Ekonomika
Darbs un nauda

Kāpēc neizdevās vienoties par ES budžetu0


Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (no kreisās), Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apspriežas pirms Eiropadomes samita otrās sēdes. Samits beidzās agrāk, nekā plānots, nepanākot vienošanos pat par to, cik lielam ir jābūt ES daudzgadu budžetam.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (no kreisās), Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apspriežas pirms Eiropadomes samita otrās sēdes. Samits beidzās agrāk, nekā plānots, nepanākot vienošanos pat par to, cik lielam ir jābūt ES daudzgadu budžetam.
Foto: Aris Oikonomou/AFP/SCANPIX/LETA

Eiropas Savienības (ES) samits par budžetu nākamajiem septiņiem gadiem beidzās agrāk, nekā gaidīts – jau piektdien – ar strupceļu, jo tālākās sarunas būtu bezjēdzīgas. Pirms samita “Politico” žurnālisti aptaujāja dalībvalstu līderus, kurš visvairāk kreklu ņems līdzi, lai saprastu, cik ilgam samitam dalībnieki ir gatavi.

“Kreklu konkursā ” ar pieciem uzvarēja Čehijas premjers Andrejs Babišs. Latvijas delegācija bija gatava strādāt līdz pat svētdienai, ja vien būtu par ko vienoties.

Tomēr samits bija īsāks, nekā plānots, jo Eiropadomē netika panākta vienošanās pat par to, cik lielam ir jābūt ES daudzgadu budžetam, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”). Ja nav zināms, cik daudz iemaksāt budžetā, tad arī nav skaidrs, cik sadalīt.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels piedāvāja budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no IKP, turpretim donorvalstis – Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Dānija, kuras ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem, – kategoriski atteicās iemaksāt vairāk par 1%. Eiropas Komisija vēl mēģināja samierināt pa vidu – ar 1,069%, bet neizdevās.

 

Nesamierināmie frugāļi un “kohēzijas draugi”

Tas nebija pārsteigums, jo arī “LA” pirms divām nedēļām rakstā 7. februārī “ES līmeņa panākšanai – mazāk naudas” prognozēja: “Diezin vai dalībvalstu vairākums ārkārtas samitā spēs veikt tik strauju ES kursa maiņu uz zaļo un digitālo, upurējot savas valsts intereses.”

Eiropas Komisijas piedāvātie 25% budžeta Zaļajam kursam, Eiropas Parlamentam spiežot uz 30%, ap sarunu galdu pārvērtās par 27% ar pakāpenisku 30% sasniegšanu.

Nepārvaramās atšķirības galvenokārt bija starp turīgajām, tā dēvētajām taupīgajām valstīm (frugāļi – šis anglicisms no “frugal” samita laikā pārtapa par ierēdņu žargonvārdu) un 17 valstu grupu, kas sākumā devēja sevi par Kohēzijas draugu grupu, bet tagad pārsaukušies par “ambiciozākas Eiropas draugiem”.

Otrajā ietilpst arī Latvija, bet samitā iniciatīvu runāt visu vārdā pārņēma Dienvideiropas valstis (Itālija, Portugāle, Rumānija), kuras pieprasīja vairāk naudas ES budžetā nekā pašlaik.

Tieši šo trīs valstu iecirtīgā parādes nostāja “dodiet vairāk” (nevis dodiet “vismaz tikpat”) nedeva iespēju salīgt.

Portugāles premjers Antonio Kosta vienprātību vēlējās sasniegt, “balstoties uz vairākuma pozīciju, nevis uz mazākuma pozīciju”, neņemot vērā, kas šis mazākums baro budžetu. “Dažas valstis vēlas omleti bez olām,” viņš aizplīvuroti pārmeta.

 

Nesekmīgie mēģinājumi

Bija tomēr mēģinājumi gan atrast citus finansējuma avotus, gan apcirpt plānotos tēriņus.

Ienākumu daļā tika ierosināts nodoklis plastmasai – 80 centi par katru nepārstrādātu plastmasas iepakojuma kilogramu, kas ļautu iekasēt 6,6 miljardus eiro gadā. Polija atgādināja par digitālo nodokli globālajām kompānijām.

Savukārt Kopējai lauksaimniecības politikai EK papildus vēl piemeta 4,4 miljardus, no kuriem divus tiešmaksājumiem un 2,4 miljardus lauku attīstībai, kas tomēr ir samazinājums par 15% salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu.

