Kam der digestāts dārzā? 1
“Kaimiņiene, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, piedāvā iegādāties digestātu – produktu, kas paliek pāri šajā procesā. Tas esot labs mēslojums dārzeņiem un puķēm. Vai tiesa?” RUTA DOBELĒ
– Mazdārziņos digestātu parasti neizmanto, jo kurš gan dārzkopis gribēs, lai visa dārza platība tiktu noblietēta ar smago tehniku, no milzu cisternas izkliedējot šķidrmēslojumu. Ar digestātu lauksaimnieki pamatā mēslo laukus, – stāsta LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa.
Iegādājoties šo biogāzes ražošanas blakusproduktu, no ražotājiem noteikti jāpieprasa akreditētā laboratorijā veikta ķīmiskā analīze, lai uzzinātu, cik daudz tajā ir fosfora, kālija, slāpekļa, kāda ir tā koncentrācija (to rāda organiskās sausnas saturs) un vai šķidrmēslojumu vajag atšķaidīt pirms iestrādāšanas augsnē. Izvērtējot digestāta ķīmisko sastāvu, var saprast mēslošanas līdzekļa lietojamās devas.
Biogāzes ražošanas uzņēmumiem bieži vien pašiem pieder lauksaimniecības zeme, kurā zaļās masas ieguvei iestrādā biogāzes ražošanas procesā iegūto digestātu. Šo mēslojumu patlaban ļoti plaši izmanto kukurūzas, rudzu, kviešu, zālāju mēslošanai.
Katram biogāzes ražotājam ir sava izstrādāta tehnoloģija, proti, kā pamata izejviela tiek izmantoti kūtsmēsli, putnu mēsli, piena vai kažokzvēru ražošanas atkritumi, kā arī atkritumi no kautuvēm. Tādējādi digestāta ķīmisko analīžu rezultāti var stipri atšķirties. Digestāts salīdzinājumā ar nepārstrādātiem kūtsmēsliem dod augstākas ražas.
