Kārlis Daukšts: “Jābūt ir uzmanīgākiem ar Ķīnas vērtējumiem” 38

“Jābūt ir uzmanīgākiem ar Ķīnas vērtējumiem, jo, manuprāt, Ķīna ir viens no nozīmīgākajiem dalībniekiem pasaules tirdzniecībā,” tā TV24 raidījumā “Globuss” norādīja vēsturnieks un politolog Kārlis Daukšts, diskutējot par ārpolitikas jautājumiem, tostarp Ķīnas un Krievijas ietekmi uz globālo ekonomiku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
Lasīt citas ziņas

“Kopējiem Rietumiem, kā to saka Krievijā, tirgošanās apjoms ar Ķīnu ir 1,6 triljoni dolāru. Tirdzniecība ar Krieviju ir 240 miljardi dolāru. Tas ir faktiski astoņas reizes mazāk, bet tajā pašā laikā Krievija sevi uzskata par ļoti nozīmīgu ekonomikas partneri. Un ne tikai izejvielu jomā. Ķīnai patlaban visnepieciešamākā izejviela ir dzeramais ūdens. Faktiski Baikāla ezera ūdens krājumi, ko kādreiz Ķīnā sauca par Ziemeļu jūru, pēc ķīniešu datiem, no šejienes jau sāk vest sarunas par ūdensvada būvi līdz pat Pekinai, tāpēc šeit tās attiecības [starp abām valstīm],” skaidroja vēsturnieks Daukšts.

Krievija grib paplašināt naftas un gāzes piegādes ar Ķīnu, savukārt Ķīna sakot, ka tai nafta šobrīd ir pietiekamā apjomā. “Tā rūpniecības atttīstība patlaban Ķīnā ir sākusi ļoti samazināties,” piebilda Daukšts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat TV24 raidījumā vēsturnieks Daukšts pieskārās arī Ķīnas un Taivānas attiecību jautājumam, kā arī uzsvēra to, kā ASV jau brīdinājusi Krieviju, solot izvietot tuvās darbības raķetes Taivānā, ja Krievija izvietos kodolraķetes Baltkrievijā. “Tomēr ir bijis Baidena signāls Maskavai. Sarkanais telefons darbojas starp Vašingtonu un Maskavu. Sakari notiek. Un tur bija viens tāds nosacījums – ja jūs atļāvāties izvietot kaut kādas raķetes [Baltkrievijā] vai pat paziņojāt tikai par to, jo saka, ka līdz galam tās raķetes tur nav izvietotas, tad mēs [ASV] izvietosim tuvās darbības raķetes Taivānā, kas pēc visiem līgumiem ir atļauts,” komentēja vēsturnieks.

“Sji Dzjiņpins [Ķīnas prezidents – red.] par to atgādināja Putinam, ka, draugs, tu tomēr neaizraujies ar visām šīm kodolspēlītēm, un, ka tām ir zināmas robežas. Un, ka mums [Ķīnai] ir savas intereses, tas ir ļoti nozīmīgi,” atzina vēsturnieks un politologs Daukšts TV24 raidījuma “Globuss”, stāstot par Ķīnas ietekmi uz pasaules ekonomiku un ģeopolitisko jautājumu risināšanu ar Krieviju.

Jau ziņots, ka Ķīna trešdien, 10.aprīlī, paziņojusi, ka nepieņems “kritiku vai spiedienu” par savām attiecībām ar Krieviju, ziņoja LETA. ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis uzskatīs Ķīnu par atbildīgu, ja Krievija panāks teritoriālus ieguvumus Ukrainā.

Kamēr Maskava atjauno ofensīvu Ukrainā, bet ASV Kongresā republikāņi bloķē jaunu militāro palīdzību Ukrainai, Kempbels brīdināja, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi var “mainīt spēku līdzsvaru Eiropā tādos veidos, kas, atklāti sakot, ir nepieņemami”. “Mēs esam tieši pateikuši Ķīnai – ja tas turpināsies, tas ietekmēs ASV un Ķīnas attiecības. Mēs nesēdēsim mierīgi, sakot, ka viss ir kārtībā,” sacīja Kempbels.

Reaģējot uz Kempbela izteikumiem, Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve uzsvēra, ka Ķīnai un Krievijai ir tiesības uz normālu sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā.

“Šāda veida sadarbību nedrīkst traucēt vai ierobežot, un Ķīna arī nepieņem kritiku vai spiedienu,” viņa piebilda.

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji otrdien,9.aprīlī, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, paziņoja, ka Pekina stiprinās stratēģisko sadarbību ar Maskavu. Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā to stratēģiskā partnerība ir kļuvusi vēl ciešāka. Tomēr politologu vērtējumā šajās attiecībās pārsvars ir Ķīnai, un tās ietekme pieaug, kamēr Maskava nonāk arvien lielākā starptautiskā izolācijā.

Lai gan Ķīna apgalvo, ka ievēro neitralitāti Ukrainas konfliktā, tā tiek kritizēta par atteikšanos nosodīt Maskavu un par netiešu atbalstu Maskavas kara centieniem, turpinot tirdzniecību ar Krieviju.

Pekina šodien uzstāja, ka tai “vienmēr ir bijusi konstruktīva loma”, meklējot risinājumu karam Ukrainā. “Ja kādai valstij patiesi rūp miers Ukrainā un tā cer uz ātru krīzes izbeigšanu, tai vispirms būtu jāpadomā par krīzes pamatcēloņiem,” sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve.

Pilnu TV24 raidījumu “Globuss” variet skatīties šeit:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.