Kāpēc Triju zvaigžņu ordenis nemirdz? Mainīsies ordeņu izgatavotājs 0
Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums, ko piešķir personām par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Taču izrādās, ka ordeņa izgatavošanas tehnoloģijā jau sākotnēji ir “ieprogrammēts” ievērojams risks, ka ordeņa zīme zaudēs savu cēlo spožumu un greznais zeltījums kļūs nepievilcīgi pelēks.
Par ordeņa kvalitātes garantijām ieinteresējāmies pēc tam, kad akadēmiķis, ķīmijas profesors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Ivars Kalviņš, intervijā “LA” stāstot par savu apbalvojumu, sūkstījās, ka tas zaudējis savu reprezentablo izskatu.
Ne labākā kombinācija
Valsts SIA “Latvijas Proves birojs”, kas uzrauga Latvijas valsts apbalvojumu ražošanas procesu un kvalitāti, skaidro, ka regulāri cenšas uzlabot Triju Zvaigžņu ordeņa izgatavošanas tehnoloģijas, tomēr tas ir iespējams tikai līdz zināmai robežai, jo pamatos ir jāpieturas pie vēsturiskā izpildījuma.
“Diemžēl sudrabs ar zelta pārklājumu – tā nav labākā kombinācija pēc savas būtības,” atklāj VSIA “Latvijas Proves birojs” valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis.
“Šādiem izstrādājumiem ir raksturīga sudraba un vara jonu difūzija caur zelta sakausējuma pārklājumu, kas rada patinu. Pats zelts nepatinē, taču patinē difūzijas ceļā uz pārklājuma nokļuvušie sudraba un vara joni. Šis process sākas jau brīdī, kad pārklājumu uzklāj.” Viņu papildina kolēģis “Latvijas Proves biroja” direktors Kaspars Klints:
“Jāņem vērā, ka trīsdesmitajos gados Triju Zvaigžņu ordenis, tāpat kā Atzinības krusts, tika pasniegts tikai divus gadus ilgā periodā. Pēc tam neviens tos nenēsāja, jo, mainoties iekārtai, to varēja uzskatīt par kriminālu pārkāpumu. Līdz ar to daudzas problēmas, kuras saistībā ar šo ordeņu izgatavošanu mēs identificējam šodien, tobrīd vienkārši neiestājās.”
Ražotāja garantija – gads
Ordeņu kapitulā skaidro, ka atbilstoši līguma par valsts apbalvojumu izgatavošanu tehniskajai specifikācijai valsts apbalvojumi ir izgatavoti no 925. proves sudraba ar atsevišķām zeltītām detaļām. Zeltījumā izmantots 995. proves zelts. Zeltījuma slānis 3–5 mikrometri.
Interesanti, ka augstajiem valsts apbalvojumiem ir tikai gadu ilga garantija pret slēptiem ražošanas defektiem vai neatbilstību tehniskajai specifikācijai – divas reizes mazāk, nekā saskaņā ar Patērētāju Tiesību aizsardzības likumu patērētājs ir tiesīgs prasīt garantiju pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vispārējā gadījumā.
“Patērētāju tiesību aizsardzības likumā šī norma attiecas uz juridiskas personas darījumu ar fizisku personu,” vērtē Pēters Brangulis.
“Patērētājs pēc savas būtības nav juridiska persona. Šajā gadījumā runa ir par ražotāja garantiju otrai juridiskajai personai, kas vienmēr tiek noteikta saskaņā ar savstarpēju vienošanos un var būt dažāda ilguma. Tas viss ir izmaksu jautājums.
Ikvienam izstrādājumam, piemēram, ražošanas iekārtām, ko iegādājas uzņēmumi, ir iespējams “piepirkt klāt” arī ilgāku garantiju.” Iespējams, ka pēc likuma burta šeit viss ir kārtībā, taču – mēri, kā gribi, – pielīgtā gada garantija liecina, ka pat ordeņa izgatavotājs pats īsti netic stabilai izstrādājuma ilgmūžībai.
Patināciju nevar apturēt
Ivars Kalviņš pērn intervijā “LA” par savu ordeni teica: “Jau pēc dažiem gadiem ordeņa zeltījums ir pa daļai nolobījies, un tas izskatās visai nepievilcīgi, lai arī tikpat kā nav lietots.”
Taču Ordeņu kapituls, kura pārziņā ir visu veidu valsts apbalvojumu piešķiršana, ir stingri pārliecināts, ka runa nevarētu būt par nolobījušos zeltījumu.
