“Kurā datumā man būs jāatgriežas darbā?” Svarīgas atbildes tiem, kuri decembrī ņem atvaļinājumu 0
Tuvojošos Ziemassvētkus un Jauno gadu pavada ne tikai svētku sajūta, bet arī jautājumi par darba grafiku un atvaļinājumiem.
LA.LV redakcija saņēma vēstuli no kādas lasītājas, kura dalījās savā apjukumā. “Plānoju no 22.decembra ņemt atvaļinājumu uz divām nedēļām, taču svētku nedēļās iekrīt daudzas brīvdienas. Esmu apjukusi – kurā datumā tad man būs jāatgriežas darbā, ņemot vērā, ka vairākas dienas pārcelsies? Strādāju normālo darba laiku, 8 stundas dienā.”
Lai atgādinātu cilvēkiem par pārceltajām darba dienām un lai sniegtu lasītājai atbildi uz viņas konkrēto jautājumu, sazinājāmies ar Valsts darba inspekciju (VDI).
VDI pārstāvji skaidro: “Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri, un no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju.
Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu.
Paskaidrojam, ka darba dienu pārcelšanas tiesiskā regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi un atpūtas laiku. Tādā veidā tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, uz kuru darba dienas tiek pārceltas, savukārt citā nedēļā nodarbinātajiem tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits, kuras tie var izmantot pēc sava ieskata.
Ja tiek pārcelta darba diena, tad uzskatāms, ka tajā mēneša nedēļā, uz kuru tā tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu vairāk, savukārt tajā mēneša nedēļā, no kuras darba diena tiek pārcelta, ir par vienu darba dienu mazāk. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā mēnesī nemainās. Šādā veidā organizētais nedēļas darba laiks uzskatāms par attiecīgā darbinieka normālo darba laiku.
Darbinieka tiesību apjoms vērtējams kalendāra mēneša, nevis atsevišķas darba nedēļas ilguma ietvarā. Par to liecina Darba likuma 133. panta ceturtā daļa, 136. panta astotā daļa un 143. panta sestā daļa, strikti nosakot atkāpes no vispārīgajiem darba nedēļas ilguma noteikumiem. Vispārīgā gadījumā darbiniekam katra kalendāra mēneša ietvaros ir tiesība nostrādāt attiecīgā mēneša normālā darba laika darba dienu daudzumu, kas viņam arī tiek garantēta situācijā, kad kādā no kalendāra gada mēnešiem tiek noteiktas pārceltās darba dienas.
Nosakot pārceltās darba dienas, attiecīgā kalendāra mēneša ietvaros nemainās darbiniekam plānoto normālā darba laika darba dienu vai atpūtas dienu kopskaits,-pārcelto darba dienu rezultātā, darba diena samainās vietām ar atpūtas dienu:
– pārcelta darba diena no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 2026. gada 17. janvāri, tādējādi 2026. gada 2. janvāris iegūst pārceltās brīvdienas statusu, bet 2026. gada 17. janvāris pārceltās darba dienas statusu.
– pārcelta darba diena no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 2026. gada 27. jūniju, tādējādi 2026. gada 22. jūnijs iegūst pārceltās brīvdienas status, bet 2026. gada 27. jūnijs pārceltās darba dienas statusu. Ja darbiniekam 2026. gada 22. jūnijā pirmssvētku dienā darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, tad arī 2026. gada 27. jūnijā pārceltās darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ja:
– darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas;
– darbiniekam ir iestājusies pārejoša darbnespēja laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas;
– darbinieks vai darba devējs ir uzteicis darbu un darba tiesisko attiecību pēdējā diena ir pārceltā darba diena – tā kā diena ir noteikta par darba dienu, darbiniekam jāierodas darbā un jāveic darba līgumā nolīgtais darbs;
– darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kad bija jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena, līdz dienai, kas noteikta par brīvdienu – darbiniekam nav jāierodas darbā brīvdienā;
– darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas laikā no dienas, kas noteikta par brīvdienu, līdz dienai kad jāstrādā tāpēc, ka tā ir pārceltā darba diena – darbiniekam jāierodas darbā;
– darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kurā ir pārceltās darba dienas, tad tās brīvdienas, uz kurām ir pārceltas darba dienas, ir uzskatāmas par darba dienām un attiecīgi ir apmaksājamas.”
Attiecībā uz lasītājas konkrēto situāciju, atvaļinājums no 22. decembra uz 14 kalendārajām dienām, ņemot vērā svētku dienas, tiks pagarināts par piecām kalendārajām dienām.
VDI skaidro: “Ja darbinieks plāno ņemt atvaļinājumu no 22.12.2025. uz 2 kalendārajām nedēļām jeb 14 kalendārām dienām, tad tā kā atvaļinājuma periodā iekrīt piecas svētku dienas – 24.12.2025., 25.12.2025., 26.12.2025., 31.12.2025., 01.01.2026., kas netiek ieskaitītas atvaļinājuma laikā, atvaļinājuma periods pagarinās par piecām parastām kalendārajām dienām, kas nav svētku dienas, tas ir, par 05.01.2026., 06.01.2026., 07.01.2026., 08.01.2026., 09.01.2026. ieskaitot.
Ja darbiniekam nolīgta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbiniekam jāierodas darbā 12.01.2026.
Kā jau tika skaidrots pārceltās darba dienas, neskatoties uz to vai tām ir brīvdienas vai darba dienas statuss ir ieskaitāmas atvaļinājuma laikā. Tā kā minētajā situācijā darbinieka atvaļinājuma periodā ir pārceltā diena – 02.01.2026. tā ir ieskaitāma atvaļinājuma laikā kā atpūtas diena, līdzīgi kā sestdiena un svētdiena.”
