Foto: Unsplash

Olafs Zvejnieks: Planētu sildošo siltum­nīcefekta gāzu izmešu efektīvu samazināšanu kavē trīs apstākļi 5

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Planētu sildošo siltum­nīcefekta gāzu (SEG) izmešu efektīvu samazināšanu kavē trīs apstākļi – pirmkārt, tas, ka labumi (lēta enerģija) ir baudāmi šodien, bet cena (globālā sasilšana) būs jāmaksā nākotnē. Otrkārt, tas, ka labumi (darbības, kas rada SEG emisijas) ir lokāli, bet rezultāti un cena (tā pati globālā sasilšana) būs globāli.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
Lasīt citas ziņas

Visbeidzot, treškārt, efektīvākie SEG emisiju ierobežošanas pasākumi uzliek pārāk lielu slogu attīstības valstīm, savukārt par kompensāciju mehānismu par šādu slogu, kuru būtu jāsniedz attīstītajām valstīm, ir politiski grūti vienoties.

Būšu godīgs – esmu skeptiķis. Skeptiķis nevis par to, ka planēta sasilst, bet gan par to, ka cilvēcei izdosies vienoties par efektīviem mehānismiem globālās sasilšanas apturēšanai.
CITI ŠOBRĪD LASA

Īpaši neticu pat tam, ka pat tajā pasaules daļā, kas uzņēmusies globālo vadību cīņā pret klimata pārmaiņām – Eiropas Savienībā –, izdosies sasniegt deklarētos 2030. un 2050. gada mērķus. Neapšaubāmi, ka šim mērķim tiks tērēta liela nauda, neapšaubāmi notiks virzība uz ekonomikas un sadzīves zaļumu, neapšaubāmi, ka ļoti daudziem uzņēmumiem tā ir tāda modernizācijas iespēja, kādas otrreiz nebūs vēl ilgi.

Tomēr izvirzītais mērķis – 55% SEG emisiju samazinājums tuvāko astoņu gadu laikā un pilnīga nulle pēc 28 gadiem – man nešķiet reāli sasniedzams šādā termiņā. Tāpēc, ka prasa ļoti lielus ierobežojumus jau rīt, kam sabiedrība nešķiet gatava, jo cena būs jāmaksā tikai nākotnē, un tāpēc, ka SEG emisiju radīšana dod darba vietas un lokālus labumus, bet efekti būs globāli, nevis lokāli.

Piemēram, Polijas ogļu šahtas “Turow” stāsts – Čehija to pieprasa slēgt jau vakar, jo tās ekspluatācija krasi pazeminot gruntsūdeņu līmeni robežai tuvajos Čehijas rajonos, savukārt Polija šādas prasības sauc par bezatbildīgām, atgādinot, ka šahtas produkcija veido 7% no visas Polijas enerģētikas.

Vēlētājiem Polijas ogļu ieguves reģionos valdība sola ogļu ieguves pārtraukšanu ļoti pakāpeniski, vairāku desmitu gadu laikā, ne pašreiz dzīvojošo cilvēku mūža laikā. Un tas notiek Eiropas Savienībā, kuras ogļu reģioni vismaz var rēķināties ar Solidaritātes fonda finansējumu, lai pārkārtotu to reģionu dzīvi, kurus būtiski ietekmēs pārmaiņas, kas saistītas ar Zaļā kursa īstenošanu. Un kā tas izskatīsies attīstības valstīs?

Tieši par to vietnē “Project Syndicate” raksta triju ANO ģenerālsekretāru ekonomiskais padomnieks un ASV Kolumbijas universitātes profesors Džefrijs Sakss.

Glāzgovas klimata konference cieta no tās pašas neuzticības starp attīstītajām un attīstības valstīm, kas grāvusi sarunas par klimata pārmaiņu ierobežošanu jau trīs gadu desmitus, viņš saka, un šīs neuzticības pamatā ir tieši finanšu jautājums.

Attīstības valstis uzskata klimata pārmaiņas par attīstīto valstu problēmu, kas ļauj tām izvairīties no atbildības par savu vēsturisko un pašreizējo darbību klimata pārmaiņu veicināšanā.

Neuzticību vēl vairāk veicina tas, ka attīstītās valstis savu ekonomiku glābšanai no Covid-19 pandēmijas sekām samērā viegli atrada 20 triljonus dolāru, bet tās nespēj savākt 200 reizes mazāku summu – 100 miljardus –, kas attīstības valstīm klimata pārmaiņu ierobežošanai tika apsolītas vēl 2009. gadā.

Šobrīd attīstības valstis ik gadu saņem palīdzību globālās sasilšanas mazināšanai 79 miljardu apmērā, 100 miljardu robežu plānots sasniegt vien 2025. gadā. Turklāt apetīte rodas ēdot – tajā pašā Glāzgovas konferencē jau izskanēja balsis, ka patiesībā attīstības valstīm vajadzīga no divām līdz pat desmit reizēm lielāka summa.

Nekādu optimismu tajās valstīs, kas maksā šo summu, šādi paziņojumi, protams, neradīja. Jāpiezīmē, ka apmēram 0,5% no ES iekšzemes kopprodukta pašlaik tiek novirzīti dažādiem atbalsta pasākumiem attīstības valstīs, ASV šī daļa ir trīs reizes mazāka – 0,17% no IKP.

Sakss argumentē, ka jābeidz uzticēties bagāto valstu “labprātīgajiem” ziedojumiem, bet jārada globāls finansēšanas mehānisms, piemēram, tāds, kurā augsto ienākumu valstis maksātu piecus ASV dolārus par katru tonnu CO2 emisiju, vidējo ienākumu valstis, kā Latvija, – divarpus dolārus par katru tonnu, un šo maksājumu apjoms katrus piecus gadus dubultotos.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tā kā augsto ienākumu valstis katru gadu emitē apmēram 12 miljardus tonnu ogļskābās gāzes, bet vidējo ienākumu valstis – apmēram 16 miljardus tonnu, tad šāda sistēma jau pašā sākumā radītu apmēram 100 miljardu dolāru ieņēmumus, kurus visus varētu novirzīt attīstības valstu vajadzībām, viņš saka. Jautājums tikai – vai tiešām pasaule spēs vienoties par šādas sistēmas iedibināšanu?

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 48
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons 48
Lasīt citas ziņas
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
15:26
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
15:12
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā
14:31
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Žurnālists un publicists Ilmārs Latkovskis: es negribētu būt Krišjāņa Kariņa vietā
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Olafs Zvejnieks: Pēdējā desmitgadē pieredzētais “lētās naudas” periods tuvojas beigām 32
Svētdien vietām uzspīdēs saule, Kurzemē gaidāmi nelieli nokrišņi
Kariņa valdībai aprit trīs gadi 16
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 59
Slīdes ir dažādas. Kura mazāk bīstama?
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Vai cilvēki pandēmijas laikā sākuši vairāk ēst?
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 4
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 24
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 143
Kāpēc “Gaso”, izbūvējot dabasgāzes pieslēgumu, prasa uzstādīt patēriņa skatītājus ēku ārpusē? 31
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
“Visa pamatā ir cilvēku iekšējais karš, katram pašam iekšpusē, meklējot ienaidnieku ārpusē!” Saruna ar publicistu Ilmāru Latkovski 53
“Esmu bijis cilvēks, kurš agrāk diezgan skaļi vīpsnājis par seriāliem…” – atzīstas aktieris Niklāvs Kurpnieks
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?