Turpretī EK fonds militārās mobilitātes nodrošināšanai 5,8 miljardu apmērā tika saplacināts teju četras reizes – līdz 1,5 miljardiem. Zinātnes programmai “Horizon Europe” finansējums samazināts vēl par 900 miljoniem, apstājoties pie 80 miljardiem.

 

Mišels klausīja vecmāmiņu

Šajā samitā ES donorvalstis un saņēmējvalstis izvēlējās sev atbilstošus eifēmismus – pirmie sevi sauc par taupīgajiem (“frugāļi”), otrie – par ambiciozajiem. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pieņem “frugāļu” grupas četrinieku – centrā priekšplānā viņu runasvīrs Marks Rute, Nīderlandes premjers.
Foto: Dario Pignatelli/ES Padome

Šis samits bija ugunskristības jaunajam Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam, kuras viņš, manuprāt, neizturēja.

Pirmkārt, viņam jau pirms samita bija notikušas divpusējās tikšanās ar visu dalībvalstu līderiem un bija zināmas visu pozīcijas. Tā kā ceturtdienas vakarā donorvalstu četrinieks (Nīderlande, Zviedrija) paziņoja, ka vairāk nemaksās, tad bez sava jauna priekšlikuma ieplānot nakts sarunas bija bērnišķīgi.

Tas atgādināja strīdīgo jautājumu samitu pieredzi: turēt naktī nomodā sarunu dalībniekus tik ilgi, līdz pret rītu visi gatavi parak­stīt jebko, lai tikai laiž pagulēt. Tomēr pieredzējušie valstsvīri neiekrita. Otrkārt, ja katrai dalībvalstij sarunu raunds tika ieplānots 15 minūtes, tad pie tā vajadzēja pieturēties, nevis ar Franciju runāt stundu. Galarezultātā Latvijas premjers pie Šarla Mišela un Urzulas fon der Leienas tika četros no rīta, bet igauņi – pussešos.

Treškārt, viņam bija jāspēj lauzt ieņemtās valstu grupu pozīcijas, nevis ļaut tām pārakmeņoties.

“Mēs smagi strādājām, lai ap galdu saskaņotu dažādās raizes un intereses, bet mums vajag vairāk laika. Kā mana vecmāmiņa mēdza teikt… lai izdotos, tev ir jāmēģina,” Mišels tvītoja uzreiz pēc samita.

Viņš un Leiena mēģināja. Lai motivētu donorvalstis maksāt budžetā lielāku daļu no IKP, Nīderlandei tikai piedāvāts atļaut paturēt 25% no muitas nodevas, ko tā iekasē uz ES ārējās robežas, – pārējām dalībvalstīm paliktu tie paši 15%. Tādējādi ar jaunu netaisnību mēģināja panākt lielāku budžetu, kas izlīdzinātu vecās netaisnības.

 

Turpinājums sekos

“Jūs jautājat, kas notika. Tā ir demokrātija! Tās ir 27 dažādas dalībval­stis ar 27 dažādām interesēm. /../ Un es domāju, ka tā ir laba demokrātijas tradīcija – debatēt par dažādiem uzskatiem un atšķirīgajiem uzsvariem, kurus izvirza dažādas dalībval­stis – vai tā būtu kohēzijas politika vai lauksaimniecība, vai arī jaunās prioritātes. Tas prasa laiku, bet ir vērts strādāt smagi, lai virzītos uz priekšu,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Saistītie raksti

Diemžēl izskanējušie priekšlikumi nav pakāpieni uz vienošanos. Bezvienošanās apstākļos sarunas sāksies no sākuma ar pilnīgi jaunu Eiropadomes priekšsēdētāja priekšlikumu.

Šobrīd nav izraudzīts datums nākamajam samitam. Agrākais iespējamais ir pēc divām trim nedēļām, vēlākais – jūnijā, jo Vācija, kura prezidēs Eiropadomē otrajā pusgadā, skaidri pateica, ka tik ilgi vienošanās nedrīkst gaidīt, jo daudzgadu finanšu shēmai jāsāk darboties ar nākamo gadu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Būvnieki saskaras ar būvmateriālu piegādes kavējumiem un darbaspēka trūkumu
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
“Swedbank”: Covid-19 dēļ radušās izmaiņas mazumtirdzniecībā varētu saglabāties ilgtermiņā
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Mudina Ziemeļu Investīciju banku maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem
1 diena

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
VIDEO. Covid-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei
28 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
1 stunda
IE
Ināra Egle
Latvijā
Vai neievēro pašizolāciju? Iedzīvotāji ziņo par Saeimas deputātu atrašanos ārpus dzīvesvietas
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
10 stundas