Viņu ieskatā arī šajā gadījumā vainojama varētu būt vienīgi patina. “Jebkuru sudraba juvelierizstrādājumu, tostarp valsts apbalvojumu, patinācija ir nenovēršams dabisks process, ko var ierobežot, bet ne pilnībā novērst,” teic Valsts Prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, pārstāvot Ordeņu kapitulu.
Līdz ar to, Ordeņu kapitula ieskatā, valsts apbalvojumu kvalitāte ir ilglaicīga un atbilstoša. J. Deičmane skaidro, ka ar sūdzībām par ordeņu vizuālo izskatu Ordeņu kapitulā vērsušās vien atsevišķas personas, kas norādījušas tieši uz patinācijas procesu.
Patina vai zaudēts zeltījums?
Tomēr mēģinot nokļūt tuvāk patiesībai, “Latvijas Avīze” uz kopīgu tikšanos aicināja VSIA “Latvijas Proves birojs” pārstāvjus un akadēmiķi Ivaru Kalviņu, kurš visiem sanākušajiem ļāva pārliecināties, ka viņam piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis tiešām vairs nemirdz zeltā.
“Protams, mēs nevaram apgalvot, ka te nekas nav noticis. Tas nozīmētu cīnīties pret acīmredzamām lietām,” pēc ordeņa zīmes apskates vērtē “Latvijas Proves biroja” direktors Kaspars Klints, tomēr nesteidzas piekrist, ka būtu bojāts ordeņa zeltījums.
“2004. gadā, kad mēs iesaistījāmies šajā procesā, primārā prasība bija – atjaunot ordeņus pēc iespējas tuvāk tam veidam un tai tehnoloģijai, kāda tā bijusi sākotnēji,” skaidro “Latvijas Proves biroja” valdes priekšsēdētājs P. Brangulis.
“Protams, uzreiz tika identificētas arī lietas, ko nav iespējams kopēt no 30. gadu tehnoloģijām. Tas attiecas, piemēram, uz dažos ordeņos izmantotajiem materiāliem, kas mūsdienās ir atzīti par kaitīgiem un kuru izmantošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, kā svina emaljas vai dzīvsudrabs, ko sākotnēji izmantoja zeltījuma veidošanas tehnoloģijā.
Jau uzsākot ordeņu izgatavošanu, atklājās vēl arī citas problēmas, kuru pamatā lielākoties bija dabas procesi – fizikālas parādības. Tāda ir, piemēram, jau minētā patinācija.”
Sarunas turpinājumā tiek atklātas Triju Zvaigžņu ordeņa ražošanas procesa ķīmiskās un tehnoloģiskās nianses, kas nespeciālistam visā savā detalizācijā nav saprotamas. Tomēr to nevar teikt par ķīmijas profesoru I. Kalviņu.
Viņš piekrīt, ka cēloņsakarības starp ordeņa ražošanas tehnoloģijām un grūtībām ilglaicīgi saglabāt nemainīgu apbalvojuma izskatu ir visnotaļ pamatotas.
“Kas mani ne sevišķi pārliecina – lai notiktu difūzija, ir jābūt mitrumam: videi, kas vispirms jau ļauj metāla joniem veidoties,” I. Kalviņš tomēr precizē arī atsevišķas iebildes. “Skaidrs, ka ordeņa zeltījuma slānis ir bijis ļoti plāns, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Ja zelta slāņa biezums atbilst specifikācijai, tas liecina vienīgi par to, ka specifikācijā paredzētais zeltījuma biezums nav pietiekams.”
P. Brangulis par atbildi demonstrē vakuumā ielaminētu 2005. gadā izgatavotu ordeni, kura zeltījums saglabājies nevainojami: “Te var redzēt, kāds izskatās ordenis, kur ir novērsta oksidēšanās, lai arī difūzijas process turpinājies. Šis ordenis ir glabājies izolēts no mitruma un apkārtējās vides. Protams, nevar prasīt, lai šādi savus ordeņus glabātu to saņēmēji. Tomēr jāatzīst, ka arī miecēta, sērūdeņražus saturoša ādas kastīte, kurā tiek pasniegti valsts apbalvojumi, nav pati labākā vide, kur tos ilgstoši glabāt.”
“Latvijas Proves biroja” pārstāvji tomēr sliecas uzskatīt, ka konkrētajai ordeņa zīmei zeltījums nav nolobījies. Arī ordeņa zīmes ķīmiskā sastāva analīze ar spektrometru liecina, ka zelta klātbūtne tajā ir ļoti liela. Bet I. Kalviņš vērtē, ka visdrīzāk zeltījums tomēr ir daļēji zaudēts, lai arī ievērojama daļa pelēcīgās nokrāsas varētu būt patina.
