Kaut kas tāds redzēts pirmo reizi! Austrālietes smadzenēs atrasts dzīvs tārps 17
Tā bija diezgan parasta diena Kanberas slimnīcas infekcijas slimību ārsta doktora Sandžaja Senanajaka palātā, līdz viņam piezvanīja kolēģis un teica: “Ak, tu neticēsi tam, ko es tikko atradu šīs dāmas smadzenēs – tas ir dzīvs un kustas!”
Neiroķirurgs bija izvilcis no savas pacientes 8 cm garu parazītisku apaļtārpu. Viņš uzreiz centās sazināties ar Senanajaku un citiem slimnīcas kolēģiem, lai saņemtu padomu, ko darīt tālāk, vēsta “The Guardian”.
Paciente, 64 gadus veca sieviete no Jaundienvidvelsas dienvidaustrumiem, pirmo reizi tika ievietota vietējā slimnīcā 2021. gada janvāra beigās pēc trīs nedēļu sāpēm vēderā un caurejas, kam sekoja sauss klepus, drudzis un svīšana naktī.
Līdz 2022. gadam simptomi ietvēra arī aizmāršību un depresiju, pēc kā viņa saņēma nosūtījumu uz Kanberas slimnīcu. Smadzeņu magnētiskajā rezonansē tika atklātas novirzes no normas, tāpēc bija nepieciešama operācija.
“Bet neiroķirurgs noteikti nedomāja, ka atradīs viņas smadzenēs kustīgu tārpu,” sacīja Senanajaks. “Neiroķirurgi regulāri saskaras ar pacientiem, kuriem ir smadzeņu infekcijas, taču tas bija vienreizējs atklājums karjerā. Neviens pat nespēja iedomāties, ka tur varētu būt kaut kas tāds. ”
Pārsteidzošais atklājums lika slimnīcas komandai ātri vienoties, lai lemtu par turpmāko ārstēšanu, kas pacientei varētu būt nepieciešama.
“Mēs vienkārši šķirstījām mācību grāmatas, meklējot dažādus apaļtārpu veidus, kas varētu izraisīt neiroloģisku invāziju un slimības,” sacīja Senanajaks. Viņu meklējumi bija nesekmīgi, tāpēc viņi meklēja palīdzību citur – piesaistot ārējos ekspertus.
“Kanbera ir maza vieta, tāpēc mēs nosūtījām tārpu, kas joprojām bija dzīvs, tieši uz CSIRO zinātnieku laboratoriju, jo viņiem ir liela pieredze ar parazītiem,” sacīja Senanajaks. Viņi tikai paskatījās uz to un teica:” Ak, dievs, tas ir Ophidascaris robertsi.”
Ophidascaris robertsi ir apaļtārpi, kas parasti sastopami pitoniem. Šis ir pasaulē pirmais gadījums, kad parazīts ir atrasts cilvēka organismā.
Paciente dzīvo netālu no ezera zonas, kurā dzīvo arī pitoni. Sievietei nav bijis tiešs kontakts ar čūsku, taču viņa bieži savāca vietējās zāles un zaļumus no ezera apkārtnes, lai izmantotu tos ēdiena gatavošanai, sacīja Senanajaks.
Viņas lietā iesaistītie ārsti un zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka pitons, iespējams, ar fekālijām ir izplatījis parazītu kādā no sievietes vāktajiem augiem. Viņi uzskata, ka paciente, iespējams, inficējusies ar parazītu, pieskaroties šai zālei un pārnesot parazītu olas uz pārtiku vai virtuves piederumiem.
Ņemot vērā, ka neviens pacients iepriekš nebija ārstēts no konkrētā parazīta, tika ievērota īpaša aprūpe. Dažas zāles var izraisīt iekaisumu, kas var būt kaitīgs tādiem orgāniem kā smadzenes, tāpēc viņiem bija arī jāievada medikamenti, lai novērstu jebkādas bīstamas blakusparādības.
“Tā nabaga paciente, viņa bija tik drosmīga un brīnišķīga,” sacīja Senanajaks. “Kurš gan vēlētos būt pirmais pacients pasaulē, kura smadzenēs atrasts apaļtārps, kas parasti atrodams pitonos, un mēs patiešām noņemam cepuri viņas priekšā. Viņa ir brīnišķīga. ”
Paciente labi atveseļojas un joprojām tiek regulāri uzraudzīta, sacīja Senanajaks, un pētnieki pašlaik cenšas noskaidrot, vai pacientes veselības stāvoklis, kas izraisīja viņas imunitātes novājināšanos, varēja izraisīt kāpuru nostiprināšanos. Šis gadījums ir dokumentēts žurnāla “Emerging Infectious Diseases” septembra numurā.
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru datiem trīs ceturtdaļas no cilvēku infekcijas slimībām nāk no dzīvniekiem, jo īpaši tāpēc, ka cilvēki un dzīvnieki sāk dzīvot ciešāk kopā un biotopi vairāk pārklājas. “Beidzamo 30 gadu laikā pasaulē ir atklātas aptuveni 30 jaunas infekcijas,” viņš teica.
Infekcijas slimību ārsts, profesors Pīters Kolinons, kurš nebija iesaistīts konkrētās pacientes lietā, sacīja, ka dažus gadījumus nekad nevar diagnosticēt, jo tie ir reti un ārsti nezina, ko meklēt.
“Dažreiz cilvēki mirst, jo cēlonis nekad netiek atrasts,” viņš teica. “Ir vērts būt uzmanīgiem, saskaroties ar dzīvniekiem un apkārtējo vidi, rūpīgi mazgājot pārtiku un pareizi gatavojot ēdienu, kā arī valkāt aizsarglīdzekļus, piemēram, garām piedurknēm, lai jūs nesakostu,” profesors piebilda.
