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas objektos atrod krievu propagandas materiālus
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
“Mēs nekad nekļūsim par populistiem!” Burovs palikšot Rīgas partija
VIDEO. Cīņa starp dzīvi un nāvi! Kā izskatās viena diena Ukrainas lauka hospitālī 9
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Atgriežas tur, kur jābūt
20:00
pagatavot barotavu mazputniņiem?
19:30
Zvaigznes un pārsteigumi
19:00