Akadēmiķim I. Kalviņam Triju Zvaigžņu ordenis ticis pasniegts 2006. gadā. “Jau divus gadus vēlāk izgatavotie ordeņi pret patināciju ir noturīgāki,” skaidro “Latvijas Proves biroja” valdes priekšsēdētājs.
“Šis process tika identificēts, un vēlākajos gados tehnoloģija paredz starp pārklājumiem veidot antidifūzijas slāni. Tomēr arī šī metode tikai aiztur, nevis aptur difūzijas procesu un patināciju.”
Ordeņu kapituls aicina valsts apbalvojumu saņēmējus, kas, iespējams, atklājuši saņemtās ordeņa zīmes slēptus ražošanas defektus, vērsties Valsts Prezidenta kancelejā. VSIA “Latvijas Proves birojs” skaidro, ka ordeņu “tehniskās apkopes” praktiskā puse šādās situācijās tiek uzticēta Proves birojam, tomēr visa darbība notiek atbilstoši Ordeņu kapitula lēmumiem.
“Situācijas ir dažādas, un lēmumu katrā konkrētajā gadījumā Ordeņu kapituls pieņem atsevišķi,” skaidro Kaspars Klints. “Ir bijuši gadījumi, kad ordeņi ir nozagti, pazaudēti vai bojāti negadījumos. Vienmēr tiek atrasts abpusēji pieņemams risinājums.”
Šajā reizē “Latvijas Proves birojs” sola akadēmiķim I. Kalviņam atjaunot viņa ordeni tā sākotnējā izskatā un šajā procesā arī nonākt pie slēdziena, vai papildus patinācijai ir konstatētas arī citas problēmas.
“Lietuvas Monētu kaltuve” Latvijas valsts apbalvojumus vairs negatavos
Gan 2006. gadā (kad ordeni saņēma I. Kalviņš), gan arī pēdējos gados ordeņa izgatavotājs ir Lietuvas valsts uzņēmums “Lietuvos monetu kalykla”, kas izraudzīts atklātā konkursā. “Tradicionāli cenas vērtējumam šajos konkursos ir bijis 60% īpatsvars, bet kvalitātei 40%,” informē “Latvijas Proves biroja” direktors Kaspars Klints.
“Lietuvas Monētu kaltuve” gan turpmāk Latvijas valsts apbalvojumus neizgatavos. Pēdējā konkursā šis uzņēmums neesot vēlējies piedalīties saimniecisku apsvērumu dēļ.
Jāatgādina, ka līdz 2004. gadam Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavoja Latvijas Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā “Kalvis”. Pēc tam, kad vajadzēja pasniegt atjaunotos Latvijas valsts apbalvojumus – Viestura ordeni un Atzinības krustu – Valsts proves uzraudzības inspekcija 2005. gadā izlēma visu Latvijas valsts augstāko apbalvojumu izgatavošanu uzticēt uzņēmumam “Lietuvas monētu kaltuve” (“Lietuvos monetu kalykla”), jo tas to varot paveikt kvalitatīvāk.
Tagad VSIA “Latvijas Proves birojs” pārstāvji teic, ka juvelieru firmas nebūt neraujoties uzņemties valsts apbalvojumu izgatavotāja godu. Pērn izsludinātajā konkursā pieteicies tikai viens pretendents, kura iesniegtā tehniskā specifikācija turklāt bijusi neatbilstoša prasībām. Līdz ar to konkurss beidzies bez rezultāta.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka konkurss par valsts apbalvojumu izgatavošanu tika izsludināts pagājušā gada jūnijā, paredzamā līgumcena bija 300 000 eiro (bez PVN), līguma termiņš – četri gadi. Pieteicies Igaunijas uzņēmums “Sporrong Eesti OU”, taču tā piedāvājums noraidīts.
“Latvijai tomēr nav jāuztraucas, ka tā paliks bez valsts apbalvojumiem, jo tika uzsākta jauna iepirkumu procedūra,” skaidro K. Klints. “Jāpiebilst gan, ka arī otrajā reizē tikai divi no septiņiem uzrunātajiem iespējamajiem iepirkumu procedūras dalībniekiem vēlāk iesniedza savus piedāvājumus,” papildina “Latvijas Proves biroja” valdes priekšsēdētājs P. Brangulis.
