Foto: Scanpix/LETA. Kolāža: LA.lv

Kāpēc olīveļļas cena skrien debesīs? Šobrīd tā ir 17 reižu vērtīgāka par jēlnaftu un turpmāk būs “greznība” 57

Homērs olīveļļu savulaik nosauca par šķidro zeltu. Hipokrātam tā bija “lielais dziednieks”. Mūsdienās olīveļļu izmanto dārzeņu sautēšanai vai salātu gatavošanai, taču pēdējā pusgada laikā tā atkal kļūst par greznību izredzētajiem, šo tēmu apskata portāls The Economist.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Šarma karalienes: šī gada 10 iekārojamākās latviešu dāmas MI skatījumā
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzes un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi! 86
Attālinātajam darbam beigas? Jaunais Valsts kancelejas direktors sola pārskatīt šo ierēdņu darba modeli
Lasīt citas ziņas

Septembrī olīveļļas cenas sasniedza augstāko līmeni kopš rekordu sākuma, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem pieaugot par 117%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Olīveļļa ir septiņpadsmit reizes vērtīgāka par jēlnaftas cenu; 2019. gadā tā bija septiņas reizes lētāka. Kāpēc cena ir uzkāpusi?

Olīveļļa ir bijusi galvenā Vidusjūras diētas sastāvdaļa tūkstošiem gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tā kā pasaule ir sākusi apzināties reģiona uztura ieguvumus veselībai, ir augusi pasaules apetīte pēc olīveļļas.

Spānija ir pasaulē lielākā šī produkta ražotāja, veidojot gandrīz pusi no gada kopējā patērētā apjoma; tai seko Itālija un Grieķija.

Dienvideiropas karstās vasaras un maigās ziemas nodrošina ideālu klimatu olīvkokiem. Taču

pieaugošais pieprasījums ir sakritis ar piedāvājuma deficītu. Pēdējo gadu ilgstošie karstuma viļņi, sausums un ekstremāli laikapstākļi ietekmējuši ražu un eļļas ražošanu.

Pagājušā sezona bija īpaši slikta. Spānijā bija karsts: aprīlī dažos reģionos bija par 5°C siltāks nekā vidēji attiecīgajā mēnesī, kas nozīmē, ka olīvu birzis neziedēja. Vasara nepiedāvāja atelpu.

Saskaņā ar Vides ministrijas datiem, trešdaļa valsts jau jūnijā cieta “ilgstošu sausumu”, kas nodarīja postījumus nedaudzajiem uzziedējušajiem olīvkokiem.

Tikmēr Itālijā, kur arī bija karsts, Xylella fastidiosa, baktērija, papostīja olīvkoku birzis. Tiek uzskatīts, ka slimību, ko izplata kukaiņi, 2008. gadā ieviesa dekoratīvs augs no Kostarikas. Kopš tā laika baktērija ir nopostījusi aptuveni 21 miljonu koku Itālijā.

Pētījumi atklājuši, ka arī ekstremāli klimatiskie apstākļi padara olīvu birzis neaizsargātākas pret šādiem slimību uzliesmojumiem.

Visa rezultātā olīveļļas ražošana ES pērn samazinājās par aptuveni 40%, izraisot cenu kāpumu.

Vēl divi faktori, kas cenas pacēla vēl vairāk.

Pirmais – paaugstinātās procentu likmes un pieaugošās mēslošanas līdzekļu izmaksas samazināja lauksaimnieku peļņu. Otrā – Turcija, viena no retajām valstīm, kas baudīja labu olīvu ražu, aizliedza olīveļļas eksportu vairumā, cenšoties pazemināt vietējās cenas. Tas saglabāja cenas stabilas Turcijā, bet paaugstināja tās citur.

Reakcijas uz šīm straujajām cenām ir bijušas krasas. Spānija ir piedzīvojusi daudzus olīveļļas laupīšanas gadījumus. Augustā zagļi no noliktavas Kordovas provincē nozaga USD 500 000 vērtībā.

Reklāma
Reklāma

Valsts iestādes no lielveikalu plauktiem izņēma 11 olīveļļas zīmolus pēc tam, kad tika konstatēts, ka tās ir zemas kvalitātes un nav derīgas lietošanai pārtikā.

Šķiet, ka nākamā gada raža radīs vēl vairāk strīdu. Septembrī lietus izpostīja olīvkokus Apūlijā, Itālijas dienvidos.

Spānijā draud kārtējais sausums. Ražošanas apjomi 2024.gadā būs par trešdaļu mazāki nekā pēdējos četros gados, liecina valsts Zemkopības ministrijas dati.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.