Vai krīzes situācijā Latvijai pietiks elektrības, vai būs jāsēž tumsā un bez sakariem? Atbild eksperts 0
Pats galvenais un ļoti būtisks aspekts ir tas, ka Latvijā pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu apjoms ir lielāks nekā faktiski Latvija to pieprasa. Tas nozīmē, ka situācijās, kad ir mums nelabvēlīgi laikapstākļi un kādas ierīču atteices, mums ir salīdzinoši daudz iekārtu, ar kurām nosegt pieprasījumu, tā par energoresursu pieejamību ārkārtas situācijās TV24 raidījumā “Dienas personība” sacīja Gunārs Valdmanis, KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors.
Viņš skaidro: “Ja raugāmies uz lielākajiem no šiem resursiem, kas ir svarīgi energoapgādes stabilitātei, tās ir Rīgas termoelektrostacijas – šeit ļoti atbildīgai pieejai jābūt no operatoru puses un laikus jānodrošinās jau ar kurināmā krājumiem, proti, dabasgāzi, kas tiek iepirkta no piegādātājiem, kuri atbilst Latvijas ārpolitiskajām nostādnēm un nav saistīti ar agresorvalstīm.”
Nozīmīgs darbs, lai novērstu potenciālos energoapgādes traucējumus, ir krājumu uzturēšana, labi pārdomāti ilgtermiņa līgumi, finanšu instrumenti, lai izmaksas nodrošinātu, un lai spētu iekārtas turēt darba kārtībā par konkurētspējīgu cenu, saka eksperts.
Kopumā, ja raugāmies uz Latviju pēc atvienošanās no Krievijas energotīkla, tad enerģētiskā drošība ir lielāka nekā tā jebkad bijusi ļoti būtiska iemesla dēļ, skaidro Valdmanis, sakot, ka nu Latvijai kopā ar pārējām Baltijas valstīm nav nepieciešams sniegt citiem kritiski svarīgu operatīvo informāciju par sistēmas darbību – ir novērsti visi “drošības caurumi.”
“Esam novērsuši situāciju, ka mums ne tik draudzīgās kaimiņvalstis redz mūsu sistēmas darbību un ļaunprātības gadījumā varētu arī iejaukties. Šis drošības elements ir pavērsis Baltijas elektrodrošības situāciju vēl nebijušā līmenī – augstākā, kādu mēs kā neatkarīga valsts līdz šim esam piedzīvojuši,” mierina Valdmanis.
