Cik laika mums būs? Pastāv reāla iespēja, ka satelītiem Zemes orbītā noiet kas greizi 0
Zemā Zemes orbīta kļūst arvien pārpildītāka ar satelītiem. Arvien lielākas kļūst bažas apr to, ka Saules vētras varētu izraisīt vairāku satelītu sadursmi, izraisot ķēdes reakciju, kas galu galā varētu atstāt cilvēkus bez piekļuves jebkādiem sakariem, teikts rakstā, kas publicēts žurnālā Universe Today.
Raksta autors salīdzinājis orbītā jau uzbūvētos satelītu mega zvaigznājus ar kāršu namiņu – tas ir, sistēmu, kurai nav stabila atbalsta. Aprēķini atklājuši, ka nu pārāk bieži tiek novērota satelītu pārāk “tuva satuvošanās” – divu satelītu pārlidojums, kas atrodas mazāk nekā 1 km attālumā viens no otra, notiek ik pēc 22 sekundēm. Vienīgi Starlink satelītiem tas notiek reizi 11 minūtēs. Turklāt visiem tūkstošiem Starlink satelītu jāveic vidēji 41 manevrs gadā, lai izvairītos no sadursmēm ar citiem objektiem savā orbītā.
Tas padara satelītu kustību ļoti “uzņēmīgu pret robežgadījumiem” – lietām, kas nenotiek tipiskā vidē, bet var izraisīt lielāko daļu sistēmas kļūmju. Saskaņā ar pētījumu, Saules vētras ir viens no šādiem robežgadījumiem.
Pirmkārt, atmosfēras sasilšana var likt atsevišķiemn satelītiem sākt maldīties; tas liktu tiem izmantot vairāk degvielas, lai saglabātu savu orbītu, un veikt vairāk izvairīšanās manevru, ja to ceļš varētu šķērsot cita satelīta trajektoriju.
Otrkārt, un, iespējams, vēl postošāk, Saules vētras var atspējot pašu satelītu navigācijas un sakaru sistēmas. Tas padarītu tos nespējīgus manevrēt, lai izvairītos no sadursmes, un apvienojumā ar atmosfēras sasilšanu varētu izraisīt vismaz tūlītēju katastrofu.
Lai parādītu šo Saules vētru izraisītās problēmas risināšanas steidzamību, pētījuma autori izstrādāja jaunu indikatoru: Sadursmju un ievērojamu bojājumu apzināšanās pulksteni (CRASH Clock).
Saskaņā ar viņu aprēķiniem, ja līdz 2025. gada jūnijam satelītu operatori zaudētu spēju sūtīt pavēles par izvairīšanās manevriem, katastrofāla sadursme notiktu aptuveni 2,8 dienu laikā. 2018. gadā šis skaitlis bija 121 diena.
Vēl satraucošāk ir tas, ka, ja operatori zaudētu kontroli pat uz 24 stundām, pastāv 30% katastrofālas sadursmes iespējamība, kas varētu būt gadiem ilgā Keslera efekta procesa sākums.
Kas ir Keslera efekts?
Keslera efekts jeb Keslera-Korta-Palle sindroms (KCS) ir tad, kad viens notikums (piemēram, satelīta eksplozija) Zemes orbītā rada ķēdes reakciju, jo atlūzas iznīcina citus orbītā esošos satelītus.
Ja tas notiek, atlūzas var turpināt sadurties ar citiem satelītiem vai citiem atlūzām, potenciāli radot komunikācijas problēmas pat kosmosā gadu desmitiem.
Šo koncepciju 1978. gadā ierosināja NASA kosmosa atkritumu eksperts Dons Keslers. Taču tolaik tā tika uzskatīta par atliekamu problēmu, ko cilvēce varētu atrisināt vēlāk.
Cik satelītu pašlaik atrodas orbītā?
Līdz 2024. gadam ap Zemi orbītā riņķoja vairāk nekā 14 000 satelītu. Lielāko daļu no šī skaita veidoja SpaceX Starlink.
2025. gada oktobrī Elona Maska uzņēmumam orbītā bija aptuveni 10 000 satelītu. No tiem 8600 darbojās, bet pārējie bija vai nu deaktivizēti, vai sadeguši atmosfērā.
