Kāpēc Latvijai būtu jāievieš eiro jau nākamgad 0
2008. gada septembrī Latvija piedzīvoja smagu finanšu krīzi. Ir svarīgi atcerēties, kāpēc tā radās. Latvijas ekonomiku bija pārkarsējis liels tekošā konta deficīts, ko finansēja ārvalstu banku īstermiņa aizdevumi.
Vairākas eirozonas valstis bija līdzīgā situācijā, bet tās netika skartas tik smagi kā Latviju. Viena no būtiskākajām atšķirībām bija tas, ka eirozonas valstu bankām bija pieejami Eiropas Centrālās bankas kredītresursi. Tādēļ Latvijas Bankai krīzes laikā nācās pastiprināt monetāro politiku, un valsts uzkrājumi 2009. gadā strauji pieauga, pateicoties ārvalstu finansējuma trūkumam. Tas nedrīkst atkārtoties. Latvijai ir labāk pievienoties eiro, lai iegūtu piekļuvi ECB finansējumam. Šādā gadījumā tā vietā, lai savilktu ciešāk jostas, valsts nepieciešamības gadījumā varēs gūt labumu no monetārās stimulēšanas. Turklāt Latvija kā pilntiesīga EMS dalībniece saņems vietu pie lēmumu pieņemšanas galda. Valstij būtu sava balss, un tā iegūtu svarīgu informāciju.
Krīzes laikā Latvijas lata kursa politika bija visvairāk apspriestais jautājums. Taču neviena ES valsts ārpus eirozonas nav mainījusi valūtas kursa politiku. Piecām vismazākajām valstīm – Baltijas valstīm, Dānijai un Bulgārijai – ir fiksētais valūtas maiņas kurss. Nedaudz spēcīgākām ekonomikām – Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Polijai, Čehijas Republikai, Ungārijai un Rumānijai – tāpat kā iepriekš ir mainīgais valūtas kurss.
Piesaistīto jeb fiksēto valūtas kursu izmanto aptuveni puse pasaules valstu. Ļoti mazām, atvērtām valstīm ar daudzveidīgu ekonomiku, kuru ārējā tirdzniecībā izteikti dominē viena valūta, ir ļoti nopietns iemesls piesaistīties šai valūtai. Tās pārāk spēcīgi ietekmē citu valstu monetārā politika, lai tās spētu aizsargāt sevi ar neatkarīgu monetāro politiku.
Jautājums nav, vai pievienoties eirozonai, bet gan – kad pievienoties? Daudzi uzskata, ka ir labāk nogaidīt un paskatīties, kas notiek ar Eiropas Monetāro savienību. Bet ir trīs būtiski iemesli, kāpēc Latvijai būtu nekavējoties jāpievienojas EMS.
Pirmkārt, pēc Grieķijas saistību neizpildes neizstājoties, ir skaidrs, ka neviena valsts nepametīs EMS. Vienas valsts izstāšanās radītu būtiskas sekas pārējām. Eirozonas valstis pašlaik ātrā tempā pastiprina savu fiskālo politiku un virzās uz parādu ilgtspēju.
Otrkārt, EMS būtiski attīstīsies. Ja kāds var iekļūt nometnē, tad to vajadzētu darīt tagad, jo vēlāk to izdarīt varētu būt daudz grūtāk. Tiks pieņemti daudzi lēmumi, un tikai EMS biedri ietekmēs šos lēmumus. Turklāt neviens jauns dalībnieks nevarēs izvairīties no kopējām finansiālām saistībām neatkarīgi no tā, kad tas pievienojas.
Visbeidzot, šodien Latvija pēc visiem kritērijiem kvalificējas dalībai EMS, bet nav skaidrs, vai tā spēs kvalificēties arī nākotnē. Latvijas budžeta deficīts un valsts parāds ir Māstrihtas kritēriju robežās – maksimāli 3% no IKP budžeta deficīta un 60% no IKP valsts parāda, un cerams, ka tādi tie arī saglabāsies. Problēma ir inflācija.
Eiropā turpinās recesija, bet Latvijai – Eiropā visstraujāk augošajai ekonomikai – būs grūti noturēt inflāciju tikai 1,5% virs trīs ES valstu, kurām ir vismazākā inflācija, vidējā radītāja. 2006. gadā Lietuva gandrīz palaida garām izdevību, un, ja tai būtu izdevies pievienoties EMS, tā lielā mērā būtu varējusi izvairīties no ražošanas apjoma samazinājuma.
Latvija nedrīkst palaist garām eiro vilcienu. Tai ar pilnu apņēmību tagad tajā jāiekāpj. Svarīgo lēmumu par Latvijas pievienošanos eiro nākamā gada martā pieņems Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Būdami tik tuvu, latvieši nedrīkst vilcināties.
