Ēriks Kalnmeiers
Ēriks Kalnmeiers
Foto: Dainis Bušmanis

Kurš konkrēti atbildēja par sarunu atslepenošanu un pievienošanu krimināllietai? 27

Ir ļoti būtiski saprast, ka operatīvās izstrādes lietā iegūtā informācija saskaņā ar Operatīvās darbības likumu ir valsts noslēpums. Satver­sme, Eiropas Cilvēktiesību konvencija sargā privātās dzīves noslēpumu. Bet šīs tiesības nav absolūtas – likumā noteiktos gadījumos, lai noskaidrotu, vai netiek izdarīts noziegums vai arī lai atklātu izdarītu noziegumu, atļauts pārkāpt šo konstitucionālo tiesību.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Kandidāts, kurš grib braukt uz Briseli, kaut ko “klārē” krieviski!” Timrots, Kampars un Upleja-Jegermane komentē debates krievu valodā
TESTS. Izpildi testu un pārliecinies, vai zini latviešu valodas gramatiku tikpat labi, cik devītklasnieks
Kokteilis
Šo 5 vārdu īpašnieki liek sievietēm justies kā septītajās debesīs 10
Lasīt citas ziņas

Konkrētajā gadījumā KNAB no sarunās izskanējušiem faktiem varēja izdarīt secinājumu, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Lai to uzsāktu, ir jānoņem slepenības saturs tai informācijas daļai, kuru pārvietos uz krimināllietu. Slepenības statusu var noņemt tikai tās amatpersonas, kuras to ir piešķīrušas. To, cik lielā mērā šīs sarunas atslepenot, izlemj konkrētais operatīvais darbinieks, kura liet­vedībā atradās operatīvās izstrādes lieta. Šai amatpersonai, kura virzīja operatīvās izstrādes lietu un kuru likums aizliedz man nosaukt, bija priekšnieks un tam bija vēl viens priekšnieks. Izskanējušais apgalvojums, ka tas tika saskaņots ar prokuratūru, ir demagoģija, jo likums neparedz nekādu saskaņošanu. Prokurors nevar ne aizliegt, ne atļaut kaut ko atslepenot. Sarunas ir noklausītas gandrīz trīs gadus, un tas ir milzīgs apjoms.

Bet ģenerālprokuratūrā taču bija “oligarhu lietas” uzraugošais prokurors. Vai tomēr uzraudzītājam nebija daudz aktīvāk jāiesaistās krimināllietas izmeklēšanas procesā, nekā tas patiesībā notika?

CITI ŠOBRĪD LASA

Krimināllietu uzraugošais prokurors neredz neatslepenotās sarunas, viņam nav iespējas pārbaudīt. To neredz arī KNAB izmeklētājs. Izmeklētājam, ja nepieciešams, ir tiesības pieprasīt iepazīties ar operatīvās izstrādes materiāliem. Šajā gadījumā izmeklētājs acīmredzot ir saņēmis informācijas apjomu par konkrētajām epizodēm – iespējamo tirgošanos ar ietekmi, līguma ar “Mediju namu” un iespējamajām slēptajām īpašumu tiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā.

KNAB izmeklētāji apgalvo, ka jūs par tām sarunām esot labi informēts. Jums dots klausīties ierakstus, atšifrējumus, stāstīts, par ko runā… Jūs esat bijis labi informēts par operatīvajām darbībām, jo prokuratūra taču uzrauga operatīvo darbību likumīgo pamatu.

Tā ir klaja demagoģija. Lai viņi uzrāda kaut vienu dokumentu, ka man ir doti ieraksti. Es neesmu klausījies nevienu ierakstu. 2011. gadā pie manis atnāca darbinieki ar KNAB lēmumu, kas ir sagatavots Augstākajai tiesai ar lūgumu pagarināt noklausīšanos, un tur bija pievienotas arī atsevišķu sarunu izdrukas. Tikai tā es uzzināju, ka tāda operatīvās izstrādes lieta vispār eksistē. Tagad nevaru simtprocentīgi pateikt, kādas sarunas tās bija, bet tas, ka pie manis kabinetā neviens neklausījās nekādus audioierakstus, tas ir pilnīgi droši.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.